Leģionāru dienā atgādina arī par Ukrainu 2
Artis Drēziņš, Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Lestenē kā katru gadu 16. martā pieminēja latviešu leģionārus – viņiem skanēja pateicības vārdi par varonību stāties pretī ļaunuma impērijai, aizstāvot savu valsti un tautu. Bet bija arī jauni akcenti. Arvien krāšņāks kļūst Lestenes baznīcas interjers. Kapos arī izveidota atsevišķa piemiņas vieta Ukrainas aizstāvjiem. Ukrainas vārds daudzkārt izskanēja arī prominenču uzrunās. Arī Rīgā leģionāru piemiņas dienā, tāpat kā pērn, gājiena dalībnieki nesa Ukrainas karogus un Ukrainu atbalstošus plakātus. Kā Lestenē uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, latviešu leģionāri sirdī nesa ideju par Latvijas brīvību. Tagad mums ir brīvība, bet tas nav nekas pašsaprotams, īpaši pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, kad arvien nopietnāk jādomā, kā stiprināt Latvijas drošību visos aspektos: sākot ar aizsardzības dienestu un beidzot ar tālas darbības pretgaisa ieročiem.
“Kādēļ gan šodien, 16. martā, Leģiona atceres dienā, tikties un par ko gan runāt? Pašu leģionāru taču ir palicis maz, un aktualitātes ir citas, piemēram, Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Bet tieši tāpēc, ka ir noteiktas līdzības un zīmīgas atšķirības starp leģiona cīņām toreiz un Ukrainas aizstāvēšanās karu tagad, ir jēga tikties un pārrunāt,” leģionāru piemiņas dienas dievkalpojumā Sv. Jāņa baznīcā vakar uzsvēra mācītājs Guntis Kalme. Tāpat kā pērn, arī šogad 16. marta gājienā dalībnieki nesa Ukrainas karogus un Ukrainu atbalstošus plakātus.
Iepriekš 16. marts medijos parasti tika dēvēts par “politiski jūtīgu datumu”, tajā vienmēr tika gaidītas kādas provokācijas un skandāli, bet šobrīd tas ir diezgan mierīgs pasākums, lai arī ar mazāku dalībnieku skaitu. Vēl pirms gada vairāki agrākie nemiera cēlāji, kas sevi pasludinājuši par “antifašistiem”, bija ieradušies Vecrīgā, lai gājienu noskatītos no malas, šogad tur ar plakātu uz īsu brīdi parādījās tikai viens no Tatjanas Ždanokas palīgiem. Pie Brīvības pieminekļa vairs netiek slietas norobežojošas metāla barjeras, notikušo vairs neuzmana personiski iekšlietu ministrs un arī drošībnieku iesaiste ir ievērojami mazāka, ja salīdzina ar laiku pirms desmit un vairāk gadiem.
Tiesa, Ārlietu ministrijas interneta lapā arī šogad ievietots skaidrojums “Par 16. marta pasākumiem”, kurā teikts: “Latvijas valdība kopš neatkarības atjaunošanas konsekventi realizējusi pieeju, ka Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī, – varoņu piemiņas dienā. Latvijā kā demokrātiskā valstī gan respektē, gan garantē vārda un pulcēšanās brīvību. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena, tajā privāti tiek pieminēti karā kritušie. Valsts augstākās amatpersonas un valdības locekļi šajos pasākumos, kuri galvaspilsētas centrā pulcē atceres dalībniekus, nepiedalās.”
No politiķiem šoreiz gājienā piedalījās vairāki Nacionālās apvienības Saeimas un Rīgas domes deputāti, piemēram, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Lapiņš un citi. Nacionālo apvienību pārstāvošais Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks vakar izplatīja paziņojumu, rosinot Rīgā izveidot skvēru vai nodēvēt ielu latviešu leģionāru piemiņai, kas, viņaprāt, “izglītos un stiprinās zināšanas sabiedrībā”. “Daudzās ģimenēs kāds no senčiem ir bijis leģionārs. Tā būtu cieņas izrādīšana. Līdzīgi kā mēs izglītojam sabiedrību par Lāčplēša dienas patieso nozīmi, tāpat, tikai stāstot, kas bija latviešu leģionāri, mēs varam mainīt stereotipus un daudzus gadus uzturēto propagandu,” norāda E. Ratnieks.
