Ekonomika
Darbs un nauda

Koronavīruss “apēd” pensijas: mēneša laikā 2. līmeņa pensiju plānu kopējā vērtība samazinājusies par 700 miljoniem11

Foto: SHUTTERSTOCK

Koronavīrusa izraisītā ekonomikas un akciju tirgu grīļošanās atstāj ietekmi arī uz Latvijas otrā līmeņa pensiju plāniem.

Apskatot kopējo aktīvu datus, redzams, ka pīķis tika sasniegts februāra vidū, kad aktīvu vērtība sasniedza mazliet vairāk par 4,7 miljardiem eiro. Tomēr apmēram mēneša laikā Covid-19 ietekmē aktīvu vērtība samazinājusies gandrīz par 700 miljoniem eiro, un sagaidāms, ka jau tuvāko dienu laikā kopējā aktīvu vērtība nokritīs zem četriem miljardiem. No vīrusa radītajiem satricinājumiem nav izvairījies neviens pensiju pārvaldnieks un neviens aktīvu plāns.

 

Vīruss nodzēsis veiksmīgo 2019. gadu

“Finanšu krīzes ir ļoti nepatīkamas, bet tā ir normāla parādība akciju tirgū, ko gan mēs, gan citi pensiju pārvaldītāji esam paredzējuši mūsu stratēģijā,” “LA” atbildēja “Indexo” valdes loceklis Toms Kreicbergs, piebilstot, ka krīzes būs arī nākotnē, tāpēc nevajadzētu pievērst uzmanību dažu mēnešu un pat dažu gadu rezultātiem, ņemot vērā, ka pensiju cilvēki krāj gadu desmitiem un esošā situācija var radīt maldinošu iespaidu par to, kā strādā pensiju pārvaldītāji, kā arī tas var provocēt kļūdainus lēmumus.

“Ilgtermiņā ieguldītājs var panākt labu rezultātu tikai tad, ja nepievērš pārāk lielu uzmanību īstermiņa svārstībām, bet saglabā mieru un turas pie nospraustās ieguldījumu stratēģijas.”

Saglabāt mieru aicina arī “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

“Lai gan kritums var šķist iespaidīgs, jāatceras, ka 2019. gads pensiju 2. līmeņa plāniem bija ļoti veiksmīgs. Vērtējot situāciju kopš 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada marta beigām, plānu negatīvais ienesīgums ir neliels. Var teikt, ka šobrīd – aptuveni trīs nedēļu laikā – ir pazaudēts tikai 2019. gada rezultāts, bet uz ilgtermiņa rezultātiem pagaidām ietekme nav tik liela.

Savukārt “Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” līdzekļu pārvaldnieks Oskars Briedis sacīja, ka šobrīd globālais akciju tirgus indeksa “MSCI All Country” kritums salīdzinājumā ar kritumu 2008. gadā ir sasniedzis apmēram pusi no tā laika krituma.

“No pensiju uzkrājuma viedokļa situācija, kad akcijas tiek pārdotas zemā krīzes punktā, var dārgi izmaksāt ilgtermiņā. Mūsu pensiju plānos kopumā ievērojam ieguldījumu stratēģiju arī tad, ja tirgū ir straujš kritums. Taču vienlaikus īstermiņā veicam samērā nelielas taktiskas nobīdes, mainot ieguldījumu īpatsvarus. Piemērojam plašu diversifikāciju – veicam ieguldījumus dažādos aktīvos un reģionos – veicot ieguldījumus gan akcijās, gan obligācijās, gan, piemēram, nekustamā īpašuma fondos utt. Dodam priekšroku ieguldījumiem, kas atbilst ilgtspējīgu ieguldījumu kritērijiem. Piemēram, ilgtspējīgos akciju fondos ir mazāks fosilā kurināmā sektors, kas šajā krīzē ir cietis vairāk.”

 

Jāmācās no iepriekšējās krīzes

Situācija akciju tirgū dažiem deputātiem lika rosināt uz krīzes laiku apturēt iemaksas 2. pensiju līmenī, taču Saeima priekšlikumu neatbalstīja, un attiecīgi Finanšu ministrija šā soļa ietekmi nav vērtējusi.

Visi trīs uzrunātie pensiju pārvaldības uzņēmumu pārstāvji apliecināja, ka tas būtu kļūdains lēmums, jo atņemtu iespēju veikt ieguldīšanu tirgū par zemākām cenām un samazinātu sagaidāmo pensiju nākotnē. Kreicbergs norādīja, ka šāds lēmums daudz maksātu Latvijas iedzīvotājiem, jo tieši krīze ir labākais brīdis, kad iepirkt akcijas par zemāku cenu.

Viņš minēja iepriekšējās krīzes piemēru.

Pirms krīzes no strādājošo algām iemaksām 2. pensiju līmenī novirzīja 8% algas, bet laika periodā no 2009. līdz 2012. gadam – tikai 2%. Rezultātā daudz lielāki līdzekļi tika novirzīti akciju pirkšanai “pīķa” laikā, kad akcijas bija ļoti dārgas, nevis pēckrīzes laikā, kad to cena bija krietni zemāka. Rezultātā minēto trīs gadu laikā pensiju plānos iemaksāja par 600–700 miljoniem eiro mazāk, kā rezultātā nākotnes pensionāri peļņā neieguva 100–150 miljonus eiro.

Saistītie raksti

“Desmit gadus pēc iepriekšējās krīzes Latvijas 2. pensiju līmenis ir atbilstošs labākajiem pasaules standartiem – komisiju līmenis ir zems, tas ir caurspīdīgs, pieejami efektīvi pensiju plāni. Nedrīkstam vēlreiz iekāpt tajā pašā grāvī. Šobrīd procentu likmes tirgū ir daudz zemākas, valsts bilance daudz kvalitatīvāka nekā iepriekšējās krīzes laikā. Kamēr ir iespējams rast līdzekļus krīzes vajadzību segšanai citur, nebūtu vēlams šodien tērēties uz nākotnes pensionāru rēķina,” norādīja “Indexo” valdes loceklis.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Valdība nosaka, kad inficēšanos ar Covid-19 uzskatīs par nelaimes gadījumu darbā
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Cietums par 147 000 000 eiro nevar būt prioritāte! Ģirģens uzskaita nozares, kur nauda vajadzīga daudz vairāk
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Seniorus Latvijā iesaista jauna superprodukta radīšanā
1 diena

Lasītākie

ĢK
Ģirts Kasparāns
Latvijā
“Es no darba nebaidos.” Saruna ar Guntaru Raču par krīzi, mūziku un dārzkopību 1
Intervija 1 stunda
LE
LETA
Latvijā
“Iveta, izslēdziet cirku, Pampāļu teātri, un, lūdzu, bez grimasēm!” Saeimas sēdi pārtrauc asa kritika 1
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 apkarošanas likums pieņemts. Vai tas palīdzēs arī izkļūt no krīzes?
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
ASV Alabamas štatā degošā mājā atrasti septiņu cilvēku līķi
58 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Cik pērn nopelnīja finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa? 5
5 stundas