Lietuvas Bruņotajos Spēkos saprot, cik liela nozīme ir moderniem ieročiem.
Lietuvas Bruņotajos Spēkos saprot, cik liela nozīme ir moderniem ieročiem.
Foto: no Lietuvas Nacionālās aizsardzības brīvprātīgo spēku arhīva

Kā šobrīd klājas Lietuvas zemessargiem? 0

Juris Ulmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
Lasīt citas ziņas

 

Trijām Baltijas valstīm nozīmīga aizsardzības spēku sastāvdaļa ir zemessardze. Tāpat būtiska ir sadarbība ar tiešajiem kaimiņiem, spējas kopīgi pildīt dažādus uzdevumus un saprasties. Šoreiz “Zemessargs” izvaicāja Lietuvas Nacionālās aizsardzības brīvprātīgo spēku (NDVF) komandieri pulkvedi Linu Kubili par jaunumiem Lietuvas Zemessardzē un sadarbību ar latviešiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Kāds bija pagājušais gads brīvprātīgajiem spēkiem, vai zemessargu skaits ir būtiski pieaudzis, un kas svarīgs mācībās?

L. Kubilis: Iesākumā gribu pateikt, ka esam lepni par savu dalību Zemessardzē, kas tika izveidota jau 1991. gada 17. janvārī. Kopš 2003. gada esam integrēti mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku struktūrā – sauszemes spēkos. Lietuvai kļūstot par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, lielā mērā mainījās mūsu uzdevumi teritoriālajā aizsardzībā. Pagājušajā gadā turpinājām padziļināt savas prasmes kā mūsdienīga, aktīva rezerves vienība.

Esam aptuveni 5600 brīvprātīgo un 800 profesionālo karavīru. Mūsu skaits šogad stipri palielinājies. Pašreizējā situācija lielā mērā arī ir veicinājusi sabiedrības vēlmi kļūt pat brīvprātīgajiem karavīriem, apzinoties, cik svarīga ir aizsardzība. Kopumā organizējam astoņus mācību pamatkursus 60 līdz 100 cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par zemessargiem.

Kādas ir lielākās Lietuvas zemessargu apmācības, kādus uzdevumus veicat?

NDVF galvenās mācības ir “Stiprsvairogs” divas reizes gadā. Mērķis – novērtēt teritoriālo vienību spējas plānot, sagatavot un veikt aizsardzības operācijas. Mācībās tiek uzdoti dažādi uzdevumi, kurus pildot svarīga nozīme ir vienību sadarbībai. Piemēram, izlūkošanā, mazo vienību taktikas jautājumos u. tml.

Pastāstiet nedaudz par galvenajiem akcentiem Lietuvas Nacionālās aizsardzības brīvprātīgo spēku apgādē ar ieročiem!

Lietuvas bruņotie spēki, veicot iepirkumus, cenšas panākt, lai iegādājamie ieroči un militārā tehnika būtu uzticami, mūsdienīgi un atbilstu šī brīža NATO prasībām aizsardzības tehnoloģiju jomā. Īpaši saskaņojot ar sabiedrotajiem sakaru sistēmas un izlūkošanu, tiek veidotas militāras vienības ar modernām, elektroniskām iespējām.

Esam aprīkoti ar dažādiem ieročiem atbilstoši konkrētajiem uzdevumiem: mums ir standarta dienesta triecienšautenes “Heckler&G-36” ar optiku, arī šīs pašas firmas pistoles, ložmetēji “FN MAG”, “FN SCAR”, prettanku granātmetēji “Carl Gustav” un “M72 LAW”. Pērn ASV uzdāvināja vieglos prettanku ieročus, kas tiks izmantoti tieši Lietuvas bruņoto spēku Nacionālās aizsardzības brīvprātīgo spēku apbruņošanai. Šī nav pirmā reize, kad ASV pastiprina mūsu aizsardzību, ieguldot vairākus desmitus miljonu dolāru mūsu ieročos.

Vai turpināt arī šogad tikpat labi kā pērn sadarboties ar tuvākajiem kaimiņiem – Latvijas Zemessardzi? Otrs jautājums – par Lietuvā dislocētajiem sabiedroto spēkiem un jūsu iesaistīšanos, gūstot starptautisku pieredzi.

