Shutterstock ilustrācija

Lai pacienta balss nav kā sauciens tuksnesī. Ko mācīties no lietuviešiem 0

Autore: Kristīne Toma, Biedrības “Dzīvo bez bailēm” vadītāja

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Runājot par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, bieži tiek piesauktas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, kur pacientiem tiek nodrošināta modernāka aprūpe un valsts kompensē daudz vairāk jaunos medikamentus. Taču parasti netiek analizēti šo atšķirību cēloņi. Viens no tiem ir spēcīgas pacientu organizācijas, kas prot un spēj sadarboties ar valsts institūcijām un politikas veidotājiem, panākot to, ka tiek apmierinātas pacientu vajadzības. Otrs būtisks pacientu organizācijas instruments ir sadarbība ar mediķiem un ārstniecības iestādēm, jo tas veido tālāk spēcīgu pamatu argumentētai pacientu interešu aizstāvībai valsts institūcijās.

Lietuvai raksturīgas pacientu organizācijas ar nacionālu pārklājumu, apvienojot dažādos reģionos dzīvojošus dažādu diagnožu pacientus. Šīs organizācijas aizstāv gan visu pacientu, gan arī atsevišķu diagnožu pacientu intereses.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diemžēl Latvijā vērojama liela pacientu organizāciju sadrumstalotība, vairāku alianšu veidošanās, kas bieži savā starpā cieši nesadarbojas.

Līdz ar to pacientu balsis lēmumu pieņemšanas laukā mēdz būt vienbalsīgas un sasniedz dzirdīgas ausis vien tad, ja kāda organizācija komunicē aktīvāk, paaugstinot toni. Līdz ar to šajā interešu aizstāvības korī zaudētāji ir tie pacienti, kuri nav apvienojušies biedrībā vai pievienojušies kādai aliansei.

Te jāņem vērā, ka pacients tomēr ir slims cilvēks, kura prioritāte reti kad ir aktīva sabiedriska darbība. Latvijā pastāvošās problēmas pacientu interešu pārstāvniecībā pamanījis arī Lietuvas vēža pacientu biedrības “POLA” vadītājs Šarūnas Narbutas un Lielbritānijas organizācijas „MPN Voice” vadītāja Maza Kempbela-Drū (Maz Campbell-Drew), kuri definē vairākus ieteikumus, kā darboties pacientu organizācijām.

Svarīga katra pacienta balss

“Pacienti esam mēs, nerunājiet mūsu vārdā!”, šis ir pirmais arguments jebkurai diskusijai, uzsver vadītājs Šarūnas Narbutas. “Lietuvā esam izveidojuši datu bāzi un nepieciešamības gadījumā varam momentā sazināties ar jebkuru dalībnieku, nodrošinot, ka organizācija ‘runā’ katra pacienta balsī. Lietuvā esam panākuši to, ka nevis mēs lūdzam valdībai, bet gan valsts pārstāvji vēršas pēc mūsu viedokļa pacientu jautājumos”.

Princips “pacients centrā” darbojas arī Lielbritānijā. Piemēram, tur mielofibroze pacientu organizācija “MPN Voice”, kas apvieno 500 šīs valsts retās asins slimības pacientus, īsteno dažādus rīcības modeļus, taču arī atzīst, ka visietekmīgākais instruments ir pacienta balss. “Aizstāvot pacienta intereses, argumentācijā balstāmies uz konkrēta pacienta savas veselības stāvokļa pašvērtējumu, kuram kā pamatojumu vienmēr pievienojam ārsta slēdzienu”, uzsver “MPN Voice” vadītāja Maza Kempbela-Drū (Maz Campbell-Drew).

Reklāma
Reklāma

Daudzskaitlīgums

Otrs būtisks pacientu organizācijas spēka priekšnoteikums ir nacionāls pārklājums, kas dod iespēju reaģēt ātri un vienā kvalitātē visos valsts reģionos. “POLA” dēvē sevi par pacientu ‘jumta’ organizāciju un ir viena no spēcīgākajām valstī, tā darbojas 28 pilsētās un apvieno 9 tūkstošus pacientu. “Lai organizācija spētu pilnvērtīgi aizstāvēt savu viedokli un diskutēt ar visām iesaistītajām pusēm – ārstiem, slimnīcām, politiķiem, pacienta balsij ir jābūt daudzskaitlīgai,” uzsver kaimiņvalsts organizācijas vadītājs.

Profesionāļu iesaiste

Lietuvas pacientu tiesību aizstāvis ir pārliecināts, ka tieši uz faktiem balstīta pacientu tiesību argumentācija var palīdzēt (un arī palīdz) sasniegt to, ka valsts pieņem pacientu interesēm būtiskus lēmumus, turklāt lēmumi tiek pieņemti arī par labu nelielam pacientu skaitam. Š. Narbutas uzsver, ka nav pieņemami “likt cenu uz katra pacienta pieres” un atteikt vienam konkrētas diagnozes pacientam, lai apmaksātu medikamentus vairākiem citas diagnozes pacientiem. “Tas nav ētisks veids, kā risināt ārstēšanās iespēju pieejamību. Valsts loma ir veltīt pilnīgi visiem pacientiem vienādi nedalītu uzmanību, jo jautājums nav par naudas pieejamību kā tādu, bet par esošo līdzekļu sadalījumu”.

Ja Latvijā esošie mielofibrozes pacienti, kur skaits ir aptuveni 20, vēlas to pašu, viņiem jābūt aktīviem un, ja paši nespēj apvienoties, jāmeklē partnerība ar kādu no lielākajām pacientu organizācijām, uzver Š. Narbutas.

Jaunatne un pasaules pieredze

Medicīna ir dārga visā pasaulē, un ienākot jaunām tehnoloģijām un ārstēšanas metodēm, veselības aprūpes izmaksas strauji pieaug. Neviena valsts, lai cik tā turīga būtu, vairs nespēj un nespēs ieviest visas inovācijas. Līdz ar to aktualizējas jautājums, kā veidot jēgpilnu diskusiju ar valdībām par izmaksu efektīvu un vienlaikus pacientu interesēm atbilstošu finansējuma sadalījumu.

N.Šarunas norāda uz nepieciešamību mainīt pacientu organizāciju vadītāju domāšanu: “Jādodas pieredzes apmaiņā uz Eiropas lielo organizāciju pasākumiem. Mēs katru gadu saņemam ap 50 ielūgumiem no dažādu valstu organizācijām, tā ir lieliskā iespēja pārņemt idejas un piesaistīt palīdzību gan argumentu, gan rīcības plānu izstrādei. Gados jauni cilvēki ar valodu zināšanām ir atslēga uz cita veida domāšanas modeli.

Akumulējot citu valstu pieredzi, mēs esam panākuši, ka spējam iet pie politiķiem ar risinājumiem, nevis lūgumiem. R

isinājumi panākami tad, ja ir pamatoti argumenti. Savukārt tos varam izstrādāt kopīgi – apvienojot gan pacientu organizāciju, gan mediķu, gan veselības aprūpes organizatoru, gan citu ekspertu viedokļus un atzinumus. Eiropas dimensija šajā gadījumā ir ļoti spēcīgs instruments.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.