Krišjānis Kariņš.
Krišjānis Kariņš.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Vai šis ir pareizais laiks, lai veiktu autoratlīdzību nodokļa reformu? Kariņš atzīst nepilnības 1

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Lasīt citas ziņas

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”) trešdien pēc klātienes tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu atzina, ka autor­atlīdzību nodokļa režīmā ir nepilnības un to ir nepieciešamas uzlabot, par ko jau tajā pašā dienā bija plānota pirmā saruna koalīcijā.

Premjers uzsvēra, ka politiķi ir sadzirdējuši radošās sabiedrības viedokli un koalīcija šo jautājumu atrisināšot.
CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts prezidents tam bija pievērsis uzmanību jau vairākas dienas. Otrdien Rīgas pilī E. Levits tikās ar radošo jomu pārstāvjiem, kas rīkoja akciju “Nesaprašanās siena”.

Pēc sarunas E. Levits sacīja: “Ir vesela virkne problēmu, kas nav izdomātas līdz galam. Man jāteic, ka ar šādu reformu diez vai būtu jēdzīgi iet tālāk uz priekšu, pirms tā nav izstrādāta līdz galam un ir skaidras atbildes uz visiem jautājumiem.”

Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir iesniegti Saeimā valsts budžeta projektu pavadošajā likumprojektu paketē, un tos paredzēts izskatīt kā steidzamus divos lasījumos.

Valdības mērķis bija piedāvāt tādas izmaiņas nodokļa režīmā, kas nodrošinātu autoratlīdzību saņēmējiem sociālo aizsardzību. Taču, kā varēja secināt no radošo personu iepriekš teiktā, tās nav apspriestas ar šo jomu pārstāvjiem.

Projekts paredz, ka no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autoratlīdzību saņēmējiem, kas nav reģistrējuši saimniecisko darbību, būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25% apmērā, no kura 80% plānots novirzīt valsts sociālajai apdrošināšanai. Viens no kultūras darbinieku iebildumiem bija, ka nav ņemta vērā profesijas specifika – daudziem māksliniekiem, rakstniekiem, mūziķiem ir neregulāri ienākumi.

Valsts prezidents E. Levits piekrīt, ka līdzšinējā nodokļa maksāšanas kārtība autoratlīdzību saņēmējiem nenodrošināja pienācīgu sociālo aizsardzību. Taču jautājums ir par veidu, kādā to plānots darīt.

Viņaprāt, reforma nav kompleksi izstrādāta un tā ir jāuzlabo, “lai nav tā, ka viens pants kaut ko nosaka, bet tad rodas neparedzētas blaknes kaut kur citur”.

Viņaprāt, nevarētu būt tā, ka nodoklis jāmaksā neatkarīgi no gūtajiem ienākumiem. Tāpat esot jautājums, vai šis ir pareizais laiks, lai veiktu nodokļa reformu, kas varētu būt smags trieciens kultūras nozarei.

Pēc tikšanās ar premjeru Valsts prezidents E. Levits teica: “Latviešiem kā mazai jeb mazskaitlīgai nācijai ir nepieciešams atbalstīt kultūras nozari. Tai ir jānodrošina institucionālais atbalsts un īpašais atbalsts pandēmijas laikā.”

K. Kariņš bija vienisprātis, ka laikā, kad daudzi cilvēki samazina sociālos kontaktus, tas var atsaukties uz kultūras dzīves baudīšanu. Tāpēc radošo jomu pārstāvji ir pastiprināti jāatbalsta. Premjers arī labi saprotot, ka Latvijā rakstnieks, kura grāmata latviešu valodā ir izdota nelielā tirāžā, nevar nopelnīt to, ko rakstnieks Vācijā, kur ir miljoniem lasītāju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.