Kāpēc joprojām tiek organizēti regulārie pasažieru pārvadājumi uz agresorvalstīm? Eksperts skaidro riskus un uzsver nepieciešamību rīkoties 0
Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas “Turība” docents un Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, TV24 raidījumā “Preses klubs” kritiski vērtēja sabiedrības attieksmi par atpūtas braucieniem uz Krieviju un Baltkrieviju.
“Mēs kā asociācija kopš februāra, kad parādījās tēma par organizēto braucienu ierobežošanu, esam teikuši, ka īstā problēma ir regulārie pārvadājumi, un aizliegt tikai organizētos ceļojumus, būtībā dažu uzņēmumu dēļ ir slikts precedents raugoties no uzņēmējdarbības vai valsts iejaukšanās konkrētā uzņēmējdarbības nišā, atstājot iespējas šiem pasažieriem pārvietoties,” sacīja Lingebērziņš.
Viņš piebilda, ka asociācija ir skaidrojusi saviem biedriem, cik sarežģīts ir process atgriezties Latvijā, ja kāds paliek Krievijā vai Baltkrievijā, un cik ierobežotas iespējas valstij šobrīd ir palīdzēt šiem cilvēkiem.
“Mēs ļoti ceram, ka saistībā ar pēdējo sankciju paketi mēs tomēr kā valsts varētu virzīties pretī tam, ka ievērojami ierobežojam arī regulāros pasažieru pārvadājumus,” norāda Lingebērziņš.
Viņš dalījās arī ar konkrētu piemēru, kas ilustrē to, kādi riski pastāv tad, ja cilvēki tomēr izvēlas ceļot gan uz Krieviju, gan Baltkrieviju: “Aizbraucot brīvdienās uz Baltkrieviju, noklīst no grupas, izrādās, telefonā ir sarakste par to, kā brauc pie baltkrieviem, kas tur ir un kā tur ir. No grupas atdalās, drošības dienests pamana vienu Latvijas tūristu, un tad ir trīs mēneši bez jebkādām iespējām sazināties, cilvēks pazūd, un tikai kaut kādu apstākļu sakritības dēļ informācija tiek nodota tālāk, un cilvēku mēģina dabūt viņu atpakaļ.”
Viņš uzsvēra, ka asociācija atbalsta Ārlietu ministrijas aicinājumus atturēties no ceļojumiem uz Krieviju un Baltkrieviju: “Jautājums ir par to, ko mēs izvēlamies. Ir lieliski ceļojumi, kur var ceļot – pa Baltiju, Latviju, var neceļot trīs reizes gadā, bet vienu reizi gadā braukt uz akvaparkiem Polijā. Mēs tiešām esam ļoti aicinājuši un atbalstām visus Ārlietu ministrijas aicinājumus beigt braukt uz Krieviju un Baltkrieviju.”
Jau iepriekš vēstījām, ka Satiksmes ministrija (SM) izstrādā Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par regulāro pārvadājumu pārtraukšanu ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju, aģentūru LETA informēja partija “Progresīvie”.
Saeima noraidīja Nacionālās apvienības (NA) deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam (P) “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju”.
Švinka uzsver, ka viņš sācis sistemātisku darbu, samazinot draudus – nepagarinot licences, pārtraucot neregulāros reisus un sākot regulāro pasažieru pārvadājumu apturēšanas procesu.
Ministrs iezīmē, ka Latvijā ir trīs pasažieru pārvadājumu veidi – neregulārie pasažieru pārvadājumi (pēc pasūtījuma), regulārie pasažieru pārvadājumi (pēc kustības grafika), kā arī neregulārie pasažieru pārvadājumi tranzītā caur Latvijas teritoriju.
Neregulārie pasažieru pārvadājumi uz agresorvalstīm – kā tiešie, tā tranzītā – ir aizliegti kopš šī gada 1. novembra. Aizliegums attiecas uz visiem pārvadātājiem neatkarīgi no pārvadātāja juridiskās personas vai transportlīdzekļa reģistrācijas valsts.
Savukārt jautājumā par regulāro pārvadājumu pārtraukšanu – šobrīd tādi tiek veikti trīs maršrutos uz Krieviju un trīs maršrutos uz Baltkrieviju – tiek izstrādāts MK rīkojuma projekts, pauž ministrs. Tāds esot nepieciešams, lai noteiktu ierobežojumus pasažieru starptautisko regulāro pārvadājumu ar autobusu veikšanai, anulējot esošās maršruta atļaujas vai nepagarinot to derīguma termiņu.
Švinka skaidro, ka MK rīkojums būs pamatots ar drošības apsvērumiem, un paredzēs iespēju pārvērtēt lēmumu, ja drošības apstākļi mainās, taču, lai “izvairītos no finansiālu zaudējumu radīšanas valstij, to nepieciešams sagatavot juridiski korektā veidā”.
Ilgtermiņa risinājumam SM izvērtējot nepieciešamību grozīt normatīvo aktu regulējumu, iekļaujot drošības risku vērtējumu kā pamatu atļauju izsniegšanas ierobežošanai vai apturēšanai.
Tāpat Švinka atzīmē, ka jāņem vērā, ka Lietuvā šobrīd tiek apkalpoti 29 regulārie starptautiskie pasažieru maršruti ar autobusiem uz Krieviju un Baltkrieviju, bet Igaunijā – tikai tranzīta satiksmei (galvenokārt uz Sanktpēterburgu). Vienota un saskaņota Baltijas valstu un Eiropas Savienības (ES) pieeja pasažieru pārvadājumu ierobežojumiem būtu svarīga, lai noteiktie ierobežojumi atstātu paliekošu ietekmi uz drošības situāciju reģionā, uzskata ministrs.
Iepriekš ziņots, ka NA deputāti pieprasīja satiksmes ministram skaidrot, kāpēc, neskatoties uz valdības aicinājumu neceļot uz Krieviju un Baltkrieviju un drošības dienestu brīdinājumiem par izlūkošanas, vervēšanas un kontrabandas riskiem, joprojām tiek atļauti regulārie pasažieru pārvadājumi uz šīm valstīm.
