Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā un pasaulē

Toms Ancītis: Jaunāko, veiklāko grupa ar nozīmītēm “Esmu vakcinēts!” pasteigusies priekšā 2

Toms Ancītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

LTV raidījums “De facto”, virsrakstā vaicājot “Kad sasniegsim Covid-19 vakcinācijas mērķi?” (“lsm.lv”, š. g. 23. maijs), vēstīja – lai arī vakcinācijas aptvere pieaug, tomēr uz citu Eiropas valstu fona Latvija izskatās pavisam atšķirīgi ne vien līdzšinējā lēnā tempa ziņā, bet arī ar grupām, kuras vakcinētas vairāk, kuras mazāk.

Latvijā vakcinēti daudz mazāk senioru nekā citās Eiropas valstīs. Tā vietā vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem Latvija apsteidz Eiropas vidējo rādītāju.
CITI ŠOBRĪD LASA

“Latvijā no 60 gadu vecuma gan ir vakcinēts lielāks cilvēku īpatsvars nekā citās grupās, taču uz kopējā fona tas ir nepietiekams. Eiropas valstīs vidēji bija izdevies vakcinēt gandrīz 75% cilvēku, kamēr pie mums – 30%. Vecuma grupā virs 80 gadiem no vidējā atpaliekam vēl vairāk – Eiropā vidēji ap 80%, Latvijā – zem 30%,” ziņoja LTV.

Šāda disproporcija vērojama joprojām – par to var pārliecināties vietnē “vaccinetracker.ecdc.europa.eu”. “No vakcīnu piegāžu prognozēm izriet, ka, izlietojot līdz pēdējai vakcīnai, jebkurā gadījumā līdz vasaras vidum pilnībā vakcinēta būtu aptuveni trešdaļa iedzīvotāju, vismaz ar pirmo devu – puse.

Arī tādēļ īpašu uzmanību svarīgi pievērst tieši riska grupām, senioriem, kuriem vakcinācija ir būtiskāka, un vakcinēšanos padarīt pieejamāku.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka maijā, salīdzinot ar martu un aprīli, no jauna pēc Covid-19 vakcīnas nākuši arvien mazāk senioru un kopējā vakcinēto senioru skaitā lielākā daļa ir tie, kas nāk pēc otrās potes, tātad aptvere pēc būtības vakcinācijas līmeni šajā grupā daudz nepaplašina,” vēstīja LTV.

Bez emocijām šo ir grūti lasīt un skatīties. Visām mazajām un ne pārāk turīgajām Eiropas Savienības valstīm tā bija fantastiska veiksme, par kādu lielākā daļa pasaules valstu varētu vien sapņot: tām nebija jālūdzas vakcīnas Ķīnai vai Krievijas Putinam, nebija jāpasūta pašām, kaulējoties par cenu ar ražotājiem.

Nebija jādara gandrīz nekas.

Lielās valstis, solidaritātes vārdā nododot iepirkumu Eiropas Komisijai un tādā veidā samazinot arī sev pieejamos daudzumus, nolika visu priekšā uz paplātes. Bija vien jāaizsūta e-pasts.

Latvijas valsts valdība pagājšgad no daļas dāvanas atteicās. Tādēļ tā vakcinācijas tempā ir apmēram mēnesi vai divus aiz lielākās daļas ES valstu. Tur nekas vairs nav grozāms, lai ar cik krāšņām preses relīzēm par “tempu kāpinājumiem” censtos šo apstākli notušēt.

Lai arī vairākas ES valstis, piekāpjoties Austrijas kancleram, pēc jaunas vienošanās piekrita ziedot nelielu daļu no sev pienākošos vakcīnu piegādēm atpalicējvalstīm un šīs solidaritātes dēļ maijā Latvijai kļuva pieejams mazliet vairāk vakcīnu, nekā sākotnēji pasūtīts, atpalicība neizbēgami saglabāsies līdz procesa beigām.

Reklāma
Reklāma

Bet, it kā ar to nebūtu gana, Latvijas valdība, par spīti tik sliktajai situācijai, atteicās no vēl vienas daļas – zinātniskās instrukcijas, kuru Eiropas Komisija deva līdzi šīm piegādēm jeb prioritāro grupu rindas principiem apstākļos, kad vakcīnu visiem nepietiek, un kurus, lai arī ar dažādām variācijām, joprojām lieto visur Eiropā.

Tāpēc, lai preses relīzēs (no kurām diemžēl sastāv vairākums to vēstījumu, kurus pieņemts dēvēt par “ziņām”) labāk izskatītos “vakcinēto procents”.

Tagad ir par vēlu. Jaunāko, veiklāko, atjautīgāko sociālo tīklu lietotāju, ceļotgribētāju grupa ar nozīmītēm “Esmu vakcinēts!”, kurai medicīniski pēc vakcīnām nav steidzamas vajadzības un kurai citviet ES vakcinācija vēl ne tuvu nav sākusies, jau pasteigusies priekšā.

Gluži likumīgi – pēc valdības atļaujas, pamatojoties uz saukli “Ko mēs vēl gaidām?”. No turpmākajās nedēļās piegādātajām devām liela daļa aizies viņu otrajām potēm.

Vecākie, visapdraudētākie un tie, ar kuriem vakcinācija sokas vislēnāk, paliks rindas galā.

Paliks joprojām nesasniegti. Daļa smagi saslims, daļa nomirs. Un arī tur vairs neko nevar darīt.

Šai politikai ir konkrēti autori, konkrēts Ministru prezidents, konkrēti ministri. Un droši vien tas ir arī vairākuma sabiedrības gribēts process.

Ja nebūtu, tad taču viņi būtu iebilduši un protestējuši pret šādu fikciju – sākt dalīt “visiem” laikā, kad vakcīnu deficīts tāds, ka nepietiktu pat visām riska grupām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.