Eksperts neizslēdz satraucošu scenāriju: Krievija varētu mēģināt pārcelt karu uz Baltijas valstīm 0
ASV grib panākt Krievijas sāktā kara izbeigšanu, nedodot Ukrainai militāros resursus, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks (LĀI) un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps Baltajā namā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, apspriežot vienu no Kijivas galvenajām prioritātēm – iegūt no ASV licences, lai ražotu pretgaisa aizsardzības raķetes “Patriot”. Tramps paziņoja, ka viņš neesot pārliecināts, vai Vašingtona to atļaus.
Šrāders raksturoja, ka Zelenska attiecības ar Trampu nekad nav bijušas labas. Viņš atgādināja Ukrainas prezidenta pirmo viesošanos Baltajā namā, kad Zelenskis no ASV prezidenta piedzīvoja “diplomātisku atentātu” un starptautisku pazemojumu laikā, kad pret Ukrainu tika īstenota militāra agresija. Eksperta ieskatā ir jāpriecājas par katru abu līderu tikšanos un vizīti, kas noslēdzas bez līdzīgiem incidentiem.
Šrāders vērsa uzmanību uz to, ka, neraugoties uz Trampa un Zelenska savstarpējām attiecībām, ASV Kongress pret Ukrainu ir bijis labvēlīgs. Pēc eksperta paustā, neskatoties uz to, ka strauji pieaug ASV budžeta deficīts un ASV sastopas ar vajadzību plānot un pārplānot pat savus iekšējos militāros projektus, rūpējoties par savu un citu ASV sabiedroto drošību, piemēram, Taivānu un Izraēlu, ASV Kongress vienmēr ir atradis atbalstu atslēgas sabiedrotajiem, arī Baltijas valstīm.
Pēc LATO valdes locekļa domām, ASV nostāja ir nošķirama no ASV prezidenta nostājas, jo Baltā nama saimnieka pozīcija pret Ukrainu vai pret Zelenski personīgi vienmēr ir bijusi neskaidra un pretrunīga. Šrāders atgādināja, ka, no vienas puses, Tramps ir solījis atbalstu Ukrainai un centies panākt kara izbeigšanu, taču, no otras puses, ASV prezidents ir iedrošinājis karadarbību, diskutējot ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespējamiem kara beigšanas scenārijiem, kuri atklāti sakrīt ar Krievijas interesēm.
Šrāders sacīja, ka pēdējā tikšanās, neraugoties uz pozitīvo toni, kāds valdīja Vašingtonā un NATO samitā Ankarā, kur Ukrainas kontekstā runāts par raķešu licenču piešķiršanu, liecina, ka Tramps, iespējams, ir mainījis savas domas vai arī nav pieņēmis lēmumu par stratēģiska raķešu ražošanas kompleksa izveidi Ukrainā. Eksperts piebilda, ka plānošana joprojām notiek, jo ASV militārās industrijas pārstāvji viesojās Ukrainā un vērtē ražošanas iespējas.
“Lēmums vēl nav pieņemts, bet arī lēmumu nepieņemšana no ASV vadošo līderu puses ir lēmumi, ar kuriem Ukrainai ir jāsadzīvo,” teica LĀI pētnieks.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainas spējas ir sasniegušas tādu līmeni, ka tā spēj veikt uzbrukumus dziļi Krievijas iekšienē gan ar raķetēm, gan ar droniem, kas ir ražoti Ukrainā. Līdz ar to stratēģiskā vajadzība, kāda tā bija Zelenska pirmās vizītes laikā Baltajā namā, lūdzot ASV atbalstu gaisa drošības nodrošināšanā, ir strauji mainījusies. Šrāders secināja, ka Ukraina ir situācijā, kur tā spēj sodīt Krieviju par tās teroristiskajiem aktiem pret Ukrainu, kas ir mainījusi kara dinamiku un prognozes arī pēckara noregulējumam.
Šrāders piekrita, ka ASV ir vēlme piedalīties tā dēvētajās “miera sarunās” un panākt rezultātu, bet bez nozīmīga Ukrainas militāra atbalsta, kas ļautu Krievijas agresiju apturēt jau sen atpakaļ. Viņš uzsvēra, ka ASV patlaban pietrūkst militāro resursu kampaņas pret Tuvajiem Austrumiem un citu stratēģiski svarīgu militāru piegāžu dēļ. Šrāders atzīmēja, ka militārā eskalācija un politiskās situācijas izmaiņas Tuvajos Austrumos neļauj ASV vienkārši atkāpties, jo ASV kara vai kauju uzvaras nenozīmē mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos.
