“Man jāskatās viņas asarās, lūdzoties, lai ļauju nebraukt pie papa” – latviešu sievietei Zviedrijā atņemta meita
0
Jau pērn aizsākām rakstu sēriju par to, kā latviešu ģimenēm klājas Skandināvijā, ar cik absurdām situācijām reizēm nākas saskarties, cik dramatiskas mēdz būt sekas. Viens no stāstiem, ko publicējām decembrī, bija par Katrīnu Zepu, kura cīnās par savu meitiņu.
Sazinājos ar Katrīnu, lai noskaidrotu, vai pa šo laiku ir panākts kāds uzlabojums. Bet vispirms īsumā atgādināšu viņas iepriekšējo stāstu!
TOREIZ
Katrīna uz Zviedriju devās pirms 10 gadiem, lai augtu savā karjerā. Darbā iepazinusies ar kādu zviedru Peteru (Peter), pēc gada palikusi stāvoklī. Pamazām parādījušās problēmas – vīrieša atkarības, emocionāla un fiziska vardarbība. Nepilnus 4 gadus viņa to visu cietusi, bet galu galā nolēmusi vērsties pie turienes sociālā dienesta, kas nogādājis speciālā patversmē mammām ar bērniem.
Vēlāk tiesa, šķetinot šo lietu, noteica 50:50 dalīto aizbildniecību meitiņai, taču bērns pie tēva katru reizi dodas ar asarām, ir nobijies, bet mājās atgriežas ar zilumiem, naktīs murgo, vemj, gatavojoties nākamajai tikšanās reizei. Katrīna baidās bērnu nelaist pie tēva, jo tā var pilnībā zaudēt savu 50% aizbildniecību.
Visā procesā acīmredzama esot iestāžu vēlme aizstāvēt vīrieti, jo viņš ir vietējais. Toreiz Katrīna teica: “Zviedri zviedros ieklausās, tiesā it kā tiek ielikts plusiņš vien par to, ka tēvs ir zviedrs, savējais, bet es te vienmēr būšu iebraucēja. Neko nedod, ka vardarbība ir acīmredzama un narkotiku tests bija pozitīvs.”
Sieviete sapņo kādreiz atgriezties Latvijā, tāpēc māca bērnam latviešu valodu, taču Zviedrijā ir aktīva tiesvedība, tāpēc no valsts izbraukt ir aizliegts un ar to nākas samierināties.
TAGAD
Kopš iepriekšējā raksta ir pagājis pusgads. Sazinājos ar Katrīnu, cerot dzirdēt, ka pa šo laiku ir notikuši kādi uzlabojumi.
Meitai šovasar paliks 8 gadi, taču Katrīna joprojām nesaprot: “Kopš dzimšanas esmu viņu audzinājusi, rūpējusies, mīlējusi, nodrošinājusi visu vajadzīgo. Kā var mātei atņemt bērnu? Manā pagātnē nav nekā krimināla, nav bijušas arī finanšu grūtības, tomēr man ir atņemta aizgādniecība pār meitu. Bijušais vīrs ir manipulējis, melojis, pratis panākt, ka tiesa nostājas viņa pusē, ignorējot zilumus, kurus esmu arī safotografējusi, kas meitai uz ķermeņa parādās pēc viesošanās pie tēva. Zviedrijas iestādes man nepalīdz.”
Tiesa norādot, ka māte nevēlas sadarboties kopīgā aizbildniecībā, taču Katrīna nesaprot, kā ir iespējams sadarboties ar agresīvu vīrieti, kas dara pāri gan viņai, gan meitai.
“No iepriekšējā stāsta nekas nav mainījies. Katru reizi, kad meita atgriezās pie manis, viņa naktīs murgoja, zem acīm bija zili riņķi, bet pie tēva man bija jāved viņa ar varu. Man bija jāskatās viņas stresā, vemšanā, asarās, lūdzoties, lai ļauju nebraukt pie papa.”
Par to visu esot ziņots sociālajam dienestam, tieslietu ministrijai, arī Latvijas vēstniecībai Zviedrijā. Taču pretī ir vīrieša labie advokāti, kuri spēj panākt savu taisnību.
“Sanāk, ka esmu vienīgā, kurai interesē meitas interese, visiem citiem svarīgāka ir nauda. Tiesas spriedumā kā vēl viens arguments ir minēts, ka esmu pārāk emocionāla, bet kura gan mamma manā situācijā spētu nekļūt emocionāla? Tas ir mans bērns! Man ir pierādījumi, man ir tīra sirdsapziņa, bet man vienkārši atņem manu meitu. Pret mani izturas kā pret kriminālnoziedznieci. Šobrīd ar meitu drīkstu satikties vien katrā otrajā nedēļas nogalē, jo tāds ir tiesas lēmums. Pie tēva viņa dzīvo kā cietumā, netiek atļauts man zvanīt, atņemta mana fotogrāfija, ko biju iedevusi līdzi mierinājumam. Es pat nedrīkstu zināt, kā viņai klājas skolā.”
