Gatis Eglītis
Gatis Eglītis
Foto: Zane Bitere/LETA

Ja Eglītis mūs izpestīs no sociālās katastrofas, posta, trūkuma un bada. Egila Līcīša feļetons 0

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
“Zemenes maksā labu naudu…” Sieviete piedzīvojusi vilšanos un mudina būt acīgiem, iegādājoties zemenes no ielu tirgotājiem
Viedoklis
Armands Puče: Kamēr premjere Līgo vakarā stāstīja, kā tumsa saplūst ar gaismu, patiesībā būtu vajadzīga vispārēja iespringšana 139
Lasīt citas ziņas

Valdības galva Krišjānis Kariņš bija uzdevis labklājības ministram Gatim Eglītim sameklēt atbalsta instrumentus daudz cietušiem latviešiem, lai glābtu civiliedzīvotājus no kara krīzes sekām – milzu inflācijas, enerģētisko resursu rēķinu šaušalīgas celšanās, no sociālās katastrofas, posta, trūkuma un bada.

Vai nu visi labie gari atsūtījuši risinājumu, vai attapīgajam ministram pašam iešāvusies prātā gaišā ideja, vai elementāri nošpikota no leišiem, bet āķīgais uzdevums izpildīts un izpestīšana atrasta tādā vīzē, ka no 1. septembra mājīpašnieki maksā 50 procentus no elektrības, gāzes, apsildes uzblīdušajiem rēķiniem, bet pārējo segtu no valsts budžeta līdzekļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa gan, Vakar­eiropā JAU notiek cilvēku atbalstīšana, lai cenu kāpums degvielai, energoresursiem nesasniedz absolūtās vētras līmeni – piemēram, Francijā, kur pašlaik vēlē parlamentu, noteikta tikpat kā tarifu iesaldēšana.

Vācijā dala mēneša brīvkartes braukšanai sabiedriskajā transportā par 9 eiro (fantastika! – nopūšas mūsu cilvēki), tikām inflācijas līdervalstī Latvijā valdība, kā allaž radusi, nesteidzīgi ļauj dzīvei plūst savu gaitu, atstājot atbrīvošanu no cenu sloga uz pēdējo brīdi.

Mierināsim sevi ar domu, ka droši vien papuasus sliktāk pārvalda, arī Antarktīdā ir valstis, kur valdīšana gausāk gādā par cilvēkiem.

Lietuvā, kur nav vēlēšanu gads, patērētājiem no savas kabatas liek maksāt rēķinus par 40%, pārējo finansējot no valsts kases, Latvijā dabasgāzes piegādātāji jau no 1. jūlija sola plēst pēdējo ādu no pacietīgiem klientiem, bet nu okei.

Tautai jābūt pateicīgai Eglītim. Līdzjūtīgais Gatis pelnījis uzslavas rakstu, svītrošanu no vēlētāju melnā blociņa un ceļojošo vimpeli “Mēneša labākais ministrs”. Labklājības ministrijas foajē, kur izkarina bijušo nozares vadītāju fotoattēlus, reiz rotās Eglīša bilde ar ierakstu: “Es neesmu darījis pāri nevienai dzīvai radībai, bet palīdzējis, cik varējis.”

Bet jautājums, vai Eglīša atrastais instruments iepatiksies premjerministram un pēc natūras sīkstajam finanšu ministram Jānim Reiram, kurš ar skopumu pazīstams Latvijā un visā Eirosavienībā.

Kolēģis labklājības nozares šefs ar savu priekšlikumu zināmā mērā iebraucis pretējā kustības joslā. Abi vienotībnieki vienā monotonā balsī saka savu sakāmo – pa otram lāgam gan nedosim glābiņu visiem. Esot jātaisa šķirojamais siets ar tik šaurām acīm, ka pabalstāmo maznodrošināto lokā tiek tikai paši noplīsušākie latvieši un vientuļie pensionāri ar štociņu un švakām actiņām.

Pat tās dzimtas, kuru namiem trīs un vairāk reizes pārlidojis stārķis, ir aizmirstas atbalsta reģistrā. Tā teicis Ministru prezidents un aizslēdzis lūpas, neatbildēdams līdzpilsoņu izmisuma kliedzieniem, ka cenas piedod gāzi ārprāta tempā.

Zināms, latviešu cilvēki ir grūti paceļami laukakmeņi, salīdzinot ar straujām, karstas asins dienvidnieku nācijām, kuras protestējot ir ielās, kolīdz cenas kāpj par centiem.

Mūsējie, uzzinot par gāzes tarifa dubultošanos, ir mierīgi kā flegmas, ticīgie skaita lūgšanas, domātāji noskaņojas uz filozofēšanu.

Cilvēki smagi un godīgi strādājuši, maksājuši nodokļus, bet kautrējas grūtībās, forsmažoros apstākļos izstieptu roku lūgties valdībai. Pasūdzas, ka premjers palīdz sagatavoties aiziešanai uz iznīcību. Kad beigsies konservu krājumi, izsīks pandēmijas periodā gādātās griķu, makaronu un miltu pakas, kad silā novāks sēņu un ogu ražu, kad uz makšķerēm nekas neķersies un slazdos neiekritīs mežazvēri, kad tēva namiem pārtrauks strāvas padevi un atslēgs gāzi, cilvēkiem nespējot norēķināties ar monopoluzņēmumiem, latviešu tauta ies bojā, desmitiem kilometru attālu nebūs sastopama neviena dzīva dvēsele.

Ar to būs pielikts punkts gaišā cilvēka Krišjānīša mērķim nodrošināt latviešu cilvēkus laimīgus un pārtikušus.

Cerēsim, premjers nāks pie prāta, diez vai “Jaunā Vienotība” gribēs, ka skopuma dēļ vadošās partijas un vēlētāju attiecībās parādās plaisa un sabojājas priekšvēlēšanu priecīgā noskaņa. Cilvēku prātos var iezagties doma, ka jāpamaina spēki pie varas ar sociāli atbildīgākiem.

Reklāma
Reklāma

Tauta jau neprasa pasaulīgas baudas, pomelo augļus ar burgundieti, putnapienu. Tā gribētu mazliet mīkstināt dzīves grūtumus. Turklāt krieviem – putinistiem nekas nav jākompensē, līdz ar to Eglīša plānotajos teju pusmiljarda tēriņos rastos pamatīgs ietaupījums.

Bet Kariņam jāpiekrīt, ka ar nodokļu atlaidēm stāvokli neuzlabot. Ar mūsu veikalnieku alkatību ieguvums būs tuvu nullei. Rekur, panāktais PVN pazeminājums Latvijā raksturīgajiem dārzājiem no 21% līdz 5% un rezultātā cenu kāpuma rekordists ir kartupelis! Mūsu “otrā maize” sadārdzinājusies par 60 procentiem!

SAISTĪTIE RAKSTI