Mūsu zemessargiem ir sena un laba sadarbība ar Latvijas kolēģiem, kopīgi apgūstot militārās prasmes, jaunas zināšanas taktiskā ziņā u. tml. Pašsaprotami, ka tās turpinās arī šogad. Teritoriālajām vienībām Lietuvas ziemeļos visintensīvākā sadarbība ir ar blakus esošajām Latvijas vienībām, kas atrodas kaimiņos tiešā tuvumā – ar 1., 3. un 4. brigādi. Šogad izveidota vēl viena jauna sadarbība ar bataljonu Bauskā no 1. brigādes. Mēs parasti nosūtām līdz simt karavīriem, kas piedalās mācībās Latvijā.

Tādā pašā nolūkā Lietuvā ierodas Latvijas karavīri. Kā jau minēju, kopīgi dalāmies pieredzē un kopīgi veicam taktiskus uzdevumus, piemēram, situācijās tā sauktajā slazdā, reidā vai konkrētās vietas aizsardzībā. Galvenās mācības Latvijā bija «Namejs 2022», bet Lietuvā “Strong shield 5». Mīnmetēju vadi no abām mūsu valstīm kopā veica «dzīvās uguns» mācības Gaižūnu poligonā Ruklā. Mūsu teritoriālo vienību komandieri ir izveidojuši personiskus sakarus ar bataljonu komandieriem no Latvijas. Varu teikt, ka NDVF sastāvs ir piedalījies starptautiskās mācībās kopā ar citiem Lietuvā dislocētajiem militārajiem un sabiedroto spēkiem.

Kas jāņem vērā Zemessardzes sagatavošanā, skatoties uz karu Ukrainā?

Mēs analizējam situāciju karā. Apmācām savus zemessargus būt gataviem visām problēmām un situācijām, lai spētu X stundā aizstāvēt savu zemi. Ukrainā gūtās mācības ļāva noteikt mūsu pašu vājās un stiprās puses. Esam ņēmuši vērā šos secinājumus gan individuālajā, gan kolektīvajā apmācībā. Turpinām apgūt ieročus un šaušanas prasmi, trenējam fizisko sagatavotību, jaunāko vadītāju apmācību. Īpaši koncentrējamies uz mazo vienību taktiku, uz uguni un manevriem, slazdiem, patruļām, graujošām operācijām. Kopumā mūsu brīvprātīgie karavīri mācās no 30 līdz 50 dienām gadā, pārsvarā nedēļas nogalēs.

Cik lielā mērā Lietuvā notiek valsts aizsardzības brīvprātīgo spēku sadarbība ar pašvaldībām? Vai praktizējat kopīgu rīcību iespējamo militāro draudu apstākļos?

Īsi sakot – kopīga rīcība un sadarbība notiek visplašākajā veidā, stiprinot saikni starp bruņotajiem spēkiem un kopienu. Tiek uzturētas ciešas attiecības ar vietējo sabiedrību, tostarp organizējot un vadot jauniešu militāri patriotisko audzināšanu. Pašvaldība nodrošina NDVF karavīriem atbilstošus dienesta apstākļus, veic citas ar Zemessardzes uzdevumiem saistītas funkcijas, ja to nosaka likumi vai citi tiesību akti.

Kopīgi sagatavo starptautiskajai izvietošanai dažādu jomu speciālistus un kājnieku vienības līdz pat rotas lielumam. Piedalās uzņemošās valsts atbalsta sniegšanā NATO vai sabiedroto spēkiem. Dara likumos noteiktos miera laika uzdevumus. Attīsta sadarbību ar atbilstošām organizācijām citās valstīs. NDVF sniedz atbalstu valsts un pašvaldību iestādēm tiesību aktos noteiktā kārtībā, veic aizsardzības infrastruktūras vitāli svarīgu objektu apsardzi, palīdzības sniegšanu avārijās, dabas u. c. katastrofu gadījumos. Esam domājuši par kopīgu rīcības plānu iespējamo draudu gadījumā.

Kā vērtējat visu triju Baltijas valstu zemessargu sagatavotību? Ko vajag mācīties citam no cita?

