Mazs tirgus, liela atbildība: kāpēc Latvijas mediju politika prasa drosmīgus soļus 0
Autors: Kristers Pļešakovs, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors
Mazāk nekā gadu pirms 15. Saeimas vēlēšanām politiskā dienas kārtība ir pārpildīta – budžeta debates, drošības jautājumi, sociālie izaicinājumi. Tomēr ir temats, kas bieži paliek otrajā plānā, bet kura nozīme mūsu sabiedrībai un valsts drošībai ir fundamentāla – mediju politika. Tā nav tikai šauras nozares interese. Tā ir demokrātijas, sabiedrības informētības, noturības un galu galā Latvijas drošības sastāvdaļa. Šiem jautājumiem ir jāpievērš uzmanība tagad, nevis vēlāk.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija uzskata, ka šai Saeimai atlikušajā pilnvaru termiņā ir jāpieņem lēmumi, kas ilgtermiņā dotu pozitīvu efektu Latvijas mediju uzņēmējdarbības videi. Latvija ir mazs tirgus ar šauru reklāmas tirgu, bet ar vieniem no stingrākajiem reklāmas ierobežojumiem Eiropā. Vai šāda formula spēj nodrošināt vietējo mediju konkurētspēju? Pieredze rāda – nē.
Nedaudz par reklāmas tirgu
Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniedz divus miljonus. Tas nozīmē, ka reklāmas tirgus ir ierobežots jau pēc definīcijas. Saskaņā ar Latvijas Reklāmas asociācijas datiem 2024. gadā Latvijas mediju (t.sk. vides reklāma un kino) reklāmas tirgus apjoms sasniedza 92,9 milj. eiro. Salīdzinājumam 2014. gadā reklāmas tirgus bija 75,63 milj. eiro. Reklāmas tirgus desmit gados ir audzis vien par 23 %, būtiski atpaliekot no inflācijas – tātad patiesībā tirgus reālā vērtība šajā laikā ir sarukusi.
Šie skaitļi aptver tikai vietējo mediju segmentu. Reālais reklāmas tirgus ir daudz lielāks – būtisku daļu reklāmas ienākumu šodien savāc globālās platformas: “Google”, “Meta”, “YouTube”, “TikTok” u.c. Tās gūst peļņu Latvijā, bet praktiski neveido ekonomisko pienesumu, nenodarbina cilvēkus un neiegulda Latvijas vietējā satura radīšanā. Latvijas Reklāmas asociācijas aplēses liecina, ka ārzemju medijos 2024. gadā no Latvijas nonāca 112 milj. eiro. Tas ir liels apjoms un daļu no tā var un ir jāatgriež Latvijas mediju ekosistēmā, tādējādi atbalstot vietējā satura radīšanu.
Vieni no stingrākajiem noteikumi Eiropā – vai tie strādā Latvijas labā?
Latvijā reklāmas regulējums ir viens no stingrākajiem Eiropas Savienībā: aizliegumi kreditēšanas pakalpojumiem, dažādu alkoholisko dzērienu un azartspēļu reklāmām. Formāli tas tiek pamatots ar sabiedrības interešu aizsardzību. Taču realitāte ir cita: auditorija šos reklāmas vēstījumus tāpat redz un dzird – tikai caur ārvalstīs reģistrētiem kanāliem vai globālajām digitālajām platformām, kas Latvijas ierobežojumiem nav pakļautas. Tātad sabiedrība netiek pasargāta, un vietējie mediji zaudē būtisku ienākumu daļu.
Rezultātā Latvijas uzņēmumi, ievērojot noteikumus, kļūst vājāki, kamēr ārvalstu spēlētāji aug un nostiprina ietekmi mūsu tirgū. Paši savām rokām esam radījuši apstākļus, kuros savus uzņēmējus esam nostādījuši sliktākos apstākļos nekā tos, kas darbojas ārvalstīs.
Vai gribam redzēt vietējo saturu?
Mazāki ienākumi medijam nozīmē mazāk investīciju redakcijās un saturā – mazāk neatkarīgas žurnālistikas, mazāk kvalitatīvu raidījumu, mazāk oriģinālsatura latviešu valodā. Tukšumu aizpilda lētāks, importa saturs, kam ar Latvijas interesēm bieži vien ir maz kopīga.
Kas notiek tālāk? Latvijas mediju priekšrocība pret ārvalstu medijiem ir lokālais saturs, sabiedrību tas interesē un tā to novērtē. Vienlaikus vietējā satura radīšana prasa investīcijas, kas būtu jāfinansē t.sk. no reklāmas tirgus. Reklāmas tirgum sašaurinoties mazinās iespējas ieguldīt kvalitatīva vietējā satura veidošanā, rezultātā zaudējam mūsu priekšrocību. Vietējiem medijiem konkurēt ar ārvalstu platformām ar ārvalstu saturu nav ilgtspējīgs risinājums. Mērogs un finansiālās iespējas kādas ir, piemēram, Netflix, Disney, Amazon u.c. ir nesalīdzināmas. Šādā sacensībā mēs zaudēsim.
Mediju uzņēmējdarbības vide – valsts pienākums to uzlabot
Ilgtspējīgi risinājumi ir tādi, kas ir pašpietiekami. Tāpēc fokusam ir jābūt uz apstākļu radīšanu, kas uzlabo Latvijas mediju spējas ģenerēt ieņēmumus. Diez vai varam atļauties kompensēt neieņemto no reklāmas tirgus ar subsīdijām.
Esošo situāciju ir iespējams uzlabot. Bieži kā risinājums tiek prasīts vienlīdzīgs regulējums visiem tirgus dalībniekiem. Mums jābūt reālistiskiem: globālās platformas darbojas citās jurisdikcijās, citā mērogā, ar atšķirīgu struktūru un biznesa modeli. Tāpēc nav iespējams tās piespiest ievērot Latvijas reklāmas noteikumus. Šo apstākli ir svarīgi paturēt prātā.
Ko darīt tuvākajos mēnešos? Pirmkārt, aicinām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju nevilkt garumā ar grozījumiem, kas atceltu aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Šis jautājums ir iestrēdzis kādā atvilktnē pirms 3. lasījuma! Otrkārt, uzsākt racionālu diskusiju par azartspēļu pakalpojumu reklāmas aizliegumu atcelšanu Latvijas medijos. Pieņemu, ka liela daļa nemaz nezina, ka šāds aizliegums eksistē, jo reklāmu tāpat redzam ārvalstu medijos un platformās.
Šis būtu labs sākums, paveicot tikai šīs divas lietas, mēs būsim palīdzējuši Latvijas medijiem un palielināsim nodokļu ieņēmumus.
Laiks rīkoties, nevis atlikt
Mēs nevaram atļauties turpināt ar pārmērīgi stingriem reklāmas noteikumiem, kas kavē ieņēmumu gūšanu, un vienlaikus nespēj pasargāt sabiedrību. Katrs zaudētais eiro reklāmas tirgū nozīmē mazāk vietējā satura, mazāk darba vietu Latvijas medijos un mazāk iekasēto nodokļu.
Esmu pārliecināts, ka spējam radīt Latvijas medijiem apstākļus, kuros tie var augt, investēt vietējā saturā un stiprināt mūsu informatīvo telpu. Kurš cits vēstīs par mūsu cilvēkiem, mūsu panākumiem, izaicinājumiem un aktualitātēm, ja ne mēs paši?
Mana Latvija. Mana atbildība.
