Par spīti drošības iestāžu brīdinājumiem pasākuma laikā neizmantot plakātus un neteikt runas, rīkotāji bija sagatavojuši vienu plakātu ar tekstu “14. jūnija upuru piemiņai”. To rokās tur Eva Biteniece un Rolands Silaraups.
Par spīti drošības iestāžu brīdinājumiem pasākuma laikā neizmantot plakātus un neteikt runas, rīkotāji bija sagatavojuši vienu plakātu ar tekstu “14. jūnija upuru piemiņai”. To rokās tur Eva Biteniece un Rolands Silaraups.
Foto – Uldis Briedis

“Helsinkieši”: Kam svinam 100 gadus, ja nedrīkst teikt, ka esam latviešu valsts? 50

Okupētajā Latvijā tas šķita neiedomājami – neliela grupiņa ļaužu 1987. gada 14. jūnijā aicina pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. Grupas “Helsinki-86” dalībnieki un viņu domubiedri pirms 30 gadiem sarīkoja pirmo atklāto demonstrāciju, kas latviešu tautu ievadīja uz atmodas ceļa. Šodien daudzi no viņiem saka – šī nav tāda valsts, par kuru mēs cīnījāmies.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
Mājas
Sieru nevar uzglabāt ledusskapī šādā veidā – vērtīgs padoms mājsaimniecēm 6
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
Lasīt citas ziņas

Eksāmens Gorbačovam

“Šajā notikumā mums bija samērā liela loma, jo par gaidāmo demonstrāciju ziņojām vai ik dienas,” “Radio Brīvā Eiropa” ieguldījumu pirmo brīvības asnu atbalstā vērtē Pāvils Brūvers, viens no pagrīdes grupas “Latvijas Neatkarības kustība” (LNK) dibinātājiem, kurš kā daudzi brīvības cīnītāji bija spiests ar ģimeni izceļot uz Rietumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad 1987. gada pavasarī radio latviešu redakcija no okupētās Latvijas saņēmusi kārtējo sainīti, darbiniekiem pat nebija nojausmas, kas atsūtīts. “Mazā kastītē, papīros ietīta, bija paslēpta videolente. Kad to atķimerējām, ielikām kasetē un sākām skatīties, redzētais šķita kā no fantastikas pasaules! Pie Latvijas Republikas kartes, kas izrotāta ar sarkanbaltsarkanām krāsām, stāv helsinkieši Linards Grantiņš un Rolands Silaraups – vispirms pamatīgi izķidā padomju režīmu, bet vēstījuma nobeigumā aicina 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa, kur nolēmuši sarīkot pasākumu, pieminot uz Sibīriju izvestos tautiešus. Tas bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, taču sekoja nākamā domā – šitos puikas tagad saņems ciet.” Nebijis šaubu – jādara viss iespējamais, lai pasākums izdotos. Lentei ar uzrunu lielā skaitā izgatavojuši kopijas, ar kurām vērsties pie pasaules medijiem preses konferencē Vīnē. PBLA uzņēmusies diplomātiskās rūpes, ar uzdevumu vadīt atbalsta akciju Eiropā no ASV ieradies organizācijas priekšnieka vietnieks Gunārs Meierovics. Sprieduši, kā labāk pasniegt 14. jūnija demonstrāciju, lai tā ieinteresētu Rietumu valstu valdības un sabiedrību. “Breinstormingā” kāds ierosinājis to nosaukt par pārbaudi Gorbačova pārbūvei – vai tiešām PSRS ir sācies demokratizācijas process un atklātība vai tās ir tikai tukšas runas. Mediji to atsaucīgi uzķēruši, helsinkiešu videomateriāla fragmenti rādīti pat Vācijas lielajos televīzijas kanālos.

Viens no pasākuma rīkotājiem Jānis Rožkalns uzskata, bez “Radio Brīvā Eiropa”, “Amerikas balss” un krievu radio “Svoboda” cītīgas popularizēšanas 14. jūnija un turpmākie pasākumi nebūtu iespējami, jo Latvijas okupācijas režīma apstākļos izplatīt šāda satura informāciju lielam skaitam iedzīvotāju bija liegts. Lai gan valsts drošības iestādes centās traucēt uztveršanu, ārzemju raidstacijas iedzīvotājus sasniedza.

Ziņa nonākusi arī ASV prezidenta Ronalda Reigana ausīs – dienu pirms demonstrācijas viņš atradies vizītē Rietumberlīnē un sarunā ar žurnālistiem noteicis – redzēsim, kas rīt notiks Rīgā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.