Katru gadu komandieri paraksta savstarpējo nodomu protokolu, definējot apvienotus mācību projektus, lai paplašinātu jau tā, manuprāt, izcilās attiecības starp mūsu valstu zemessargiem. Pagājušajā mēnesī notika štābu tikšanās. Rezultātā 2023. gadā ieplānoti vairāk nekā sešdesmit sadarbības pasākumi. Regulāri tiek rīkotas starptautiskās mācības, kurās Baltijas valstu karavīri dalās pieredzē.

SAISTĪTIE RAKSTI

Vēl viens labs piemērs ir SCANBAL (Skandināvijas–Baltijas) teritoriālo spēku komandieru konferences. Katru gadu tās organizē cita valsts. Pagājušajā gadā tikšanās vieta bija Lietuva. Konferences galvenais mērķis – dalīties zināšanās un pieredzē starp dažādu valstu zemessargu spēkiem, veicināt savstarpēju situācijas apzināšanos un pārrunāt mūsu turpmāko sadarbību. Otra SCANBAL daļa – taktiskā līmeņa mācības, kas šogad tika organizētas Latvijā, bet nākamgad būs Lietuvā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas mediji apgalvo, ka Vuhledarā iznīcināta Ukrainas tanku brigāde. Ilustrācijas nodod…
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Lasīt citas ziņas
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi
VDD sācis kriminālprocesu par Saeimas deputātes Grevcovas izteikumiem Okupācijas muzejā
Lietuvas prezidents: Šajā izšķirīgajā kara posmā bruņojuma piegādēs Ukrainai jāpārkāpj “sarkanās līnijas” 4
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas mediji apgalvo, ka Vuhledarā iznīcināta Ukrainas tanku brigāde. Ilustrācijas nodod…
Ukraina zaudē laiku – kavējas ieroču piegādes
15:23
Aizturēts Daugavpils Universitātes rektores vietnieks – kas īsti notika?
14:47
Februāra pirmajā dienā Latvijā snigs un līs
14:38
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 23
FOTO. 3 miljoni ASV dolāru – šādu summu princis Harijs un Megana Mārkla esot iztērējuši par Covid-19 vakcīnām
Vai korupcijas skandāla dēļ Ukraina saņems solīto bruņojumu pilnā apmērā?
Asiņainā šaudīšanās Rembatē – kas īsti notika, lai inteliģents cilvēks ķertos pie pistoles?
Februāra pirmajā dienā Latvijā snigs un līs
Nacionālo interešu klubs: Advokāti, investori un uzņēmēji satraukti par pašreizējo pieeju procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
Ārzemnieks Vecrīgas veikalā nozog tūkstošiem eiro vērtu pulksteni, policija veic kratīšanu viesnīcā
Ukraina zaudē laiku – kavējas ieroču piegādes
Meņģelsone: Katra ģimene saprot, ko nozīmē, ka Latvijā vīrieši dzīvo vidēji 20 gadu mazāk nekā citviet 1
VIDEO. Bojāgājušo skaits sprādzienā Pakistānas mošejā pieaudzis līdz 83
Ropažu novada domē pie kāda pašvaldības darbinieka ieradies KNAB 3
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Aizturēts Daugavpils Universitātes rektores vietnieks – kas īsti notika?
“Vagner” vervē arī ieslodzītos ukraiņus: Par pusgadu karā “papīri būs tīri” 64
“Izglītības ministrija noveļ uz ārstu pleciem savu neizdarību,” tā Aizsilniece par atbrīvojumiem no eksāmeniem 24
Tuvojas pavasaris – kā plānot dārza darbus?
Valsts rietumu un centrālajā daļā kāpj ūdens līmenis upēs
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu
FOTO. 30 tonnas ledus, 30 mākslinieki no 12 valstīm: Jelgavā sācies darbs pie ledus skulptūru veidošanas
“Izlietot līdz” un “ieteicams līdz” – kā atšķiras uzraksti uz iepakojumiem?
Lēmumu pieņemšanā labāk paļauties tikai uz sevi! Horoskops no 30.janvāra līdz 5.februārim
Jelgavas poliklīnikas vadītāja: Medikamentu trūkuma problēma Latvijā ir sasniegusi savu pīķi, īpaši trūkst antibiotiku
Nozīmīgs sasniegums – Latvijas zinātnieki iemāca robotam redzēt un just