Magnētiskās rezonanses laikā pacientam ir jāguļ nekustīgi.
Magnētiskās rezonanses laikā pacientam ir jāguļ nekustīgi.
Foto: Mariakray/SHUTTERSTOCK

Magnētiskās rezonanses izmeklēšana ir viena no diagnostiskās radioloģijas precīzākajām un drošākajām metodēm 4

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
TV24
Slaidiņš: Karš beigsies tikai divos gadījumos. Viens – ja Putinam iedotu ielūgumu uz Kobzona koncertu 275
Lasīt citas ziņas

Magnētiskās rezonanses izmeklēšana ir viena no diagnostiskās radioloģijas precīzākajām un drošākajām metodēm, jo tā sniedz izsmeļošu informāciju par saslimšanu, nepakļaujot pacientu jonizējošajam starojumam. Ar speciālista nosūtījumu tas ir valsts apmaksāts pakalpojums.

Atšķir izmainītos audus no veselajiem

“Radioloģijas jeb vizuālās diagnostikas metožu skaitā ir arī datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, rentgenogrāfija. Atšķirībā no šīm metodēm magnētiskā rezonanse ir pilnībā nekaitīga un ļoti informatīva. Lai iegūtu dažādu pacienta ķermeņa daļu attēlus dažādās plaknēs, tiek izmantots ļoti spēcīgs magnētiskais lauks un radioviļņi,” stāsta Veselības centru apvienības Radioloģijas dienesta vadītājs Ivo Ivaskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Cilvēka ķermeņa sastāvā ir ļoti daudz ūdeņraža atomu kodolu jeb protonu. Nonākot stiprā magnētiskajā laukā, tie izkārtojas noteiktā secībā. Izstarojot radioviļņus, šī kārtība tiek izjaukta, savukārt pārtraucot šo viļņu iedarbību, protoni atgriežas savā sākotnējā pozīcijā.

Šajā brīdī ūdeņraža atomu kodoli arī raida niecīgu radioviļņu signālu, kuru magnētiskās rezonanses iekārta uztver un apstrādā ar īpašu pro­grammu palīdzību. Tādā veidā tiek iegūts izmeklējamās ķermeņa daļas audu diagnostiskais attēls, kuru pēc izmeklējuma veikšanas analizē speciālists radiologs, veic datu aprakstu un sniedz savu slēdzienu.

“Ar magnētiskās rezonanses iekārtām var izmeklēt jebkuru ķermeņa daļu. Šīs metodes priekšrocība ir tā, ka iespējams ļoti kvalitatīvi vizualizēt tieši organisma mīkstos audus, tādēļ to plaši izmanto gan centrālās nervu sistēmas – galvas un muguras smadzeņu, kaulu locītavu sistēmu – saišu, skrimšļaudu, menisku, poraino kaulu vizualizēšanā, kas ar citām metodēm praktiski nav izdarāms,” stāsta radiologs.

Magnētiskā rezonanse ir efektīva arī vēdera dobuma, mazā iegurņa un videnes orgānu, tajā skaitā sirds, barības vada, aizkrūts dziedzeru, limfmezglu, arī asinsvadu, izmeklēšanā,” norāda ārsts. Magnētiskā rezonanse tiek izmantota dažādās medicīnas nozarēs, piemēram, neiroloģijā, neiroķirurģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā, onkoloģijā, gastroenteroloģijā, uroloģijā un daudzās citās.

Dažreiz izmeklējuma laikā tiek izmantota speciāla kontrastviela. Radiologs stāsta, ka atšķirībā no tās, kuru izmanto, veicot datortomogrāfiju, un kura satur jodu, tādēļ nereti var izraisīt alerģisku reakciju, kontrastviela, kuru izmanto magnētiskajā rezonansē, satur gadolīniju – paramagnētisku metālu, kurš nav tik alerģisks un kurš organismā tiek ievadīts salīdzinoši nelielā daudzumā.

Reklāma
Reklāma

Kontrastvielu pacientam ievada tādēļ, lai izceltu atšķirību starp veselajiem un patoloģiskajiem mīkstajiem audiem, piemēram, ļaundabīgu audzēju un tā metastāžu gadījumā. Mēdz būt gadījumi, kad pacientam to nedrīkst ievadīt, piemēram, ja ir alerģija uz šo kontrastvielu, hroniska nieru slimība vai mazspēja.

Tādēļ pirms kontrastvielas izmantošanas pacientam lūdz uzrādīt analīžu rezultātus, kas raksturo nieru funkciju (kreatinīna līmeni, glomerulu filtrācijas ātrumu). Dodoties uz izmeklējumu, līdzi jāņem iepriekš veiktie izmeklējumi, kuri attiecas uz šo veselības problēmu. Radiologu darbu šobrīd atvieglo arī vienotā elektroniskā datubāze, kurā ārstniecības iestādes ievieto pacientiem veikto izmeklējumu rezultātus.

