Mājas zaļai dzīvei – koks aizvien aktīvāk tiek izmantots ēku būvniecībā, turklāt – arī daudzstāvu apbūvei 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koks ir biomateriāls, kas saderīgs ar cilvēku. Koka konstrukcijas “elpo” – iesūc no gaisa ūdens tvaiku un tad to izdala, izlīdzinot iekštelpu gaisa mitruma līmeni. Kokmateriāla klātbūtne samazina stresu. Vai kāds brīnums, ka koka popularitāte māju būvniecībā piedzīvo savu renesansi?
Būvniecība ir tradicionāls veids, kā koksni izmantot efektīgi un ilglaicīgi. Turklāt mežs Latvijā atjauno savas pozīcijas un pēdējo simts gadu laikā tā platība ir teju divkāršojusies.
Koks kā būvmateriāls ir bijis viegli pieejams izsenis, būvniecības tehnoloģijas noslīpētas.
Nocirstais mežs ātri atjaunojās un bērniem un mazbērniem jau varēja cirst mājas no materiāla, kas atradās tajā pašā mežā.
Koka māju var daudz ātrāk iesildīt nekā mūra māju. Koks žūstot ilgstoši, daudzus gadu desmitus, un izdala dažādas vielas. Tas tādēļ, ka koksne satur sveķus, kuros sastopami fitoncīdi – bioloģiski aktīvas vielas, kas nomāc patogēno baktēriju, sēņu un vienšūņu augšanu.
Tiek uzskatīts, ka, fitoncīdiem izgarojot no koksnes, veidojas labvēlīgs mikroklimats. Daudzi pat tic, ka tādos apstākļos bērni ātrāk attīstās un cilvēki gados nodzīvo ilgāk.
Arī ar koka arhitektūras šedevriem Rīga savā laikā varēja palepoties. Piemēram, Sv. Pētera baznīcas koka smaile vairākus gadsimtus – līdz Otrajam pasaules karam – bija augstākais koka tornis Eiropā. Citas vēstures liecības norāda, ka savulaik vēl augstāka esot bijusi vecā Rīgas Doma koka torņa smaile.
Dabai draudzīgākais būvmateriāls
Pašlaik Latvijā ir liels meža resursu krājums, kas ļauj attīstīt ne tikai privātmāju, bet arī koka daudzstāvu ēku būvniecību. Koks kā būvmateriāls nerada atkritumus: pēc tā kalpošanas laika beigām tas bez pēdām atgriežas ekosistēmā.
Koksnes krājumi paši atjaunojas dabīgā veidā. Mūsdienu tehnoloģiju izmantošana ļauj panākt, ka koksne kļūst pietiekami ugunsizturīga un ir pasargāta no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes.
Arī draudošās klimata izmaiņas pēdējā laikā vairo kokmateriāla popularitāti. Aprēķināts, ka ēku būvniecība un to uzturēšana veido 40% no enerģijas patēriņa pasaulē un rada aptuveni trešdaļu no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Kamēr betona ražošana rada ļoti daudz oglekļa, koki, tieši pretēji, oglekli iekapsulē.
Ja koki tiek pārvērsti būvniecībā izmantojamos materiālos, ogleklis tajos tiek iekapsulēts un nenonāk atmosfērā pēc koka bojāejas. Pētījumi norāda, ka viens kubikmetrs koksnes var iekapsulēt vairāk nekā tonnu oglekļa dioksīda.
Ministrija rīko seminārus
Lai attīstītu koka būvniecību, atbalstu piedāvā arī valsts. Lai veicinātu Koka būvniecības apjoma pieaugumu, Ekonomikas ministrija (EM) 2021. gadā parakstījusi sadarbības memorandu ar citu valsts pārvaldes iestāžu, nevalstisko organizāciju un valsts kapitālsabiedrību pārstāvjiem. “Memoranda galvenais uzdevums ir radīt apstākļus, kuros tiktu veicināta koksnes būvizstrādājumu īpatsvara palielināšana būvniecībā, pārbūvēs un atjaunošanā,” skaidro EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Lai veicinātu koka izmantošanu būvniecībā, memoranda ietvaros ir sagatavots īpašs rīcības plāns. Ministrijā cer, ka to iedzīvināt varētu palīdzēt tās paspārnē izstrādātais daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar koka konstrukcijām tipveida tehniskais projekts, kas lejuplādējams internetā, kā arī nozares speciālistu informēšanai noderīgi ir semināri.