VĒSTNIECĪBA
Katrīna savā stāstā nedaudz pieminēja arī vēstniecību, tāpēc šoreiz nolēmu sazināties tieši ar viņiem – Latvijas vēstniecību Zviedrijā, lai saprastu, vai un kā vēstniecība var palīdzēt Katrīnai un citām ģimenēm, kas, iespējams, saskārušās ar līdzīgām situācijām. Turpinājumā vēstniecības sagatavotais komentārs.
“Gadījumos, kad ģimenes ārvalstīs saskaras ar problēmām bērnu tiesību jautājumos, aicinām nekavējoties informēt Latvijas vēstniecību Zviedrijā vai Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu un Tieslietu ministrijas Starptautisko sakaru departamentu. Tas palīdz nodrošināt tūlītēju Latvijas iestāžu iesaisti, lai jautājuma koordinētu un risinātu.
Tāpat ģimenēm ir būtiski nekavējoties sadarboties ar Zviedrijas kompetentajām bērnu aizsardzības iestādēm, tā demonstrējot gatavību risināt problēmsituāciju. Nepieciešamības gadījumā Latvijas vēstniecības konsulārā amatpersona ar Zviedrijas atbildīgās iestādes atļauju var apmeklēt nepilngadīgo personu tās atrašanās vietā, iesaistīt rezidences valstī esošos Latvijas goda konsulus vai sociālos dienestus.
Ārlietu ministrija sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām vienmēr meklē risinājumus, lai palīdzētu mūsu pilsoņiem, kuri nokļuvuši problēmsituācijās citās valstīs. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta kontaktinformācija: diennakts tālrunis +371 26 33 77 11 vai [email protected].
Bērnu lietās vēstniecība sazinās ar Latvijas Republikas Tieslietu ministriju, kas darbojas kā centrālā iestāde bērnu tiesību aizsardzībā. Vēstniecība attiecīgajā valstī var ieteikt advokātus un tulkus. Vienlaikus jāņem vērā, ka vēstniecībai nav tiesību iejaukties ārvalsts tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbā. Tāpat jāapzinās, ka gan Tieslietu ministrijai, gan citām Latvijas iestādēm ir ierobežotas iespējas iesaistīties, lai pēc būtības risinātu jautājumu, kas ir citas valsts jurisdikcijā.
Minētā persona ar vēstniecību sazinājās ar e-pasta starpniecību 2023. gadā. Vēstniecība aicināja konsultēties ar Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamentu, kā arī nosūtīja informāciju par Zviedrijā praktizējošiem advokātiem.
Nereti problēmas ar Zviedrijas atbildīgajām institūcijām var rasties, pietiekami labi nepārvaldot zviedru valodu un/vai nepārzinot vietējo likumdošanu. Aicinām saziņā ar Zviedrijas iestādēm nepieciešamības gadījumā vienmēr lūgt nodrošināt tulku, kā arī savlaicīgi konsultēties ar advokātu un vēstniecību.
Iesakām konsultēties ar Zviedrijā praktizējošu juristu, lai saņemtu kvalificētu juridisku palīdzību atbilstoši konkrētajai ģimenes situācijai.
Ārlietu ministrija veic preventīvu darbu, lai informētu Latvijas valstspiederīgos par bērnu aizsardzības jautājumiem tajās valstīs, uz kurām no Latvijas visbiežāk pārceļas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem. (Ārlietu ministrija regulāri aicina ikvienu ģimeni, kura plāno pārcelties uz dzīvi ārvalstīs, iepazīties ar Tieslietu ministrijas sagatavotajām vadlīnijām, kurās bērnu aprūpētājiem pieejami padomi par bērnu audzināšanu un labklājības veicināšanu atbilstoši citu valstu tiesībām.). Citu valstu nosacījumi var būtiski atšķirties no ierastās situācijas Latvijā. Piemēram, Zviedrijā sociālā sistēma ievērojami atšķiras no Latvijas.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Tiesībsarga biroju ir izstrādājusi vadlīnijas vecākiem bērnu aprūpes nodrošināšanai dažādās Eiropas valstīs (tostarp Zviedrijā), kuru mērķis ir informēt sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības sistēmu un prasībām konkrētajā valstī, lai novērstu gadījumus, kad ģimenes nonāk sociālo dienestu redzeslokā izpratnes trūkuma dēļ, kā arī sniegt īsu informāciju, kur vērsties, ja ir jau notikusi krīzes situācija un bērns ir izņemts no ģimenes. Vadlīnijas un cita noderīga informācija par bērnu aprūpes nodrošināšanu Zviedrijā pieejama Tieslietu ministrijas interneta vietnē.”
Ja arī jums ir kāds stāsts, ar ko esat ar mieru dalīties ar plašāku auditoriju (par līdzīgu vai kādu citu tēmu), priecāšos, ja atrakstīsiet uz [email protected]!