Kā sagatavoties izmeklējumam

Problēmas var rasties pacientiem, kuriem ir klaustrofobija jeb bailes no slēgtām telpām. Modernajiem aparātiem tunelis, kurā pacients “iebrauc” izmeklējuma laikā, ir daudz platāks – ar 70 cm diametru, tādēļ šī baiļu un diskomforta sajūta mazinās. Tunelis ir izgaismots, darbojās arī videonovērošana, kura ļauj mediķiem sekot līdzi pacienta stāvoklim.

Magnētiskais lauks var radīt pro­blēmas pacientiem, kuriem ķermenī ir ievietoti dažādi magnētiska metāla svešķermeņi – implanti, metāla plāksnes, skrūves, šķembas, lodes, kas magnētiskā lauka ietekmē var uzkarst vai sākt pārvietoties. Jaunās endoprotēzes tiek izgatavotas no titāna, tādēļ nav šķēr­slis magnētiskās rezonanses veikšanai, taču, ja protēze ievietota ļoti sen, iespējams, ka no šīs izmeklēšanas metodes būs jāatsakās.

“Ja pacientam implantētas elektroniskas ierīces, piemēram, elektrokardio­stimulators, kohleārais dzirdes aparāts, neirostimulators, sūknis medikamentu ievadīšanai, stiprais magnētiskais lauks var tās sabojāt, tādēļ šo izmeklējumu nevar veikt, ja vien ierīci nevar izslēgt vai izņemt.

Par to pacientam jau laikus jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu. Visu svešķermeņu atrašanās organismā pacientam jānorāda anketā, kura tiek aizpildīta pirms izmeklējuma,” brīdina radiologs. Pacientiem, kuru profesija saistīta ar metālapstrādi, zem ādas var atrasties sīkas metāla daļiņas, arī par to vajadzētu pastāstīt medicīnas personālam.

Der zināt, ka plānveida izmeklējumu neveic arī sievietēm pirmajā grūtniecības trimestrī. Lai gan tas ir nekaitīgs, augļa attīstībai šis periods ir īpaši svarīgs, tādēļ tiek ievērota papildu piesardzība, taču šo izmeklējumu drīkst veikt vēlāk – otrajā un trešajā trimestrī.

Ja, piemēram, paredzēts izmeklēt vēdera dobuma orgānus, uz izmeklējumu vajag ierasties tukšā dūšā, tas ir, pirms tam vismaz četras stundas neko neēst. Plānojot citu ķermeņa daļu izmeklēšanu, no ēšanas nav jāatsakās un arī citi ierobežojumi nav jāievēro, taču, ienākot kabinetā, jānoņem visas rotaslietas, pulkstenis, jāizņem pīrsings, no kabatām jāizņem visi metāla priekšmeti, tālrunis, norēķinu kartes.

“Arī skropstu tušas un acu ēnu sastāvā var būt ļoti sīkas metāliskas daļiņas, kuras var ne tikai radīt attēla kropļojumu, bet arī bojāt iekārtu, tādēļ pirms šā izmeklējuma nevajadzētu krāsoties,” saka ārsts.

Galvenais priekšnoteikums, lai izmeklējums būtu precīzs – tā laikā pacients nedrīkst kustēties. Atkarībā no tā, kura ķermeņa daļa un cik detalizēti tiek izmeklēta, iekārtā pavadītais laiks šobrīd svārstās no 20 līdz 30 minūtēm, izmeklējot vairākas ķermeņa daļas – līdz pat stundai.

Modernizē metodi un iekārtas

Modernās iekārtas sniedz vēl daudzpusīgāku informāciju par pacienta veselības stāvokli, jo tiek izmantoti gan jauni fizikālo parametru risinājumi, gan dažādas informatīvo tehnoloģiju novitātes, arī mākslīgais intelekts.

Piemēram, iekārta palīdz ātrāk pozicionēt pacientu, izmeklējuma sērijas ir īsākas, tādēļ izmeklējums šobrīd aizņem daudz mazāk laika. Izmeklējuma laikā sistēma seko līdzi attēla kvalitātei, samazina attēlu kropļojumus, kas var rasties pacienta kustību dēļ. Platā tuneļa konstrukcija ne tikai samazina pacienta klaustrofobiskās sajūtas, bet arī ļauj veikt izmeklējumu pacientiem ar ievērojami palielinātu ķermeņa svaru – līdz pat 250 kg.

“Jauno iekārtu izstrādē vairāk tiek domāts par kvalitatīvu augstas izšķirtspējas attēlu iegūšanu un pacientu ērtībām. Pasaulē izstrādes stadijā ir magnētiskās rezonanses iekārtas ar lielāku tuneļa diametru – 80 cm, ar izturīgāku galdu, lai varētu izmeklēt arī ļoti korpulentus pacientus, jo pacienta ķermeņa svars un apkārtmērs arī mūsdienās vēl zināmā mērā ir ierobežojošs faktors. Tiek domāts par to, lai pats izmeklējums notiktu daudz klusāk un pacientam pēc iespējas īsāku brīdi būtu jāpavada iekārtas tunelī, piemēram, arvien vairāk uzdevumu uzticot mākslīgajam intelektam jeb speciālām programmām,” atklāj Ivo Ivaskis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.