Eksperts skaidroja, ka, lai panāktu mieru un stabilitāti, ir vajadzīgi arī diplomātiskie un politiskie kontakti ar atslēgas partneriem un Irānu, lai, piemēram, tiktu novērsti uzbrukumi un atentāti no valstīm un teroristiskajām organizācijām pret ASV sabiedrotajiem, pret Izraēlu un ASV militārajām bāzēm.
“Šādu stāvokli panākt ir ļoti sarežģīti. Tas ir bijis izaicinājums ne tikai Trampam, bet arī citiem ASV prezidentiem. Tuvie Austrumi vienmēr ir patērējuši daudz ASV militāros, ekonomiskos, politiskos un diplomātiskos resursus – kā “kaķu maiss,” kur neviens risinājums un kompromiss nav pieņemams visām pusēm,” teica Šrāders.
LATO valdes loceklis, vērtējot pašreizējo situāciju Eiropā, Tuvajos Austrumos un Klusajā okeānā ap Taivānu, kur ASV vienlaikus ir jānodrošina savu atslēgas sabiedroto drošība un militārās piegādes, kuras jau tagad kavējas, secināja, ka arī ASV industrija ir par mazu, lai nodrošinātu stabilitāti un mieru pasaulē, kā to ASV ir darījusi daudzus gadus.
Eksperta ieskatā tieši tāpēc ASV aicinājumi Eiropai neaizrauties ar lentīšu griešanu, bet beidzot sākt attīstīt savu militāro industriju un konkrētas spējas, kuras nevar audzēt, tikai palielinot finanšu ieguldījumus aizsardzībā, ir racionāli. Šrāders uzsvēra, ka par to ASV ir runājušas jau ilgāku laiku.
Viņaprāt, pašreizējā situācijā, kad Eiropa nevar visu laiku paļauties uz ASV atbalstu, vainīga ir pati Eiropa. Ilgstoša paļaušanās uz ASV drošības garantijām vēsturiski, kā “zīdainis uz knupīti”, ir novedusi pie situācijas, kur Eiropai ir jāattopas un jāizaug strauji – no “nevarīga zīdaiņa līdz stratēģiskam spēlētājam ar klātesošām militārām spējām”, kuras nav reģionālās sadarbības ķīlnieks individuāliem franču, vācu, britu vai poļu nacionāliem untumiem.
Runājot par Krievijas plāniem attiecībā uz Ukrainu, eksperts uzsvēra, ka cerības par Ukrainas politisku vai militāru krišanu beidzās nedēļu pēc speciālās militārās operācijas sākuma, kas tika sākta pirms vairāk nekā 1500 dienām. Pēc Šrādera paustā, ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijai Ukraina gan militāri, gan politiski nav ieņemams mērķis.
Šrāders pieļāva, ka Krievija centīsies mainīt karadarbības gaitu, kas tiks balstīta uz militārās darbības eskalāciju, lai pēc tam iegūtu stratēģisku augsni un priekšrocības Kremļa drošības un ārpolitikas ambīcijām.
Viņš uzsvēra, ka Putinam vajag panākumus, lai paziņotu par kādu uzvaru pār Ukrainu, kas varētu būt tā dēvētās “horizontālās eskalācijas” rezultāts, proti, uzbrukumi kādam no Ukrainas punktiem ar ieročiem un militāriem līdzekļiem, kādus Ukrainai īstermiņā nevar atļauties, vai arī ar ieročiem, kurus Ukrainas gaisa aizsardzība nespēj pārtvert. Tas ļautu gūt taktisku uzvaru, nodrošinot stratēģiskas komunikācijas iespējas galvenokārt Krievijas auditorijai.
Pēc eksperta domām, nav izslēgts, ka Krievija centīsies pārcelt karus uz citām vietām, piemēram, Baltijas valstīm, Poliju vai kādu citu valsti. Viņaprāt, tas gan Krievijai, gan Putina režīmam ir bīstams scenārijs. Šrāders uzskata, ka šāds attīstības scenārijs ļautu Putinam paziņot, ka Ukrainas speciālās operācijas mērķis bija sašķelt NATO. Bet, ja alianse spēs atbilstoši reaģēt uz šādām Krievijas provokācijām, nomainot stingru verbālu nosodījumu pret proporcionāli adekvātu militāru atbildi, Eiropas drošības arhitektūra iegūs jaunu veidolu ilgtermiņā, viņš sprieda.
“Ja NATO spēs sniegt ātru un nosodošu atbildi, tad alianses pastāvēšana un Eiropas drošība tiktu neatgriezeniski stiprināta,” secināja Šrāders.
