Lūk, kas latviešu ģimenes padarīs bagātākas: ekonomistes atklāj, kā par piektdaļu palielināt ienākumus 0
Vienlīdzīgāks bērna kopšanas atvaļinājuma sadalījums starp tēvu un māti palielina ģimenes kopējos ienākumus, vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomistes Krista Kalnbērziņa un Ludmila Fadejeva.
Ekonomistes aprēķinājušas, ka šādā gadījumā ģimenes ienākumi var būt par aptuveni 6% augstāki, bet, ja rūpes ilgtermiņā tiek dalītas līdzsvaroti, starpība var sasniegt 18%.
Savukārt, ja bērna kopšanas atvaļinājumu pārsvarā izmanto viens vecāks ģimenē, ienākumu starpība starp vecākiem var saglabāties desmitiem gadu. Pat pēc atgriešanās darba tirgū ienākumu attīstība pilnībā neatgriežas iepriekšējā līmenī, raksta ekonomistes.
Bērna kopšanas atvaļinājums Latvijā formāli ir pieejams abiem vecākiem, tomēr praksē tas visbiežāk kļūst par viena vecāka – parasti mātes – karjeras pārtraukumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem garāku bērna kopšanas atvaļinājumu visbiežāk izmanto sievietes.
Tēvu līdzdalība, lai arī pēdējos gados pieaug, joprojām ir salīdzinoši zema. Saskaņā ar CSP datiem 2024. gadā 23% no vecāku pabalsta saņēmējiem bija vīrieši, tomēr šajos datos nav norāžu, cik ilgu laiku vīrietis ir pavadījis ar bērnu, tā var būt arī pavisam neliela daļa no kopējā bērna kopšanas atvaļinājuma, skaidro Latvijas Bankas ekonomistes.
Viņas uzsver, ka ilgtermiņā bērna kopšanas atvaļinājuma koncentrēšana pie viena vecāka var ietekmēt viņa karjeras attīstību un ienākumus vēl ilgi pēc atgriešanās darba tirgū. Ja arī turpmāk lielākā daļa rūpju par bērniem ģimenē paliek uz viena vecāka pleciem, ienākumu starpība var nostiprināties.
Lai novērtētu šo ietekmi, ekonomistes aprēķinājušas, kā dzīves laikā varētu attīstīties vecāku ienākumi dažādos bērna kopšanas atvaļinājuma sadalījuma scenārijos. Rezultāti rāda, ka bieži novērotais modelis – atvaļinājumu pārsvarā izmanto viens vecāks – ilgtermiņā samazina visas mājsaimniecības ienākumu potenciālu.
Ekonomistes skaidro, ka Latvijā dzimumu atšķirības darba tirgū būtiski mainās atkarībā no vecuma. Jaunākajā vecuma grupā (15-24 gadi) nodarbinātības atšķirības ir mazākas, taču jau šajā vecumā pastāv arī ievērojama algu plaisa – ap 9%. Šī atšķirība daļēji saistīta ar studiju un profesiju izvēli, ko ietekmē sabiedrībā pastāvošās gaidas par dzimumu lomām, kā arī ar darba devēju pieņēmumiem par iespējamiem nākotnes karjeras pārtraukumiem ģimenes dēļ.
Ja rūpes par bērniem sistemātiski uzņemtos abi vecāki, šādu gaidu ietekme uz sieviešu atalgojumu mazinātos un arī agrīnā karjeras posmā atšķirības varētu būt mazākas, norāda ekonomistes.
Nodarbinātības rādītāji starp dzimumiem 35-44 gadu vecuma grupā jau izlīdzinās, bet algu atšķirība kļūst vēl izteiktāka – gandrīz 17%, informē ekonomistes. Pēc 45 gadu vecuma nodarbinātības līmenis starp dzimumiem faktiski sakrīt, tomēr algu plaisa saglabājas augsta (16% 45-54 gadu grupā un 12% 55-64 gadu grupā). Tas liecina, ka ienākumu atšķirība saglabājas arī tad, kad nodarbinātība jau ir izlīdzinājusies.
Aprēķinos ekonomistes pieņēma, ka alga ik gadu pieaug par 3%, bet ik pēc trim gadiem notiek papildu karjeras lēciens ar algas pieaugumu aptuveni 7% apmērā. Tieši šie lēcieni būtiski ietekmē ienākumu attīstību ilgākā laikā. Tāpat ekonomistes savos aprēķinos salīdzinājušas trīs iespējamos bērna kopšanas atvaļinājuma un rūpju sadalījuma scenārijus, pieņemot, ka abu vecāku sākotnējie ienākumi ir vienādi.
Pirmajā scenārijā viens vecāks (biežāk māte) uzņemas visu bērna kopšanas atvaļinājumu. Šādā gadījumā darba pārtraukuma dēļ tiek izlaists viens karjeras lēciens.
