Klimata izmaiņas. Pārdabiskā karstuma dēļ pasauli pārņem nekontrolējami mežu ugunsgrēki – katrs cīnās ar tiem, kā māk 48
No Spānijas līdz Kanādai savvaļas ugunsgrēki plosās nekontrolējami. Aģentūra Deutsche Welle apkopojis stratēģijas, kādas ir dažādām valstīm, lai cīnītos pret klimata izmaiņām un karstumam sekojošajiem meža ugunsgrēkiem.
Ugunsgrēki mežos ir notikuši visas pasaules vēsturē – simtiem miljonu gadu, bet tagad nepieredzēti mežu ugunsgrēki deg karstāk un ilgāk, daļēji klimata pārmaiņu dēļ.
Samazinoties nokrišņu daudzumam un pagarinoties sausuma periodiem, meži kļūst tik sausi, ka pat saules dēļ var izcelties ugunsgrēks,
kas pārvēršas peklē, pirms ugunsdzēsēji var ierobežot postījumus.
Ugunsgrēki Kanādā plosās jau vairākus mēnešus, ugunsdzēsēji cenšas tos kontrolēt. Apmēram 10 miljoni hektāru zemes jau ir izdeguši, izraisot milzīgus dūmu mākoņus, kas izpletušies daudzos ASV štatos.
Lieli mežu ugunsgrēki pēdējās dienās izcēlušies arī Itālijā, Grieķijā un Spānijā. Karstuma un nelabvēlīgā vēja dēļ Spānijas laikapstākļu dienests Aemet sagaida, ka savvaļas ugunsgrēku sezona ziemeļu puslodē uzņems lielus apgriezienus.
Otrā pasaules malā – Austrālijas Melnās vasaras 2019.–2020. gada megaugunsgrēku apjoms bija tik liels, ka nodega gandrīz 60 miljoni hektāru, liesmās cieta pat mitrie meži.
Turpinot sildīt planētu, degot fosilo kurināmajam, šie ugunsgrēki saasinās klimata problēmas, apdraudot vairāk cilvēku un savvaļas dzīvnieku visā pasaulē.
“Mēs šobrīd neesam ceļā, lai samazinātu risku,” sacīja Hamišs Klārks, Austrālijas Melburnas universitātes pārstāvis. “Mums steidzami jāmaina kurss un nopietni jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.”
Kontrolēta vai “noteikta” meža veģetācijas dedzināšana, visbiežāk vēsākajos mēnešos, palīdz samazināt savvaļas ugunsgrēku risku vasarā. Valstīs, kurās ir tendence uz meža ugunsgrēkiem, piemēram, ASV, Austrālijā, Portugālē, Spānijā, Kanādā, Francijā un Dienvidāfrikā, tā ir bijusi pārbaudīta ugunsdzēsības pārvaldības stratēģija gadu desmitiem.
Bet, lai būtu efektīvs pretlīdzeklis, kontrolēta dedzināšana vēsos apstākļos tagad ir jāveic “ļoti lielā telpiskā mērogā, lai tā kļūtu efektīva”, sacīja meža inženieris.
Tā kā Eiropā un jo īpaši valstīs ap Vidusjūru, piemēram, Grieķijā, vasarā notiek smagāki savvaļas ugunsgrēki, “ievērojamai bīstamības samazināšanai” būs nepieciešama noteikta dedzināšana vismaz 1,5 miljonu hektāru platībā.
Tomēr viena problēma ar noteikto dedzināšanu tagad ir tā, ka klimata pārmaiņas ir sākušas palielināt riskus. Pēc tam, kad pagājušā gada maijā Ņūmeksikā tika veikta kontrolēta dedzināšanas operācija, kas kļuva par vienu no vissmagākajiem meža ugunsgrēkiem štata vēsturē, ASV Meža dienesta vadītājs Rendijs Mūrs paziņoja par plānoto dedzināšanas operāciju pārtraukšanu nacionālajos mežos visā valstī.
