Uz memoriāla “Vēstures taktīla”, kas nupat pabeigts Strēlnieku laukumā Rīgā, simboliski atveidots Mērijas Stakles lakatiņš, uz kura viņa izsūtījumā izšuva likteņa biedreņu parakstus. Šis lakatiņš attēlots arī uz “Latvijas Mediju” apgādā iznākušās grāmatas “Mēs tiksimies mūžībā” vāka. Grāmatā apkopotas iepriekš nepublicētas Okupācijas muzeja krājumā esošas deportēto atmiņas.
Uz memoriāla “Vēstures taktīla”, kas nupat pabeigts Strēlnieku laukumā Rīgā, simboliski atveidots Mērijas Stakles lakatiņš, uz kura viņa izsūtījumā izšuva likteņa biedreņu parakstus. Šis lakatiņš attēlots arī uz “Latvijas Mediju” apgādā iznākušās grāmatas “Mēs tiksimies mūžībā” vāka. Grāmatā apkopotas iepriekš nepublicētas Okupācijas muzeja krājumā esošas deportēto atmiņas.
Foto: Timurs Subhankulovs

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu atzīmēs Latvijā neierastā veidā – nolasīs visu represēto vārdus 10

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena 14. jūnijā šogad tiks atzīmēta Latvijā neierastā veidā – plkst. 11 vienlaikus visā valstī pie piemiņas vietām sāksies deportēto personu vārdu lasījumi.

Piemiņas pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” idejas autore ir Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

CITI ŠOBRĪD LASA
Viņasprāt, vienkāršā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 25. martā un 14. jūnijā, gadiem ritot, “pazaudējusi to milzīgo emocionālo spriegumu, kas bija pirmajās pieminēšanas reizēs”.

“Man šķiet, 1941. gada izsūtīšanu 80. gadadiena un Covid-19 pandēmijas pārtraukums ir tā īstā reize, kad varam domāt par jaunu pieeju. Turklāt tas ļoti labi sakrīt ar memoriāla “Vēstures taktīla” atklāšanu pie Okupācijas muzeja.

Šāda vārdu lasīšana, individuāli godinot katru upuri, ir ļoti svarīga, lai viņš nebūtu tikai sīka vienība kādā lielākā, apkopojošā skaitlī,” uzskata S. Kalniete.

Piemiņas pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” ceremonijām tiešraidē varēs sekot internetā vietnēs “lsm.lv” un “lnb.lv” ar iespēju pieslēgties katrai notikumu vietai.

Organizatorisko darbu veic Valsts prezidenta kanceleja, savukārt interneta tiešraidi nodrošinās Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB).

Karšu izdevniecība “Jāņa sēta” izstrādājusi digitālo Latvijas karti “deportetie.kartes.lv”, kas uzrāda, cik un no kādām ģeogrāfiskām vietām un adresēm 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti cilvēki; nosauc viņu vārdus; sniedz informāciju par pasākuma tiešraidēm pašvaldībās.

Vēlāk kartē tāpat ievietos piemiņas pasākumu videomateriālus un plašākas ziņas par deportētajiem, lai, kā teikts iecerē, “veidotu un attīstītu publiski pieejamu tiešsaistes platformu, kas vizualizē deportācijas Latvijā, palīdzot aptvert apmēru un sekas, parādot statistiku un vienlaikus ļaujot izsekot individuāliem izvesto cilvēku stāstiem”.

Reklāma
Reklāma

Rīgā upuru vārdu lasījumi notiks četrās vietās – pie Stūra mājas, pieminekļiem Torņakalnā un pie Šķirotavas stacijas, kā arī pie jaunizveidotā memoriāla padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla” Strēlnieku laukumā 1.

Kaut “Vēstures taktīla” vēl nav oficiāli atklāta un darbi līdzās esošajā Okupācijas muzeja jaunbūvē “Nākotnes nams” turpinās, memoriāls būvnieciski ir pabeigts.

Nožogojumu ap to noņems, padarot pieejamu jau sakārtoto laukumu memoriāla priekšā, kur pa vienam ieradīsies vārdu lasītāji.

Turpat uzstādīs arī vides objektu, kura šķautnēs parādīsies visu Latvijas izsūtīto iedzīvotāju vārdi. Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība atgādina, ka pasākumam jāseko tiešraidē.

Pagaidām vēl spēkā esošo Covid-19 ierobežojumu dēļ tas nevar būt publisks, jo pulcēšanās nav atļauta.

Visā Latvijā nolasāmi vairāk nekā 15 tūkstoši vārdu. Rīgā virtuālajā atceres pasākumā nolasāmo vārdu skaits ir vislielākais – 4248, citās pašvaldībās tas ir mazāks.

Pieejamā informācija liecina, ka pārsvarā pašvaldības kā lasījumu vietas izvēlējušās objektus 14. jūnija traģisko notikumu piemiņai.

Piemēram, Koknesē aizvesto vārdu lasījums notiks Stacijas laukumā pie represēto piemiņas akmens, Cēsīs pie vēstures ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” Pils ielā 12, Tukuma novadā Slampē pie piemiņas akmens “Zelta josta”, Amatas un Drabešu pagastos pie Doļu svētakmens (pie Melānijas Vanagas muzeja), Liepājā Jāņa Čakstes laukumā un tā tālāk.

Deportāciju 80. gadadienas pieminēšana notiks visā pasaulē, jo arī Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina latviešu diasporu iesūtīt fotoattēlus, kur pieminētāji 14. jūnijā vai dažas dienas pirms redzami ar iedegtu piemiņas sveci.

Visi attēli tiks apkopoti un publicēti fotogalerijā LNB mājaslapā. Jāpiebilst, ka jau šodien Latvijas Nacionālais arhīvs savā vietnē “arhivi.gov.lv” atklāj virtu­ālo izstādi “1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos”.

Genocīdā, masu represijās vai terora aktos cietušo vārdu publiska nolasīšana pasaules praksē nav unikāla.

Holokausta upuru piemiņas dienā 21. aprīlī upuru vārdu lasīšanu tradicionāli organizē Izraēlā.

Kopš 2007. gada līdz nesenam laikam kas līdzīgs bija vērojams arī Krievijā. Tur 29. oktobrī, 30. oktobrī atzīmējamās Politieslodzīto piemiņas dienas priekšvakarā, akcijā “Vārdu atgriešana” (“Возвраще́ние имён”) starptautiskā organizācija “Memoriāls” Maskavā un citās pilsētās sabiedriskā kārtā organizēja staļinisko represiju laikā nogalināto cilvēku vārdu lasījumus.

Latvijā šī praktiski ir pirmā reize, kad notiek kas tamlīdzīgs.

“Uz mani ļoti lielu iespaidu atstāja 2001. gada 11. septembra teror­aktā bojāgājušo vārdu lasīšana Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņu sagraušanas gadadienās.

Tas bija tik ārkārtīgi emocionāli!

Mēs šo ideju pirmo reizi izmantojām Kokneses Likteņdārzā, kad pagājušā gada 4. septembrī tur iekārtojām piemiņas vietu Latvijas valsts dibinātājiem un atjaunotājiem,” teic idejas autore Sandra Kalniete.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.