Alerģija pret svarīgāko dzīvības avotu: slimība, ar ko sirgst mazāk nekā 100 cilvēku pasaulē 0
Ūdens alerģija, zināma arī kā akvagēnā nātrene, ir reta slimība, kurā cilvēka āda reaģē uz saskari ar ūdeni. Precīzs tās cēlonis nav zināms, taču uzskata, ka alerģisko reakciju izraisa vielas ūdenī, nevis pats ūdens.
Akvagēnās nātrenes cēloņi
Ūdens alerģijas patiesais iemesls joprojām nav skaidrs. Tiek uzskatīts, ka alerģisko reakciju var izraisīt vielas, kas izšķīdušas ūdenī, piemēram, hlors vai minerāli, vai arī ādas komponenti, kas reaģē ar ūdeni. Jāuzsver, ka šo alerģiju neizraisa ūdens temperatūra — reakcijas var rasties gan ar aukstu, gan ar siltu ūdeni.
Riska faktori
Akvagēnā nātrene ir ārkārtīgi reta – medicīnas literatūrā aprakstīti mazāk nekā 100 gadījumi. Tā biežāk skar sievietes, īpaši pubertātes un pieaugušā vecumā. Cilvēkiem ar personīgu vai ģimenes alerģiju vai nātrenes vēsturi ir paaugstināts saslimšanas risks. Lai gan saistība ar citām slimībām nav pierādīta, akvagēna nātrene reizēm saistīta ar vairogdziedzera slimībām un vēzi.
Ūdens alerģijas simptomi
Šī alerģija izpaužas kā tūlītēja reakcija pēc saskares ar ūdeni. Simptomi var būt no viegliem līdz smagiem un var ietekmēt ikdienas dzīvi.
Visbiežākais simptoms ir nātrene – sarkani, niezoši izsitumi, kas parādās dažu minūšu laikā pēc saskares ar ūdeni. Tie var rasties jebkurā ķermeņa daļā — kaklā, krūtīs, rokās, kājās — un parasti saglabājas apmēram stundu vai ilgāk.
Lielākoties pacienti var dzert ūdeni, neradot reakciju, ja vien tas nenonāk saskarē ar ādu.
Tomēr atsevišķos gadījumos arī ūdens dzeršana var izraisīt pietūkumu, kairinājumu mutē vai kaklā, vai pat dzīvībai bīstamu anafilaktisku reakciju.
Smagākos gadījumos iespējami arī simptomi, piemēram, apgrūtināta elpošana vai rīšanas grūtības. Šādā gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Simptomi var mainīties laika gaitā, tāpēc regulāras pārbaudes un konsultācijas ar speciālistu ir būtiskas.
Kā diagnosticē ūdens alerģiju?
Diagnoze balstās uz pacienta slimības vēsturi, fizisko apskati un specifiskiem alerģijas testiem. Bieži tiek veikts ūdens tests jeb ūdens izaicinājuma tests, kur āda tiek pakļauta saskarei ar ūdeni, lai novērotu reakciju. Tas palīdz noteikt, vai simptomi tiešām ir saistīti ar ūdeni.
Papildu testi, piemēram, ādas dūriena testi vai asins analīzes, var palīdzēt izslēgt citas iespējamās alerģijas.
Raksts sagatavots pēc ārzemju medija materiāliem.
