Ja sunim nav ciltsrakstu, tas ir krancis, bet mednieks, kas to izmanto medībās, – likumpārkāpējs 20
Kate Šterna, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja sunim nav ciltsrakstu, tas ir krancis, bet mednieks, kas to izmanto medībās, – likumpārkāpējs. Medību suņu statuss tiesību aktos ir precīzi, bet diezgan aizplīvuroti definēts. Tādēļ cilvēkiem bieži rodas jautājumi, kādi dokumenti apliecina suņa piederību šķirnei un kur tādus var iegūt.
Tiesību aktu prasības
Sākumā atgādināsim, kādas tad ir tiesību aktu prasības attiecībā uz medību suņu dalību medībās. Protams, to definē Medību likums un Medību noteikumi.
Ir jāuzsver arī tas, ka lolojumdzīvnieka pase pēc būtības ir vakcinācijas grāmatiņa un likuma izpratnē tā neapliecina dzīvnieka izcelsmi, bet norāda, ka suns (vai cits mājdzīvnieks) ir vakcinēts. Tur ir minēts saimnieka vārds, adrese un citi dati, kā arī ir ielīmēts mikročipa svītru kods.
Medību likuma 8. pantā pienākums noteikt šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās tiek deleģēts Ministru kabinetam, taču jau pats šis teikums paredz, ka medībās var piedalīties tikai medību šķirņu suņi. Dažreiz mednieku aprindās izskan provokatīvs jautājums – kuras ir medību šķirnes vai kas tad ir medību suns? Bez šaubām, tas ir medībām radītas šķirnes suns, kam ir izcelsmi apliecinoši dokumenti.
Medību noteikumi nosaka šķirnes suņa izmantošanu dažāda veida medībās, medību vadītāja pienākumus attiecībā uz darba organizēšanu un suņa dalības reģistrēšanu, kā arī suņa īpašnieka pienākumus, tai skaitā suņa atpazīstamības un redzamības nodrošināšanu (spilgtas krāsas lente vismaz divu cm platumā vai cita atstarojoša vai spilgta siksna, veste) plus mikročips, kas nav mazsvarīgi.
Pašas galvenās prasības ir ietvertas Medību noteikumu XIII nodaļas 95. punktā ir teikts: medībās atļauts izmantot tikai šķirnes medību suņus, kas ir vakcinēti un apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu reģistrācijas un turēšanas kārtību. Savukārt noteikumu 98. punkts nosaka: persona, kas izmanto šķirnes medību suni medībās, var uzrādīt suņa vakcināciju apliecinošus dokumentus (veterināro pasi).
Kas apliecina suņa izcelsmi – šķirni?
Šķirni apliecina tikai ciltsraksti, ko izsniedz oficiāli reģistrēta kinoloģiska organizācija, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi “Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas un atzīšanas kārtība, kā arī šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas, ciltsrakstu izsniegšanas un audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtība”.
Saskaņā ar tiem ciltsrakstos ir jābūt ietvertai informācijai par dzīvnieka audzētāju un īpašnieku, ciltsrakstu numuram un par izsniegtajiem ciltsrakstiem atbildīgās personas vārdam.
Ciltsrakstos tiek iekļauta informācija par dzīvnieku: dzimšanas laiks un audzētavas nosaukums, par izcelšanos – informācija par priekštečiem vismaz trijās paaudzēs, kā arī dzīvnieka identitātes numurs kas norādīts dzīvniekam ievadītajā mikroshēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
Tajā pašā laikā ar mikročipu vien nepietiek. Sunim ir jābūt reģistrētam Latvijas Lauksaimniecības datu centrā. Tā arī ir viena no noteikumu prasībām, kas ietverta jau minētajā Medību noteikumu 95. punktā un tiek precīzi definēta attiecībā uz visiem suņiem Ministru kabineta noteikumos “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”.
Kā iegūt šķirnes apliecinājumu?
Medībās līdzi ir jābūt suņa lolojumdzīvnieka pasei ar derīgu trakumsērgas potes zīmogu vai uzlīmi. Atkarībā no ražotāja norādījumiem trakumsērgas potes derīguma termiņš var būt no viena līdz trīs gadiem. Veterinārajā pasē potes derīguma termiņš tiek norādīts, un saimniekam vien atliek sekot līdzi, lai tas nav notecējis, proti, pote ir derīga.
Ciltsrakstiem medībās līdzi nav jābūt, taču iespējamas situācijas, kad var sekot prasība tos uzrādīt vēlāk.
Šķirni apliecinošu dokumentu noformē oficiāli reģistrēta kinoloģiska organizācija, ieplānota un apstiprināta pārojuma rezultātā piedzimušiem kucēniem. Organizācijas, kas piedāvā “uztaisīt” ciltsrakstus, nav uzskatāmas par uzticamām, un to ciltsdarba kvalitāte ir stipri apšaubāma.
Lielākā organizācija, kas apvieno šķirnes suņu audzētājus, ir Latvijas Kinoloģiskā federācija, kas ir oficiālais Starptautiskās kinoloģiskās federācijas (FCI) biedrs. Tad seko “Favorīts” un citas biedrības, ieskaitot Latvijas Mednieku kinoloģisko asociāciju (LMKA), kas ir lielākā uz medību šķirņu darba suņu audzēšanu orientētā biedrība mūsu valstī. Diemžēl tā nav FCI sastāvā, līdz ar to tās izsniegtie ciltsraksti ir spēkā tikai Latvijā, kas nozīmē ievērojami nabadzīgākas pārošanas iespējas un šķirņu ģenētiskos resursus.
Jāpainteresējas par vecākiem
Pirms iegādāties medību suni, der painteresēties par vecāku izcelsmi un iespēju iegūt ciltsrakstus, jo tikai tie apliecina suņa izcelsmi – piederību konkrētai šķirnei. Ja sunim nav ciltsrakstu, tas ir uzskatāms par kranci, bet mednieks, kas to izmanto medībās, par likumpārkāpēju. Un medību dokumenti nav lieka naudas izmešana. Tā ir pārliecība, ka iegūsti tieši tādu suni, ar tieši tādām īpašībām, kādas vēlies. Daudzām šķirnēm pirms pārojuma vecākiem ir obligāti jāveic veselības testi. Ciltsrakstu esamība liecina par to, ka pērc veselu kucēnu.
