Svētais tēvs dod svētību jauniesauktajiem pirms došanās uz fronti. Rostova, Krievija.
Svētais tēvs dod svētību jauniesauktajiem pirms došanās uz fronti. Rostova, Krievija.
Foto. REUTERS/Sergey Pivovarov

Krievija plāno plašu mobilizāciju janvāra vidū 12

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Krievija plāno veikt plašu mobilizāciju janvāra vidū, tāpēc Ukraina sūta papildspēkus, lai noturētu Bahmutas pilsētu Doneckas apgabalā, kur notiek sīvas kaujas.

Vakar Krievijas spēki intensīvi apšaudīja Ukrainas pilsētas pie frontes līnijas Donbasā. Daudzos rajonos ir traucēta elektroapgāde. Maskava janvāra vidū plāno izvērst jaunu mobilizāciju, iesaucot aptuveni pusmiljonu cilvēku, paziņojis Ukrainas militārā izlūkdienesta priekšnieka vietnieks Vadims Skibitskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc viņa vārdiem, šobrīd Ukrainā ir izvietoti aptuveni 280 000 Krievijas karavīru. Jaunais mobilizācijas vilnis varētu būt plašāks nekā pagājušā gada rudenī, kad līdz 31. oktobrim tika iesaukti 300 000 cilvēku no Krievijas attāliem apgabaliem. Šoreiz paredzēts iesaukt armijā arī Krievijas centrālo apgabalu, tajā skaitā Maskavas un Sanktpēterburgas, iedzīvotājus, starp kuriem varētu būt arī valdības ierēdņu atvases.

Analītiķi uzskata, ka tas varētu pavairot ekonomiskās problēmas, sociālo spriedzi un šķelšanos Kremļa elitē. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis vilšanos, ka tikai 150 000 no agrāk iesauktajiem ir nosūtīti uz fronti Ukrainā, bet lielākā daļa jauniesaukto karavīru vēl tiek apmācīti vai pilda aizmugures dienestu Krievijā. Pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem, pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī Krievijas armija zaudējusi vairāk nekā 100 000 kritušo. Ukrainas izlūkdienests secinājis, ka Krievijas varasiestādes slepeni turpina mobilizāciju, nerēķinoties ar oficiālajiem termiņiem.

Ukrainas militārpersonas pieļauj iespēju, ka Krievija varētu sākt plašu uzbrukumu šā gada februārī vai martā, bet nevis Donbasā, bet Kijivas virzienā caur Baltkrieviju, kur nemitīgi notiek militārās mācības kopā ar Krievijas armijas vienībām. Baltkrievijā pēdējās dienās no Krievijas ir ieradušies vairāki ešeloni ar kara tehniku un karavīriem. Līdz šim Aleksandra Lukašenko vadītais Minskas režīms pamanījies izvairīties no baltkrievu armijas tiešas iesaistīšanās karā Ukrainas teritorijā, taču Krievijas armijas neveiksmes var pamudināt Kremli izteikt Lukašenko priekšlikumu, no kura viņš nevarēs atteikties.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina vēro Krievijas darbības visos virzienos. “Krievija nevarēs noslēpt gatavošanos jaunam agresijas vilnim pret Ukrainu un visu Eiropu. Pasaule zinās visas detaļas par to, kā un kad agresors gatavojas šī kara jaunai eskalācijai,” viņš teica. Ukrainas prezidents apsveica vairāku rietumvalstu lēmumu nosūtīt Ukrainai bruņumašīnas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.