Latvijā
Politika

Māris Zanders: Nekādas “sadošanās rokās briesmu priekšā” nebūs1


Māris Zanders
Māris Zanders
Foto: Timurs Subhankulovs

Loģika saka, ka krīzes periodos ķildas jāatliek uz vēlāku laiku kaut vai tāpēc, lai netērētu laika un intelektuālos resursus. Tomēr vēsture liecina arī par to, ka krīzes periodos ļoti bieži tiek meklēti “vainīgie”. Un, ja nu šobrīd kaut kas būtu, maigi sakot, pilnīgi lieki, tad tā būtu šāda grēkāža meklēšana.

Formulēšu precīzāk. Ja, piemēram, Irānā amatpersonas pandēmijā vaino “ārējus spēkus”, tas ir kaitinoši, bet ne satraucoši. Savukārt, ja ASV un Ķīnas vadība sāk publiski apmainīties ar mājieniem, kurš “vainīgs”, tas ir ļoti slikti.

Viena lieta ir bojāt viens otram dzīvi ar lēmumiem ekonomiskajā politikā (tas jau notiek krietnu laiku), vainot vienam otru dempingā, spiegošanā un līdzīgos nedarbos. Cita – norādīt uz šo otru, ka, lūk, viņa dēļ jūs esat nāves briesmās.

Manipulācijās ar šāda rakstura emocijām ir nelāga iekšējā loģika, kas paģēr izvirzīto apvainojumu uzturēt vai pat eskalēt. Un, izsakoties skaidri, militāra rakstura incidents starp lielvalstīm ir tieši tas, kā šobrīd vēl pietrūkst pilnai “laimei”.

Ja lasītājam šāda iespēja liekas pilnīgi sadomāta, piezīmēšu, ka ir zināms līderu tips (pašiemīlējušies, savas kļūdas atzīt nespējīgi), kuriem situācijās, kad rodas nepatīkami jautājumi par viņu lēmumiem, nav problēmu mēģināt novirzīt sabiedrības uzmanību no pašu kļūdām ar kāda konflikta palīdzību.

Trampa un Ķīnas Ārlietu ministrijas savstarpējo “laipnību” gadījumā zināma drošības garantija ir saprātīgu cilvēku klātbūtne ASV politiskajā elitē. Atzīšos, neesmu tik optimistiski noskaņots, ja runa ir par Krieviju. Nedomāju, ka Putins mēģinās izmantot veco triku ar “nelielu uzvarošu karu” ar kādu no kaimiņiem.

Tomēr prognozēju, ka, ja situācija ar pandēmiju Krievijā pasliktināsies, kaimiņvalsts informatīvajā telpā parādīsies tādi “teksti”, ka mums būs pašiem nervus saudzējošāk tajos vispār neieskatīties.

Objektīvi neprognozējams “saskaitāmais” ir līderi, kurus, diplomātiski izsakoties, varētu apzīmēt kā radikāli reliģiskie. Risks ir tāds, ka šie brīnišķīgie cilvēki notiekošo ne tikai interpretēs kā augstākās varas sodu, bet aicinās savus piekritējus vērsties pret soda iemeslu “neticīgo” formā.

Rezumējot: ļoti skeptiski vērtēju retoriku, kas starptautiski izskan par pamieru tiešā un simboliskā līmenī. “Ekrānos” redzamās epizodes par palīdzības piegādēm ir, atvainojiet, Ķīnas, Krievijas un ASV ģeopolitiskais PR.

Tomēr ir arī divas, kā saka, labas ziņas.

Nav grūti iedomāties bažas, ka “katrs par sevi” globālā līmenī varētu nozīmēt arī savtīgumu attiecībā uz pētījumiem saistībā ar Covid-19 piemērotiem medikamentiem. Vienkāršoti izsakoties, ka nenotiks dalīšanās. Tā tas nebūs.

Nevēlos tekstu noslogot ar specifiskiem skaidrojumiem, bet ir tā, ka informācija par šo koronavīrusu speciālistiem ir pieejama visā pasaulē un nav iedomājama situācija, ka kāda valsts varētu atklāt kaut ko unikālu un paslēpt no citām.

Protams, jautājums ir par jaudām, kas nepieciešamas, lai saražotu medikamentu vai vakcīnu, tomēr kopumā vienas pētnieku grupas veiksme būs mūsu visu veiksme, ko kāda plānprātīga politiska grupa var kavēt, bet ne apturēt, paturot ekskluzīvi sev.

Otrā saistīta ar to, ka Latvija ir Eiropas Savienībā. Apzinos, ka negludumi robežu slēgšanā varēja radīt sliktu iespaidu, tomēr būsim reālisti. Eiropas Savienība ir pārāk kompakta, blīva, neliela, sauciet, kā vēlaties, lai vienas dalībvalstis varētu izķepuroties, citas atstājot “brīvā peldējumā”.

Saistītie raksti

Es neticu kaut kādai nez no kurienes uzplaukušai “eiropiešu solidaritātei”, tomēr, lai cik bagāta ir kāda no dalībvalstīm, tā nevar sākt dzīvot kā sala. Tas ir pierādījies jau iepriekšējo relatīvi daudz vieglāku krīžu reizēs. Citiem vārdiem sakot, es paļaujos uz aukstu aprēķinu.

No šodienas viedokļa vairs nav jēgas strīdēties, cik kura dalībvalsts adekvāti uztvēra riskus un rīkojās; mēs esam tur, kur mēs esam. Tajā pašā laikā Eiropā objektīvi vēsturiski (respektīvi, tas nav šodienas eiropiešu nopelns) ir akumulējušies tādi finanšu, tehnoloģiskie un intelektuālie resursi, lai šī teritorija būtu ar salīdzinoši labākiem priekšnoteikumiem krīzi pārvarēt.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Jūrmala atzīta par vienu no drošākajām pludmalēm Eiropā pēc koronavīrusa krīzes 1
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Lietuvas uzņēmums, ar kuru lauza līgumu, tomēr vēlreiz cer tikt pie iespējas remontēt Deglava tiltu
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
“LA” aptauja: Vai ārkārtas situācijā, kad noteikti pulcēšanās ierobežojumi, ļaudis apmeklē baznīcu?
1 diena

Lasītākie

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ministrs Edgars Rinkēvičs: Ir izgudrota velnišķīga aplikācija, kas izsekos visu, ko darām un nedarām
1 stunda
IB
Ivars Bušmanis
Ekonomika
“Pandēmija parādīja, ka attīstāmies nepareizi.” Intervija ar Arni Putniņu
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
SKDS noskaidrojusi cilvēku viedokli par administratīvi teritoriālo reformu. Nekā glaimojoša
28 minūtes
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Kā tad tās riepas deldējam? Droša braukšana un nedaudz tehnisku zināšanu
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums. Izcēlās Garkalne
4 stundas