Pasaulē
Eiropa

Noturības tests0


Francijas nacionālā policija vakara reidā trešdien Nicā pārbaudīja pilnīgu visu privāto transportlīdzekļu pārvietošanās nepieciešamību.
Francijas nacionālā policija vakara reidā trešdien Nicā pārbaudīja pilnīgu visu privāto transportlīdzekļu pārvietošanās nepieciešamību.
Foto: Syspeo/SIPA/SCANPIX/LETA

Personu brīvas pārvietošanās ierobežojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm skar vienu no ES funkcionēšanas pamatelementiem (par ko ielikums “Tepat, Eiropā” rakstīja pagājušajā nedēļā). Taču pārvietošanās ierobežojumi, kā zināms, tāpat ieviesti atsevišķu valstu iekšienē, un, kaut gan minētie pasākumi pandēmijas laikā šaubas nerada, tie apgrūtina ierasto dzīves ritmu un šķietami nonāk pretrunā ar liberālās demokrātijas tradīcijām un principiem. Tāpēc attiecīgo lēmumu pieņemšana politiskajā līmenī nav vienkārša.

 

Sanitārais ārkārtas stāvoklis

Kārtējais pierādījums tam ir Francijā pēc spriegām četru dienu debatēm parlamenta abu palātu – Nacionālās asamblejas un Senāta – svētdien apstiprinātais un otrdien “Oficiālajā Vēstnesī” publicētais likums par sanitāro ārkārtas stāvokli uz diviem mēnešiem. Būtībā tas ir modificēts 1955. gadā pieņemtais likums, kas līdz šim ticis aktivizēts tikai 2015. gadā saistībā ar teroristu veiktajiem uzbrukumiem.

Likums paplašina valdības pilnvaras un ierobežo ne vien pārvietošanās brīvību, bet arī pulcēšanās brīvību un uzņēmējdarbību līdzīgi kā citās sērgas visvairāk pārņemtajās Eiropas Savienības valstīs. Sodi ir paredzēti ārkārtīgi bargi – sākot ar 135 eiro piedziņu par vienreiz pieļautu pārkāpumu un 1500 eiro sodu piecpadsmit dienu periodā konstatēta recidīva gadījumā un beidzot ar 3700 eiro naudas sodu un pusgadu ilgu cietumsodu īpaši nedisciplinētajiem pilsoņiem. Pagājušajā nedēļā administratīvā kārtā veikto 1,8 miljonu pārbaužu rezultātā tika pieķerti gandrīz 92 tūkstoši pārkāpēju.

Ekonomikas jomā ministru kabinets ir pilnvarots izdot dekrētus, kuri pieļauj dažādas atkāpes no pastāvošajiem noteikumiem, piemēram, paredz mainīt darba laika ilgumu krīzes posmā īpaši svarīgos tautsaimniecības sektoros vai dod iespēju mazajiem uzņēmumiem atlikt īres maksājumus vai norēķināšanos par ūdeni un elektrību. Zīmīgi, ka Žofruā Rū de Bezjē, pārsvarā lielo biznesu pārstāvošās arodbiedrības “Medef” vadītājs, pavēstījis, ka atbalstītu grūtībās nonākušo uzņēmumu nacionalizāciju.

 

Inficētās pašvaldību vēlēšanas

Taču vīruss apdraud vēl kādu demokrātijas izpausmi – municipālo vēlēšanu otrā kārta ir pārcelta uz jūniju un varēs notikt vien tad, ja sanitārā situ­ācija to atļaus. Ja ne, vēlēšanas tiks atliktas uz vēlāku un atkal atsāksies ar pirmo kārtu (izņēmums, respektīvi, uzskatāmi par ievēlētiem ir kandidāti, kuri jau ieguvuši vairāk nekā piecdesmit procentus nodoto balsu). Valdība, lemjot par vēlēšanu rīkošanu vai nerīkošanu, balstīsies zinātnieku komitejas analīzē sniegtajos atzinumos. Jāpiezīmē arī, ka tieši mediķi un zinātnieki iestājas par ierobežojošu režīmu pastiprināšanu.

