Foto: Saravutpics/SHUTTERSTOCK

Valdība mazo ienākumu saņēmējiem dzīvi negrib atvieglināt 54

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 142
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
Lasīt citas ziņas

Nākamgad pašnodarbinātajiem saglabās tādu pašu sociālās apdrošināšanas kārtību, kāda ir spēkā no šā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, tā otrdien izlēmusi valdība, apstiprinot Labklājības ministrijas iesniegtos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Atbilstoši šai kārtībai tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, no 1. jūlija maksā 10% no ienākuma. Turklāt to ir jāspēj prognozēt par nākamo ceturksni un šī prognoze EDS sistēmā jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Ja to neizdara, tad saimnieciskā darba veicējiem liks maksāt 511,35 eiro, kaut varbūt nopelnīts tik daudz nebūtu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Pašlaik gan sēņotājiem un ogotājiem, gan lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuru ienākumi nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodokļus nepiemēro. Bet autordarbu radītājiem līdzīgā situācijā katru ceturksni jāpiesaka mazie ienākumi un pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10%.
Foto: Vadim Verenitsyn/SHUTTERSTOCK
Kā “Latvijas Avīze” jau ziņojusi, VID ir saņēmis 34 638 šādus paziņojumus, ka iesniedzēju prognozētie ienākumi nesasniegs to minimumu, no kura būtu jāmaksā pilns sociālais nodoklis.

Šis lielais skaits norāda uz problēmas apjomu. Bet jaunā kārtība pavisam ietekmējusi ap 250 tūkstošus strādājošo.

Šo sociālās apdrošināšanas kārtību Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš jau agrāk bija nosaucis par brāķi.

Neapmierinātību paudusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, vēl 54 uzņēmēju organizācijas, nozaru asociācijas un uzņēmumi, pieprasot atlikt šīs kārtības ieviešanu no šā gada 1. jūlija.

Pēc valdības otrdienas lēmuma Jānis Endziņš secinājis, ka, arī nākamgad saglabājot šo kārtību, Finanšu ministrija spītīgi negrib labot acīmredzami pieļautās kļūdas. Viņaprāt, tam būs sliktas sekas – palielināsies bezdarbs, pieaugs izvairīšanās no nodokļu maksājumiem, sabiedrībā vairosies neapmierinātība.

Uzņēmēji domā, kā pārcirst šo apburto loku. Viena no idejām ir – uz mazo ienākumu saņēmējiem attiecināt jau pastāvošo atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Latvijas Preses izdevumu asociācijas (LPIA) valde šodien spriež, vai ierosināt, ka autoratlīdzības saņēmējs varētu nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, ja ienākumi no autoratlīdzības nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tad autor­atlīdzības saņēmējs varētu nereģistrēties, kā arī šīs autoratlīdzības netiktu pielīdzinātas tām summām, kuras tiek saņemtas, balstoties uz uzņēmuma līgumiem. Šīm autoratlīdzībām tiktu piemēroti nodokļu maksāšanas noteikumi, kādi bija spēkā līdz 1. jūlijam.

Preses izdevēji spriež: ja līdz šim lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējus, sēņotājus, ogotājus, savvaļas ārstniecības augu un vīn­gliemežu vācējus, kuru ienākumi nepārsniedz 3000 eiro gadā, ar nodokļiem neapliek, tad diezin vai būtu prātīgi par saimnieciskā darba veicējiem likt maksāt cilvēkiem, kuri neregulāri raksta preses izdevumiem un kuru ienākumi no autoratlīdzības tāpat nepārsniedz 3000 eiro gadā.

Reklāma
Reklāma

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem

* No 2021. gada 1. jūlija pašnodarbinātajiem ieviestā kārtība nozīmē:

• pašnodarbinātie, kuru ienākumi ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, pensiju apdrošināšanai maksā 10% no ienākuma;

• pašnodarbinātie, kuri saņem minimālo mēnešalgu vai vairāk, maksā 31,7% no brīvi izraudzītas summas, kas nav mazāka par minimālo mēnešalgu un 10% pensiju apdrošināšanai no izvēlētās summas un reālo ienākumu starpības;

• pašnodarbinātie prognozē ienākumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par ceturksni līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 17. datumam vai par visu gadu līdz 17. janvārim. Ja pašnodarbinātajam bijis darba ņēmējs – 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas;

• pašnodarbinātajiem, kuri neiesniegtu VID ienākumu prognozi un kuru ienākumi (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem apgrozījums) ir mazāki par minimālo mēnešalgu jeb 1500 eiro ceturksnī, minimālās iemaksas veic no reālo ienākumu un minimālās mēnešalgas (1500 eiro ceturksnī) starpības;

• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienu reizi ceturksnī aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas, paziņojot par to VID. Pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz ceturkšņa trešā mēneša 23. datumam;

• līdz 20. martam VSAA aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu, paziņojot par to VID, savukārt līdz kārtējā gada 23. jūnijam pašnodarbinātajiem jāveic minimālās obligātās iemaksas par aizvadīto gadu.

Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% pensiju apdrošināšanai būs jāsamaksā vienu reizi gadā – līdz 23. janvārim.

• Pēc VSAA datiem, 2020. gadā Latvijā bija 73 055 pašnodarbinātās personas.

* Likuma grozījumi paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra persona, kura saņem ienākumu no intelektuālā īpašuma vai no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja izmaksātājs nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija un persona:

1) nav reģistrējusi saimniecisko darbību, persona ir sociāli apdrošināta kā darba ņēmēja, kurai noslēgts uzņēmuma līgums;

2) ir reģistrējusi saimniecisko darbību, persona ir sociāli apdrošināta kā pašnodarbinātais.

Avots: VSAA

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.