Piemēram, 2021. gadā EM organizējusi tiešsaistes semināru, kuru vadījuši eksperti no Lielbritānijas: viens no vadošajiem Lielbritānijas koka būvkonstrukciju speciālistiem Endrū Lorenss un inženierzinātņu maģistrs Aišens Ebeisekera.
Viens no E. Lorensa izstrādātajiem projektiem ir augstu novērtētais “Metz Pompidou” centrs: pasaulē pirmā lielgabarīta cietkoksnes CLT konstrukcija. Pie A. Ebeisekera nozīmīgākajiem darbiem jāmin projekta vadība objektam “Smile LDF 2016” – paviljonam, kas bija paredzēts 2016. gada Londonas dizaina festivālam un ir viena no vērienīgākajām būvēm, kas jebkad būvēta no krusteniski līmēta koka.
Lektori iepazīstināja būvkonstrukciju projektētājus ar Eiropas labo praksi un jaunākajām tendencēm koka konstrukciju attīstībā, kā arī – sniedza specializētas tehniskas konsultācijas par koka konstrukciju projektēšanu un būvkonstrukciju analīzi.
Tajā pašā 2021. gadā EM organizējusi arī tiešsaistes semināru “Moderno koka konstrukciju projektēšana un ugunsdrošība”, kuru vadījis Eiropā atzītais koka būvkonstrukciju eksperts no Šveices Maikls Klipels. Semināra ieraksts pieejams visiem ieinteresētiem būvniecības informācijas sistēmā.
Šogad jūlijā Ekonomikas ministrija noslēgusi līgumu ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti par semināra “Koka būvkonstrukciju projektēšana un būvju būvniecības risinājumi” organizēšanu.
Kurš vēl augstāk?
Mūsdienās par koka ēku nozīmīgumu un speciālistu tehnisko varēšanu liecina būvju augstums un stāvu skaits. Tas ir prestiži. Tehniskā ziņā pierādīts, ka iespējams celt neierobežoti augtas koka konstrukcijas, kas turklāt būtu arī pietiekami drošas.
Pašlaik pasaules attīstīto valstu būvnieki sacenšas par koka būvju augstuma rekordiem.
Līdz šim augstākā (85,4 m) koka ēka pasaulē ir projekts “Mjøstårnet” Norvēģijā ar saviem 18 stāviem. Projektētās ēkas augstums palielināts jau būvniecības gaitā, tā viltīgi pārspējot 84 m augsto “HoHo” Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Par savu nodomu uzstādīt jaunus rekordus paziņojušas arī citas valstis. Japāna plāno sasniegt 350 m koka ēkas augstuma robežu.
Tomēr koka augstceltnes parasti ir dārgi pētniecības un inovāciju projekti, kuriem līdzekļus piesaista no dažādiem fondiem. Ir tendences koka daudzstāvu apbūvē iekļaut intensīvu ēkas apzaļumošanu. Piemēram, Ķīnā pēc itāliešu arhitekta Stefano Boeri projekta tapusi pirmā vertikālā meža pilsēta “Easyhome Huanggang Vertical Forest City Complex”. Tā 4,54 hektāru lielajā kompleksā atrodas divas dzīvojamās un trīs komerciāliem nolūkiem domātas augstceltnes, kur rod mājvietu ap 500 cilvēku un vairāk nekā 5000 koku un krūmu.
Pasaulē sacensība norisinās ne tikai par koka ēku augstumu, bet arī – par to būvniecības izmaksām. Turklāt, salīdzinot ar tēraudu un betonu, koka būvkonstrukcijas ir lētāk ražot, apstrādāt un transportēt, tērējot tam mazāk enerģijas.
Liela koka būvniecības priekšrocība var būt arī ātrāka būvniecības gaita. Koka konstrukcijas ir iespēja izgatavot un uzstādīt ļoti ātri, un līdz šim pasūtījuma izpilde ātrākos termiņos ir bijis ļoti nozīmīgs faktors.
Visbiežāk koka augstceltnes ir veidotas kā hibrīdbūves, kurās koka konstrukcijas kombinē ar metālu un betonu un citiem materiāliem. Piemēram, liftu šahtas tiek lietas no betona. “Finansiālo resursu ziņā ierobežotai valstij, tādai kā Latvijai, nav ko dzīties pēc koka būvniecības rekordiem, politikai jābūt racionālai,” uzskata arhitekte Antra Viļuma no Rīgas Tehniskās universitātes.