Pat pirmie iedzīvotāji ASV un Austrālijā tūkstošiem gadu pirms eiropiešu ierašānās jau izmantoja kontrolētas dedzināšanas veidu, lai samazinātu uzliesmojošas veģetācijas riskus sezonas laikā. Viņi izmantoja “biežu zemas intensitātes” dedzināšanu vēsākajos mēnešos, lai samazinātu ugunsgrēku draudus, izveidojot zālainu, parkam līdzīgu mežainu reljefu, kas arī saglabāja bioloģisko daudzveidību.
“Savvaļas ugunsgrēki uz Zemes ir bijuši 420 miljonus gadu, un veģetācija ir tiem pielāgota,” sacīja Viktors Resko de Dioss. Tomēr ar mežu endēmiskajām atjaunošanās īpašībām spēka vairs nepietiks.
Eksperti saka, ka nesen neaizsargātās meža ekosistēmas ir jāpielāgo biežiem savvaļas ugunsgrēkiem, iestādot klimatam un sausumam izturīgākas augu sugas.
Tā apgalvo 2022. gada februāra ziņojuma autori, kuri arī apraksta “katastrofālo risku, ko rada citu valstu krūmāju ugunsgrēku pārvaldības pieejas”. Vietējo ugunsgrēku pārvaldības metožu neievērošana nozīmē, ka “Austrālijas mežos tagad ir daudz vairāk uzliesmojoša materiāla nekā pirms [britānijas] iebrukuma,” norāda pētnieki.
Lai gan profilakse ir labākais līdzeklis, tehnoloģija ir kļuvusi arvien svarīgāka, mēģinot apspiest milzīgus ugunsgrēkus. Satelīti, ko pārvalda NASA, jau palīdz ugunsdzēsējiem sekot līdzi ugunsgrēku kustībai uz planētas. Tomēr pavisam nesen droni kļuva par lokālāku augsto tehnoloģiju ugunsdzēšanas sīkrīku.
Somijā notiekošais projekts, kurā 75% zemes ir klāta ar mežu, droni jau atvieglo jaunu meža ugunsgrēku izsekošanu.
“Mēs izstrādājam jaunu, uz mākslīgo intelektu balstītu dronu tehnoloģiju, lai ātri atklātu meža ugunsgrēkus,” sacīja profesore Eija Honkavaara no Somijas Ģeotelpiskās pētniecības institūta (NLS).
Pēc 400 000 hektāru Eiropas meža nodegšanas 2019. gadā, nākamajā gadā šis skaits pieauga vēl par 25%. Viktors Resko de Dioss sagaida, ka karstāka un sausāka Centrāleiropa un pat Skandināvija “tuvākajās desmitgadēs sāks saskarties ar milzīga mēroga mežu ugunsgrēkiem”.
“Droni var mums palīdzēt nodrošināt reāllaika informāciju par to, kā notiek degšana, cik augstas un karstas ir liesmas,” teikts Eijas Honkavaara paziņojumā. Tā kā droni nodrošina attālinātus datus reāllaikā, tie ir aprīkoti arī ar sensoriem, kas var redzēt cauri dūmiem, lai noteiktu precīzu ugunsgrēka mērogu.
Vienīgā problēma ir nepieciešamība pēc spēcīga mobilā interneta savienojuma attālos apgabalos.
“Mums jāapsver nākotnes klimats un jāiestāda sugas no sausākām vietām,” sacīja Resco de Dios. “Tas ir, mums nevajadzētu stādīt mežus ar vietējām sugām, bet ar tām, kas aug citur siltākās vietās,
lai tās būtu pielāgotas nākamo gadu desmitu klimatam.”
Pēc Melnās vasaras savvaļas ugunsgrēku izpētes Austrālijā pētnieki atklāja, ka vairāk nekā 250 augu sugām “efektīvas reģenerācijas” iespējamība kļūst arvien mazāka, jo to dzīvotnēs pieaug ugunsgrēku biežums. “Mums jāņem vērā, ka līdz gadsimtu mijai klimats būs nepiemērots daudzām pašlaik augošajām sugām, un jāsāk to plānot,” piebilda Resko de Dioss.
Tam būs nepieciešama rūpīga, atjaunojoša mežu apsaimniekošana gadu desmitiem pēc to nodegšanas.
“Ja mēs vienkārši stādām kokus un pēc tam aizmirstam par tiem, mēs stādām nākotnes kūlas ugunsgrēkus”.