Otrajā scenārijā tas pats vecāks ne tikai uzņemas visu bērna kopšanas atvaļinājumu, bet arī turpmāk pārsvarā nodrošina rūpes par bērniem un mājsaimniecību visu laiku, kamēr bērni dzīvo mājās. Ekonomistes pieņēmušas, ka pēc atgriešanās darbā alga turpina augt par 3% gadā, taču karjeras lēcieni vairs nenotiek, jo noslodze mājās samazina iespēju uzņemties jaunu atbildību darbā.
Trešajā scenārijā vecāki dala bērna kopšanas atvaļinājumu uz pusēm. Darba pārtraukums katram ir īsāks par gadu, karjeras lēciens netiek zaudēts, bet tikai atlikts. Turpmāk rūpes par bērniem tiek dalītas līdzsvaroti, un abi vecāki saglabā līdzīgas karjeras attīstības iespējas.
Veikto aprēķinu rezultāti rāda, ka pirmajā gadījumā līdz 40 gadu vecumam ienākumu starpība var sasniegt aptuveni 22%, pat ja pēc atgriešanās darbā rūpes tiek dalītas vienlīdzīgi. Otrajā scenārijā starpība kļūst vēl izteiktāka – ap 40 gadu vecumu tā var sasniegt 33%, bet līdz pensijas vecumam pietuvoties 50%. Savukārt trešajā scenārijā abu vecāku ienākumu attīstība saglabājas daudz līdzsvarotāka, un ģimenes kopējie ienākumi ilgtermiņā ir augstāki.
Latvijas Bankas ekonomistes norāda, ka šīm atšķirībām ir arī ilgtermiņa sekas. Latvijā pensiju sistēma ir tieši saistīta ar dzīves laikā veiktajām sociālajām iemaksām, tādēļ zemāki ienākumi šodien nozīmē zemāku pensiju nākotnē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka sievietes Latvijā vidēji saņem aptuveni par ceturtdaļu zemākas pensijas nekā vīrieši, un šī atšķirība lielā mērā atspoguļo dzīves laikā uzkrāto ienākumu plaisu.
Individuālā līmenī tas nozīmē arī lielāku finansiālo ievainojamību, īpaši šķiršanās vai partnera nāves gadījumā. Ja viena partnera karjera ilgstoši attīstās lēnāk, mājsaimniecības drošības spilvens veidojas nevienmērīgi, skaidro ekonomistes.
Ja sākotnēji viens partneris pelna vairāk, piemēram, strādā augstāk atalgotā amatā, ģimenei var šķist loģiski, ka bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto tas, kura ienākumi ir zemāki. Ekonomistes skaidro, ka šāds lēmums īstermiņā samazina tūlītējo ienākumu kritumu, taču ilgtermiņā mazina ģimenes kopējo ienākumu potenciālu.
“Zemāki ienākumi var kļūt par pamatu turpmākai lomu sadalei, un rūpes par bērniem biežāk paliek uz viena vecāka pleciem. Ja pārtraukums ilgst ilgāk par gadu, pieaug iespēja palaist garām karjeras attīstības posmus – paaugstinājumu, jaunu atbildību vai algas kāpumu – un turpmākā izaugsme notiek no zemākas bāzes,” raksta ekonomistes.
Kalnbērziņas un Fadejevas veiktā simulācija rāda, ka ģimenē ar diviem bērniem, kur bērna kopšanas atvaļinājums tiek sadalīts līdzsvaroti – piemēram, astoņi mēneši katram vecākam – un sākotnējie ienākumi ir līdzīgi, kopējie mājsaimniecības ienākumi līdz 50 gadu vecumam var būt aptuveni par 6% augstāki nekā situācijā, kur viens vecāks uzņemas visu bērna kopšanas atvaļinājumu.
Ja arī turpmāk rūpes par bērniem un mājsaimniecību tiek dalītas nevienlīdzīgi un tas ierobežo viena vecāka profesionālo attīstību, starpība var pieaugt pat līdz 18%. Šāds ieguvums rodas tāpēc, ka īsāki un līdzsvaroti pārtraukumi mazāk traucē karjeras attīstībai, ļauj abiem vecākiem saglabāt līdzīgas izaugsmes iespējas un palielina ģimenes kopējo pelnītspēju, skaidro ekonomistes.
Ja daudzās ģimenēs darba dzīves garumā atkārtojas 6-18% ienākumu iztrūkums, tas valstī nozīmē mazāku kopējo nodokļu bāzi, norāda Latvijas Bankas ekonomistes. Savukārt zemāki ienākumi samazina sociālās iemaksas un ienākuma nodokļa ieņēmumus, kas ietekmē gan pensiju sistēmas finansējumu, gan plašāk – valsts spēju nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus un investēt attīstībā.
Publicēta
