Ļoti ekoloģiski un ļoti toksiski: ap 2050. gadu var uzkrāties ap 78 miljoniem tonnu nolietotu saules paneļu 87
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No saules iegūtā elektroenerģija pamatoti tiek uzskatīta par vienu no ekoloģiskākajiem un tīrākajiem enerģijas veidiem. Taču savu laiku nostrādājušie saules paneļi ir tik dārgi un sarežģīti pārstrādājami, ka daudzi nevēlas pie tā ķerties. Rezultātā jau ap 2050. gadu var uzkrāties ap 78 miljoniem tonnu savu laiku nokalpojušu saules paneļu, kas draud piesārņot vidi.
Šobrīd visas pasaules uzmanība pievērsta atjaunojamo resursu enerģētikas jaudu palielināšanai, bet nokalpojušo saules paneļu pārstrādes problēma pamesta novārtā.
Rezultātā pareizi pārstrādāta šobrīd tiek tikai viens no desmit savu laiku nokalpojušiem saules paneļiem, pārējie nonāk parastajās izgāztuvēs. Piemēram, Kalifornijas štats ASV bija viens no pionieriem masveidīgas saules enerģētikas ieviešanā pasaulē, šī kustība notiek jau vairāk nekā 20 gadu, raksta aģentūra “Bloomberg”.
Nedaudz īsāku laiku, kopš 2006. gada, darbojas valsts atbalsta sistēma, kas stimulē māju īpašniekus izvietot saules paneļus uz māju jumtiem un aktīvi izmantot iegūto enerģiju. Šādās subsīdijās līdz šim izmaksāti jau 3,3 miljardi ASV dolāru un uz privātmājām uzstādīti 1,3 miljoni saules paneļu. Visa tā rezultātā vairāk nekā 17% visas elektroenerģijas Kalifornijā saražo saules baterijas.
Taču saules paneļu ekspluatācijas laiks parasti ir ierobežots ar 25–30 gadiem, un šobrīd daudzu uzstādīto paneļu mūžs tuvojas beigām.
Līdzīgas problēmas jau ir vai tuvākajā laikā gaidāmas vēl daudzās pasaules valstīs. Tādēļ Starptautiskā atjaunojamās enerģētikas aģentūra prognozē, ka jau no 2030. gadu sākuma pasaulē sāks uzkrāties lieli nolietotu saules paneļu krājumi, bet 2050. gadā to apjoms sasniegšot 78 miljonus tonnu.
Pasaules līderi šajā jomā būšot Ķīna (20 milj. t), ASV (10 milj. t), kā arī Japāna un Indija (pa 7,5 milj. t katrai). Un, lai gan nolietotie saules paneļi veido tikai nelielu daļu no kopējā elektronisko atkritumu daudzuma, tie rada vides piesārņojuma bīstamību relatīvi augstā smago un toksisko metālu – svina, kadmija un selēna – satura dēļ.
Pārstrādes problēmu vēl smagāku padara divas problēmas – pirmkārt, tas, ka daudzi saules paneļu īpašnieki nemaz nezina, cik toksiski ir nolietotie saules paneļi. Otrkārt, situāciju sarežģī saules paneļu pārstrādes ekonomiskie aspekti, jo šāda pārstrāde ir grūtāka un daudz dārgāka nekā citu elektronisko atkritumu pārstrāde. Lai gan 80% saules paneļu sastāvdaļu ir izmantojamas atkārtoti, taču saules paneļu izjaukšana ir sarežģīta un prasa īpaši apmācītu darbaspēku un speciālas iekārtas.
Rezultātā, lai gan no katra saules paneļa var iegūt vēlreiz izmantojamus materiālus 2–4 ASV dolāru vērtībā, tomēr reālās viena paneļa pārstrādes izmaksas ir 20–30 dolāri. Pārstrādi par ekonomiski izdevīgu nepadara pat masveida pārstrāde. Kā izdevumam “Bloomberg” stāsta uzņēmuma “We Recycle Solar” pārstāvis A. J. Korbena, situāciju apgrūtina arī tas, ka daudzās valstīs ir ļoti stingri noteikumi darbam ar toksiskiem materiāliem, kas pārstrādes procesu padara vēl dārgāku.
Tādēļ visticamākais scenārijs nolietoto saules paneļu pārstrādes stimulēšanai ir valsts subsīdijas, līdzīgas tām, kādas jau ieviestas Eiropas Savienībā. Proti, ES saules paneļu ražotājiem ir uzlikusi pienākumu apkalpot šos paneļus visa dzīves cikla laikā, tostarp nodrošinot arī to pārstrādi un utilizāciju.
Salīdzinājumam – ASV pagaidām šādi noteikumi ir pieņemti tikai Vašingtonas štatā, tie sāks darboties no 2025. gada. Vēl viens veids, kas atvieglotu saules paneļu pārstrādi nākotnē, būtu vienotu standartu ieviešana to ražošanā visā pasaulē. Taču šis risinājums prasītu nopietnas politiskas vienošanās, un pagaidām pasaule tādām vēl nav gatava.
