“Nepatiesas ziņas nav izskanējušas,” LTV raidījums noliedz ģenerālprokurora pārmetumus par nepatiesas informācijas izplatīšanu 0
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Aizliegtais paņēmiens” noraida ģenerālprokurora Jura Stukāna pārmetumus par nepatiesu ziņu izplatīšanu divos raidījumos šā gada maijā, kuros stāstīts par seksuālo noziegumu izmeklēšanu pret nepilngadīgām personām.
To raidījuma veidotājs Guntis Bojārs uzsvēris vēstulē ģenerālprokuroram.
Vēstulē Bojārs atklāj, ka pēc divu raidījumu sērijas “Slepenās lietas” šā gada maijā, kurās tika stāstīts par seksuālo noziegumu izmeklēšanu pret nepilngadīgām personām Latvijā, raidījums saņēmis no Stukāna vēstuli ar aicinājumu atsaukt nepatiesas ziņas, kas esot izskanējušas šajos raidījumos.
“Pirmkārt, mēs uzskatām, ka šo raidījumu saturā nepatiesas ziņas nav izskanējušas, līdz ar to atsaukuma pieprasījumu uzskatām par nepamatotu. Otrkārt, aicinām ģenerālprokuroru saprast un novērtēt žurnālistu tiesības – uzdot jautājumus un kritiski analizēt valsts iestāžu darbu,” atbildes vēstulē norāda Bojārs.
Pirmajā raidījumā, par kuru ģenerālprokuroram bijuši iebildumi, tika analizēta viena konkrēta lieta, kurā kāda persona ir notiesāta uz 20 gadiem cietumā, bet, iedziļinoties lietas tiesas spriedumos, radušies jautājumi par pierādījumu pietiekamību.
Kritiskus komentārus par to pauda Advokātu padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš, kā arī kriminoloģijas docētāja Rūta Treija, kas, cita starpā, pasniedz lekcijas arī prokuratūras izmeklētājiem, un viens no viņas citātiem, komentējot tiesas spriedumus, raidījumā bija šāds: “Šī visa ideja jau nav attaisnot, vai tas notika vai nenotika, bet par to, ka tam procesam ir jābūt tīram. (..) Man radās iespaids, ka šajā lietā pietrūkst reālu pierādījumu.”
Pēc Bojāra paustā, ne tiesa, ne arī prokuratūra, kas šajā lietā pārraudzīja izmeklēšanu un izvirzīja apsūdzību, uz “Aizliegtā paņēmiena” jau detalizētākiem jautājumiem pēc būtības neatbildēja.
Savukārt ģenerālprokurors savā vēstulē raksta: “Raidījumā tika analizēts kriminālprocess, kurā persona visās trīs tiesu instancēs ir atzīta par vainīgu un ir stājies spēkā notiesājošs spriedums. (..) Raidījumā tika apšaubīta izmeklēšanas kvalitāte gan konkrēti šajā kriminālprocesā, gan kopumā kriminālprocesos par šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, sniedzot sabiedrībai maldīgu priekšstatu par kriminālprocesu izmeklēšanas objektivitāti.”
Komentējot šo citātu, Bojārs uzsver, ka žurnālistiem un masu medijiem, kā arī jomas ekspertiem ir tiesības gan analizēt, gan uzdot jautājumus par dažādu iestāžu rīcību, tostarp, arī par tiesu un par prokuratūru. “Arguments, ka lēmumus šajā lietā ir pieņēmušas trīs tiesu instances, nenozīmē, ka šie spriedumi nevar tikt pakļauti analīzei,” uzskata Bojārs.
Prokuratūra iepriekš bija norādījusi, ka raidījumam neesot visi lietas materiāli, lai spētu šo lietu analizēt. Tomēr, pēc Bojāra paustā, “Aizliegtā paņēmiena” rīcībā bija tiesu spriedumi. “Situācija, ka ārpus sprieduma lietā varētu būt kas būtisks un izšķirošs lietas iznākumam, būtu dīvaina. Un to, ka spriedumos tiek atspoguļots viss galvenais, kas ir lietā un uz kā pamata tiesa pieņem lēmumu, mums kā tiesu praksi apstiprināja arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Aivars Uminskis,” skaidro Bojārs.
Otra galvenā pretenzija, ko savā vēstulē pauž ģenerālprokurors, ir jau par konkrētu rindkopu no raidījuma otrās sērijas, kurā uz šādu noziegumu izmeklēšanu raidījums raudzījās plašāk un fiksēja, ka viena no problēmām, ir tā, ka šobrīd cietušo personu izprašņāšanu nereti veic bāriņtiesas, nevis, kā noteikts, policija ar psihologa starpniecību. “Aizliegtā paņēmiena” ieskatā, šāda bāriņtiesu pieeja var nojaukt pēdas, jo precīzas liecības no cietušajiem ir ļoti būtiskas.
