Melnajā jūrā noticis potenciāli bīstams starptautisks incidents. Krievijas amatpersona: “Mēs varam arī bombardēt!” 54
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Krievijas veiktās Ukrainai piederošā Krimas apgabala okupācijas un aneksijas 2014. gadā bija tikai laika jautājums, kad izcelsies starptautisks konflikts par brīvas kuģniecības tiesībām Krimas piekrastē Melnajā jūrā.
Krievijas lidmašīnas apdraud britu karakuģi
Pirmais nopietnais konflikts notika pagājušajā nedēļā, kad britu karaflotes karakuģim “The Defender”, kas bija ceļā no Ukrainas ostas Odesas uz Batumi ostu Gruzijā, Krimas tuvumā bīstami pietuvojās vairākas Krievijas kara lidmašīnas “Su-24”.
Kā ziņo laikraksts “The Telegraph”, Britānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs brīdinājis aizsardzības ministru Benu Volesu, ka karakuģa sūtīšana caur apstrīdētajiem ūdeņiem Krimas piekrastē var izraisīt diplomātisku strīdu ar Krieviju.
“Šis maršruts bija apstiprināts britu valdībā un ieplānots jau sen,” atbildējis avots Britānijas Aizsardzības ministrijā. Britu puse paziņojusi, ka tā vienmēr aizstāvēs brīvas kuģošanas tiesības. Odesā tika parakstīta vienošanās par Britānijas palīdzību Ukrainas kara flotes modernizācijā.
Melnā jūra, ko Krievija izmanto karaflotes virzīšanai uz Vidusjūru, gadsimtiem bijusi konfliktu arēna starp Krieviju un Turciju, Franciju, Britāniju, ASV.
Krievija pēc 2014. gadā veiktās Krimas aneksijas uzskata, ka tai ir “tiesības” uz teritoriālajiem ūdeņiem Krimas piekrastē.
Britānija un vairākums pasaules valstu neatzīst Krievijas veikto Krimas aneksiju un uzskata, ka Krima un ūdeņi ap to saskaņā ar starptautiskajiem likumiem pieder Ukrainai. Britānija paziņojusi, ka Krievijas sniegtā informācija par incidentu ir neprecīza.
Pēc britu datiem, Krievijas iznīcinātāji bumbvedēji neraidīja brīdinājuma šāvienus un nemeta bumbas britu karakuģa ceļā, bet to piloti rīkojās neprofesionāli. Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka britu karakuģis ceļā no Odesas uz Batumi vadījās no starptautiskajiem kuģošanas likumiem un atradās starptautiskajos ūdeņos.
“Šie ir Ukrainas ūdeņi un bija pilnīgi likumīgi tos izmantot, lai dotos no punkta A uz punktu B,” viņš teica. Britānijas aizsardzības ministrs Bens Voless apsūdzējis krievu pilotus neprofesionālā rīcībā, veicot sevi un citus apdraudošus manevrus 150 metrus virs kuģa klāja.
“Britu kara flote vienmēr ievēros starptautiskos likumus un nepieņems nelikumīgu iejaukšanos brīvajā kuģniecībā,” teica Voless.
Starptautiskais jūras likums paredz brīvu kuģošanu caur citas valsts teritoriālajiem ūdeņiem, ja tas neietekmē šīs valsts drošību.
Uzceļot tiltu pār Kerčas šaurumu, Krievija ir nelikumīgi ierobežojusi Ukrainas kuģiem pieeju tās ostām Azovas jūrā, graujot Ukrainas aizsardzību un ekonomiku.
Maskava piedraud Londonai
Maskava brīdinājusi Londonu, ka tā “bombardēs britu karakuģus Melnajā jūrā, ja būs turpmākas britu flotes provokācijas Krimas piekrastē”, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Pēc incidenta Britānijas vēstniece Debora Bronerte tika izsaukta uz Krievijas Ārlietu ministriju, kur viņai tika oficiāli iesniegta protesta nota par, Kremļa ieskatā, Krievijas teritoriālo ūdeņu pārkāpumu.
“Mēs varam apelēt pie veselā saprāta, pieprasīt cienīt starptautisko likumu un, ja tas nestrādā, mēs varam bombardēt,” paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
Viņš piebilda, ka “nākotnē bumbas varētu tikt mestas ne tikai kuģa ceļā, bet arī tieši mērķī”. 2008. gada karā ar Gruziju Krievija neslēpa savu nepatiku par ASV karakuģu darbošanos Melnajā jūrā. Šā gada aprīlī ASV prezidents Džo Baidens atsauca divu karakuģu izvietošanu Melnajā jūrā.
Pasaule neatzīst Krimas aneksiju
Britu mediji atzīmē, ka pēdējo reizi Krievijas militārpersonas šāva uz britu karakuģi 1919. gadā, kad boļševiku režīma zemūdene torpedēja britu kuģi Somu līcī.
Melnajā jūrā pēdējā sadursme bija Krimas kara laikā pirms 165 gadiem, atzīmē raidsabiedrība BBC, tāpēc Krievijas paziņojums, ka uz britu kuģi “Defender” raidīti brīdinājuma šāvieni no krasta apsardzes kuģa un pēc tam mestas bumbas britu kuģa ceļā no lidmašīnām, bija pārsteigums.
Miermīlīga kuģošana caur citu valstu teritoriālajiem ūdeņiem ir standarta prakse arī karakuģiem, kurus var eskortēt tranzīta valsts karaflote, lai apliecinātu savu suverenitāti, atzīmē britu mediji.
Krievijas karakuģi bieži dodas caur Lamanša kanālu uz Atlantijas okeānu vai ceļā uz Vidusjūru. Piemēram, 2017. gada janvārī britu karaflotes fregate eskortēja Krievijas karaflotes eskadru ar flagmani lidmašīnu bāzes kuģi “Admirālis Kuzņecovs”, kas caur Lamanšu devās uz Vidusjūru.
Krimas incidenta sakarā jāatzīmē, ka ne ANO Ģenerālā asambleja, ne Apvienotā Karaliste un vairākums citu pasaules valstu nav atzinušas Krievijas veikto Krimas aneksiju un tās tiesības uz ūdeņiem ap pussalu.