“Koka būvkonstrukcijām ir sava optimāla pielietojamība. Tādas var būt ģimenes mājas un 3–5 stāvu daudzdzīvokļu ēkas. Koka būvniecības popularizēšanai nepieciešami pilotprojekti. No valdības puses sagaidāms arī informatīvs atbalsts reizēm sarežģītajos tehniskajos jautājumos. Tāpat, domājot par jaunajām ēkām, nevajag aizmirst vecās koka ēkas.”
Pašlaik pasaulē koka būvniecības izmaksas tuvojās pārējo tradicionālo veidu būvniecības izmaksām un sagaidāms, ka drīz tās izlīdzināsies. Jo vairāk būvēs koka ēku, jo tās būs lētākas.
Zaļā lielpilsēta
Viens no Latvijas koka būvniecības centriem ir Jelgava. Šajā pilsētā darbojas laba Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā bāze, kam ir iespēja sagatavot speciālistus, kā arī – stabili koka būvkonstrukciju ražotāji ar krietnu starptautisku pieredzi.
Jelgavā ir izveidots pirmais liela izmēra liekto – līmēto koka konstrukciju ražošanas uzņēmums, tagad “ZAZA TIMBER Production”. Tur atrodas “Skonto grupā” ietilpstošais “Cross timber Systems”, kas ražo modernus CLT paneļus eksportam, stabilā koka logu ražotne “Flora”, dinamiskā “Nordic Homes” un daudzi citi kokapstrādes uzņēmumi.
Kokapstrādi un koka būvkonstrukciju izmantošanu Jelgavā atbalsta arī pilsētas dome. Gan slidotavas jumta seguma koka konstrukcijas, gan brīvdabas koncertzāles liekto līmēto siju segums ir lielisks vietējo uzņēmēju varēšanas paraugs.
“Koka Latvijā ir papilnam, un tas ir jāizmanto lietderīgi,” uzskata Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Viņš uzskata, ka Jelgava šobrīd ir dabiskā ceļā izveidojusies par koka būvniecības līderi un ir apņēmības pilns šo statusu saglabāt. “Jelgava būtu gatava realizēt pilotprojektu – koka daudzstāvu īres namu celtniecību sociāli mazāk aizsargātajām grupām,” tā Rāviņš.
“Tomēr, lai samazinātu māju izmaksas un attiecīgi arī īri, svarīgs būtu arī valdības atbalsts. Ja šādām sociālām būvēm nerēķinātu kaut vai PVN, arī jau būtu labi. Vēl kādus 10% varētu atlaist kredīta atdošanas laikā, pārliecinoties par būves atbilstību definētajiem mērķiem.” Tās, pēc Rāviņa vārdiem, ir stratēģiskās pilsētbūvniecības problēmas.
Jārūpējas par mantojumu
Otrā pasaules kara laikā Jelgava smagi cieta. Pilsētā tika iznīcināts vairāk nekā 90% ēku. Palika vien nelieli koka apbūves fragmenti pilsētas vaļņa iekšpusē. Lai saglabātu vēsturisko pēctecību, šo koka apbūvi būtu nepieciešams atjaunot. Pašvaldība pie tā jau ķērusies, restaurējot ēku Vecpilsētas ielā 14. Darbus veikuši vietējie speciālisti, un ēka guvusi arī atzinību konkursos.
“Šobrīd pilsēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Jelgavas pilsētā” atbalstu restaurē koka ēku Vecpilsētas ielā 2 un tai piegulošo namu Jāņa Asara ielā 1. Taps jauns tūrisma objekts – Dzīvesziņas un arodu sēta, kurā atradīsies keramikas un aušanas darbnīcas, kā arī Saimes istaba, kur interesenti varēs apgūt dažādu amatu prasmes un notiks ar latviešu tautas tradīcijām saistīti pasākumi,” stāsta Jelgavas attīstības un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte.
“Jelgavā ir paredzēta daudzstāvu koka apbūve, kuras būvniecību jau vajadzēja sākt. Bija pasūtītājs no Vācijas, bija iepirkta zeme, tomēr Ukrainas situācijas dēļ projekts tagad apstājies, jo investors nejutās droši. Lai attīstītu pilsētu, cenšamies izmantot visus pieejamos ES resursus. Plānā ir no koka konstrukcijām veidots bērnudārzs, tuvākajā laikā sāksim arī jauna sporta un atpūtas objekta būvniecību Pasta salā.”