Ģenerālprokurors arī bija iebildis pret raidījumā izskanējušo informāciju, ka kāda meitene bāriņtiesai stāstījusi par ilgstošu seksuālu vardarbību, pēc tam policijā nosaucot arī vainīgo, un vēlāk iespējamais vainīgais aizturēts, arī tiesāts un nepilnu gadu atradies aiz restēm, bet tad kādā brīdī pati meitene sniegusi liecību, ka tas nav pareizais cilvēks un viņš atbrīvots. Saskaņā ar raidījuma vēstīto, izrādījies, ka pāridarītājs bijis cits cilvēks ar tādu pašu vārdu.
Ģenerālprokurors šajā saistībā apgalvo, ka neviena persona nav attaisnota, kā arī nav notiesāta, kā tas minēts radījumā.
Komentējot ģenerālprokurora pieprasījumu, Bojārs norāda, ka žurnālistikā izmanto publicistikas valodu un raidījumā izskanējušajā rindkopā nav apgalvots, ka kāds būtu atzīts par vainīgu juridiskā izpratnē, kā to traktē Ģenerālprokuratūra.
“Mēs šajā informācijā balstāmies uz meitenes precizētām liecībām, kurās viņa runā par pāridarītāju un par kurām mūsu rīcībā ir ziņas. Avotu šīm ziņām mēs neizpaužam, un tās ir mūsu žurnālistu tiesības. Uzsveram, ka mēs šajā rindkopā lietojam vārdu “tiesāts”, kas nozīmē procesu. Savukārt vārdu salikums “izrādās, pāridarītājs cits ar tādu pašu vārdu” arī ir balstīts uz meitenes precizējošām liecībām. Vārds “atbrīvots” – mūsu izpratnē “atbrīvots no ieslodzījuma”. Jā, juridiski pavisam precīzi būtu bijis teikt “bija mainīts drošības līdzeklis no apcietinājuma uz citu” (kamēr lieta nav iztiesāta), bet mūsu vērtējumā tas nemaina lietas būtību, un tādējādi mēs šo rindkopu neatsaucam,” vēstulē raksta Bojārs.
Raidījuma veidotājs arī izsaka cerību, ka līdzīgās nākotnes situācijās, kad prokuratūrai kaut kas nebūs paticis žurnālistu darbā, tā nevis metīsies žurnālistiem virsū ar domu “mūs aiztikt nevar”, bet kritiski izvērtēs visus apstākļus, vai pašu rīcībā nav bijuši kādi trūkumi.
Ģenerālprokuratūrā aģentūrai LETA gan norādīja, ka nekādu oficiālu vēstuli vai iesniegumu tieši no Bojāra tā nav saņēmusi. Prokuratūra saņēmusi tikai iesniegumu no Latvijas Sabiedriskā medija ar aicinājumu papildināt iepriekšējo Ģenerālprokuratūras vēstuli.
Jau vēstīts, ka Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” maijā apgalvoja, ka iespējamā varmākas vārda līdzības dēļ aptuveni gadu cietumā par seksuālu vardarbību pret nepilngadīgu meiteni pavadījis nepareizais cilvēks.
Raidījums ziņoja, ka meitene bāriņtiesai stāstījusi par ilgstošu seksuālu vardarbību, pēc tam policijā nosaucot arī vainīgo. Vēlāk iespējamais vainīgais aizturēts, arī tiesāts un nepilnu gadu atradies aiz restēm.
Kādā brīdī pati meitene sniegusi liecību, ka tas nav pareizais cilvēks, un viņš atbrīvots. Izrādās, pāridarītājs bijis cits cilvēks ar tādu pašu vārdu.
Prokuratūra vēlāk paziņoja, ka šī informācija neatbilst patiesībai.
Kriminālprocesā vīrietis apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par seksuālu vardarbību, ja tā izdarīta ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu.
Lietā joprojām turpinās tiesas izmeklēšana, celtā apsūdzība tiek uzturēta, līdz ar to šobrīd neviena persona šajā kriminālprocesā nav attaisnota vai atzīta par vainīgu, uzsvēra prokuratūrā.
Prokuratūra norādīja, ka tās pienākums ir respektēt likumā noteikto kārtību, kādā tiesa konstatē personas vainu.
Personai 2023.gadā martā tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, savukārt tā paša gada septembrī tiesa atcēla apcietinājumu un vīrietim piemērota policijas uzraudzība, uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums tuvoties konkrētām personām, norādīja prokuratūrā.
