Vajadzētu kopīgu datubāzi 2
RTU pārstāvji uzskata, ka laiks, kad trūka efektīvu rīku mākslīgā intelekta (MI) radīta satura atpazīšanai latviešu valodā, ir beidzies. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore Karina Palkova ir skeptiskāka, norādot uz šādu rīku ierobežojumiem.
“CAPS galvenokārt izmanto teksta līdzības algoritmus, nevis padziļinātus valodas modeļus, tāpēc tas ne vienmēr spēj droši atpazīt semantiski pārfrāzētus plaģiātus vai MI ģenerētus tekstus, kas izskatās oriģināli,” skaidro Palkova.
Viņa piebilst, ka rīks analizē RTU iekšējo datubāzi un ierobežotu papildu avotu klāstu, kas apgrūtina precīzu MI tekstu atklāšanu. Palkova ierosina, ka Latvijai kā mazai valstij būtu jāvienojas par vienota MI un plaģiāta atpazīšanas rīka izmantošanu visās augstskolās.
Arī Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes asociētais profesors un Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis ir skeptisks par šādu rīku efektivitāti. Viņš norāda, ka negodprātīgi studenti vienmēr meklējuši veidus, kā apiet noteikumus, taču tagad MI rīki ir viegli pieejami – “tikai klikšķa attālumā”. Grūzītis uzsver, ka MI izmantošanu var pamanīt tikai acīmredzamos gadījumos, kad studenti nekritiski pārkopē ģenerēto tekstu.
“Katram MI modelim, piemēram, Open AI vai Google, ir savs raksturīgais stils – viens lieto punktus, cits izceļ vārdus vai izmanto garās domuzīmes, kas latviešu valodā nav ierastas. Arī neparasti jaunvārdi var radīt aizdomas par MI klātbūtni, taču šādas pazīmes var pamanīt pat bez rīkiem. Tomēr pierādīt, ka teksts ir MI ģenerēts, ir gandrīz neiespējami,” secina Grūzītis.