Jelgavā bāzētais koka moduļu un konstrukciju ražotājs “Nordic Homes” ir īstenojis ap 140 dažāda lieluma projektus Latvijā un ārzemēs. Liverpūlē Lielbritānijā tas veicis arī deviņu stāvu augstas studentu koka viesnīcas būvi. Šā ēku kompleksa tapšanā izmantoti 309 koka karkasa moduļi, izveidojot 7515 m2 kopējo dzīvojamo platību, kur atrodas 339 gultasvietas.
Studentu viesnīcas būvei tika izmantotas hibrīdkonstrukcijas. Būves nesošā konstrukcija tika veidota no koka karkasa kombinācijā ar tērauda rāmjiem ārsienās. Katram korpusam pirmo stāvu veidoja tērauda un dzelzsbetona konstrukcijas.
Katru nākamo stāvu montēja no koka karkasa moduļiem, veidojot attiecīgi piecu, septiņu un deviņu stāvu augstu ēku korpusus.
“Mums ir stabila pieredze daudzstāvu koka ēku veidošanā,” stāsta “Nordic homes” tehniskais direktors Imants Trezuns. “Uzņēmums ir pilnībā gatavs iesaistīties šādu projektu īstenošanā arī Latvijā. Tas būtu lielisks impulss koka māju būvniecības popularizēšanai. Piemēram, mums Jelgavā akūti trūkst studentu viesnīcu, daļa no esošā fonda ir morāli un materiāli novecojuši… Šobrīd normatīvi Latvijā atļauj celt līdz sešiem stāviem augstas koka ēkas. Tā kā Jelgavas centrs ir pieblīvēts ar padomjlaika dzīvojamo māju apbūvi, mēs labprāt veidotu mūsdienīgu daudzstāvu koka studentu viesnīcu kompleksu, piemēram, Pārlielupē.”
Eksperta viedoklis
Koka būvniecībai – attīstības potenciāls
Kristaps Ceplis, Latvijas Koka būvniecības klāstera izpilddirektors, biedrības “Zaļās mājas” valdes priekšsēdētājs:
“Latvijā koksnes pieaugums ir lielāks par ciršanas apmēru un koksne ir vienīgais plaši pieejamais celtniecības materiāls, kas ir atjaunojams. Koks kā celtniecības materiāls ir ilgtspējīgs, tas kā vietējais izejmateriāls ceļ vietējo ekonomiku un rada darba vietas. Vietējo resursu vietējiem arī vajag maksimāli izmantot.
Izmantojot vietējo materiālu un vietējo darbaspēku, liela daļa no koka sabiedriskajā ēkā ieguldītajiem līdzekļiem nokļūst atpakaļ pašvaldības budžetā.
Koksne kā celtniecības materiāls jau šodien ir izdevīga aspektos, kas attiecas uz celtniecības darbu ātrumu (laiks ir nauda!), atjaunojamiem dabas resursiem, enerģijas izmantošanu, oglekļa dioksīda izmešiem un atkritumiem.
Procesiem turpinot attīstīties, koka būvniecība neizbēgami kļūs vēl ekonomiskāka un ātrāka. Tādēļ ir nepieciešams vairāk pilotprojektu. Arī Latvijā pašvaldībām būtu nopietnāk jāveicina koka izmantošana būvniecībā. Tieši Latvijas pašvaldību ziņā ir tas, vai koka ēku īpatsvars mūsu valstī palielināsies vismaz tā, lai koka konstrukcijas būvniecības konkursos netiek diskriminētas!
Šobrīd pasaulē ir sarežģīta politiskā situācijā, kas ienes izmaiņas arī koksnes tirdzniecībā. Būvmateriāli kļūst dārgāki. Valstis, kuras tradicionāli Latvijai pārdeva kokmateriālus par izdevīgu cenu, nonākušas sankciju ēnā. Kokmateriālu cenas ir grūti prognozējamas un var mainīties trīs dienu laikā.
Bankas, it īpaši tās, kas atrodas tālāk no centra, izvairās sniegt kredītu koka ēku būvniecībai lēkājošo cenu dēļ. Tomēr koks kopumā atgūst sabiedrības uzticību un veiksmīgie realizētie koka būvju piemēri to apstiprina.”
Vai jūs vēlētos dzīvot koka mājā?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
