Kas notiek pašā Krievijā – Putins varētu iet tālāk, nekā paši krievi iedomājās 0
Kad šomēnes tirdzniecības centrā dažu minūšu gājiena attālumā no Kremļa izcēlās ugunsgrēks, viens no Krievijas neatkarīgajiem Telegram ziņu kanāliem nosūtīja reportieri uz notikuma vietu. Radās viena problēma. Maskavas centrā mobilie dati bija pilnībā atslēgti, un Telegram, kas ir valstī populārākā lietotne, tika mākslīgi palēnināta.
“Tas bija kā 1997. gadā,” sacīja kanāla “Ostorozhno Novosti” redaktors Sergejs Titovs, aprakstot, kā reportieris, nespējot nosūtīt foto vai video, zvanīja uz redakcijas stacionāro telefonu un diktēja notiekošo, notiekošais krievijas galvaspilsētā tā aprakstīts vietnē nytimes.com.
Vairāku dienu ilgais sakaru pārtraukums Maskavas svarīgākajā daļā pastiprināja bažas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu iet tālāk, nekā krievi iedomājās, lai atslēgtu viņus no pasaules un traucētu ikdienas dzīvi, pakļaujot internetu pilnīgai Kremļa kontrolei.
Pēdējās nedēļās krievi saskārušies ar divkāršiem traucējumiem. Varasiestādes, izmantojot jaunās tehniskās iespējas un kara laika ieganstus, atsevišķās vietās atslēdz mobilo internetu.
Vienlaikus tiek bloķētas arvien vairāk ārvalstu lietotņu, ko izmanto miljoniem cilvēku.
Valdība interneta atslēgumus skaidro ar drošības apsvērumiem – kā aizsardzību pret Ukrainas dronu uzbrukumiem, kas izmanto Krievijas mobilos tīklus. Kā vēstīts portālā, eksperti uzskata, ka tiek testēti arī mērķēti sakaru pārtraukumi, kādus varētu izmantot nemieru gadījumā.
Vēl drosmīgāks solis daudzu krievu acīs ir uzbrukums Telegram. Pēc tam, kad bloķēti Facebook, Instagram, WhatsApp un YouTube, Krievijas līderis cenšas ierobežot arī šo lietotni, ko katru mēnesi izmanto vairāk nekā 100 miljoni cilvēku.
Maskava mudina pāriet uz Kremļa atbalstītu “superlietotni” MAX. Krievijas mediji ziņo, ka Telegram
pilnīga bloķēšana varētu sākties trešdien, lai gan sabiedrības neapmierinātības dēļ tas var tikt atlikts.
Interneta pārtraukumi un bloķēšana radījuši haosu – nedarbojas ikdienas digitālie pakalpojumi, cilvēki spiesti meklēt risinājumus. Maskavā, atslēdzoties mobilajam internetam, daudzi pārgājuši uz skaidras naudas norēķiniem, taksometra izsaukšanas vietā atkal stopēja mašīnas uz ielas, strauji pieaug rāciju, papīra karšu un pat MP3 atskaņotāju pārdošana. Pat Kremļa gaiteņos amatpersonas atgriezušas pie stacionārajiem telefoniem, vēstīts medijā.
Dažkārt sekas ir bīstamas, piemēram, bērnu ar diabētu glikozes monitori pārtraukumu laikā nespēj nosūtīt datus vecākiem.
Neskatoties uz traucējumiem, sabiedrībā pieaug neapmierinātība, lai gan protesti tiek apspiesti. Miljoni izmanto VPN, lai apietu ierobežojumus. Titovs uzsver, ka Telegram nav tikai sociālais tīkls – tas ir pamats tam, kas vēl palicis no brīvā Krievijas interneta. “Telegram daudziem ir visa interneta dzīve,” viņš saka.
Desmitiem gadu krievi baudīja salīdzinoši brīvu internetu. Taču pēc protestiem 2011. un 2012. gadā Kremlis to sāka uztvert kā draudu. Īpašu ietekmi radīja opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ar saviem video spēja mobilizēt protestus.
Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā interneta ierobežojumi kļuva vēl stingrāki.
Eksperti uzskata, ka Krievija virzās uz Irānas modeli – ar apstiprinātu vietņu sarakstiem, mērķētiem atslēgumiem un iekšēju, valsts kontrolētu tīklu.
