Ko baltmaize dara ar tavām smadzenēm, sirdi un vidukli – 5 šī ikdienas produkta sekas 5
Baltmaize, ar savu gaisīgo tekstūru un maigo garšu, ir bijusi cilvēces uztura stūrakmens jau tūkstošiem gadu – sākotnēji gan tikai elites.
Tās vēsture aizsākās Senajā Ēģiptē aptuveni 3000 gadus pirms mūsu ēras, kad pirmie maizes cepēji atklāja rauga burvību, kas lika mīklai uzpūsties un kļūt vieglai. Atšķirībā no rupjās pilngraudu maizes, baltmaize, kas izgatavota no smalki sijātiem miltiem, kļuva par bagātības un statusa simbolu – to baudīja faraoni un aristokrāti.
Viduslaikos Eiropā baltmaize bija greznība, ko varēja atļauties tikai elite, jo smalku miltu iegūšana prasīja laikietilpīgu darbu un arī resursus.
Mūsdienās baltmaize ir pieejama visiem, kļūstot par ikdienas klasiku no Parīzes bagetēm līdz Latvijas kukulītim. Tās popularitāti veicina ne tikai garša, bet arī daudzpusība – vai tā būtu grauzdiņš brokastīs, pusdienu sviestaizme vai uzkoda pie vakara zupas.
Interesanti, ka baltmaizes ražošana ir devusi impulsu tehnoloģiskām inovācijām: 1928. gadā ASV tika izgudrots pirmais maizes griešanas automāts. Tomēr, neskatoties uz tās mīksto pievilcību, baltmaize slēpj arī uztura izaicinājumus, kas mudina mūs apdomāt, cik bieži to likt uz galda.