Savukārt opozīcijas partiju politiķi ir kritizējuši valdības pilnvaru paplašināšanu. Lai gan sanitārais ārkārtas stāvoklis noteikts uz diviem mēnešiem un tā pagarināšanai būs vajadzīgs jauns parlamenta akcepts. Tāpat nevar nepieminēt, ka Francijas valsts prezidents Emanuels Mak­rons ir vērsies pie visiem reliģiskajiem vadītājiem, aicinādams iztikt bez publiskiem pasākumiem un rituāliem svētku, tajā skaitā Lieldienu, svinēšanas gaitā.

Neierastās prasības ir psiholoģiski grūti pieņemamas, jo nonāk pretrunā ar Francijā bieži piesauktajām republikāniskajām vērtībām un pat Eiropas Savienības pamattiesību hartas attiecīgajiem pantiem, sevišķi tiem, kuri ikvienai personai garantē “tiesības uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību” vai tiesības “veikt uzņēmējdarbību un sniegt dažādus pakalpojumus jebkurā dalībvalstī”. Toties šie pasākumi atbilst galvenajam krīzes apstākļos izvirzītajam mērķim. Līdzīga iemesla dēļ apturēta visu agrāk plānoto reformu, tostarp strīdīgās pensiju sistēmas reformas, ieviešana.

 

Pārbaudījums lielajām ekonomikām

Kamēr zināmās darbības jomās vērojama pār­slodze, citas jeb vairākums ir jau pieminēto ierobežojumu apdraudētas. Piemēram, Francijas lauksaimniecībā saskaņā ar nozares ietekmīgākās arodbiedrības (FNSEA) datiem šobrīd trūkst 200 000 sezonas strādnieku, kuri pavasarī parasti ierodas no citām valstīm, arī no Spānijas. Tāpēc lauksaimniecības ministrs Didjē Gijoms televīzijā mudinājis dīkstāvē esošos doties lauku darbos, kas būtu vērtējams kā patriotisks žests. Ar nosacījumu, ka palīgi ir pie labas veselības, nepieder riska grupām un apņemas ievērot drakoniskas sanitārās normas.

Ministra diezgan negaidītais uzsaukums ir izraisījis diskusijas un arī dibinātus iebildumus, bet tas savā ziņā sasaucas ar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas šonedēļ vēstulē Eiropas Komisijai izklāstīto ierosinājumu izstrādāt Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta stratēģiju, kura paredzētu arī speciālas starpvalstu autobusu un vilcienu satiksmes organizēšanu sezonas strādniekiem.

ES visdažādāko stratēģiju un tiesību aktu pārskatīšanas process, kura simbols ir Stabilitātes un izaugsmes pakta uzlikto saistību apturēšana, ieved Eiropu neprognozējamā jaunā parādu krīžu laikmetā un ievieš korekcijas prioritāšu sarakstā, kur vēl nupat galvenais bija Zaļais kurss, šķietami nepakļaujams nekādām novirzēm. Tās tomēr kļūst neizbēgamas, lai gan izvirzītais mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomus paradoksālā kārtā vairs neliekas tik nesasniedzams, bet tuvinās it kā pats par sevi uz saimnieciskās darbības un transporta plūsmu sarukuma rēķina.

Saistītie raksti

Ķīles pasaules ekonomikas institūtā aplēsts, ka Vācija šogad varētu emitēt no 50 līdz 120 tonnām CO2 mazāk, taču tas diez vai vāciešus iepriecina, jo cits pētnieciskais centrs – Ekonomisko pētījumu institūts – prognozē krasu saimniecisko kritumu un tā radītus zaudējumus sliktākajā variantā līdz pat 729 miljardu eiro apmērā, tomēr cerības pastāv vienmēr.

Kaut fonā redzam Franciju ar varbūtēju budžeta deficītu 7% no IKP, kā arī Itālijas katastrofu, turklāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas arvien pesimistiskākās prognozes liecina par Eiropā gaidāmo recesiju. ESAO ģenerālsekretārs Anhels Gurija pat ieteicis apsvērt ambīciju mērogu ziņā ko līdzīgu Māršala plānam. Tomēr jāatceras, ka tā politiskais virsuzdevums savulaik bija Eiropas demokrātijas saglabāšana.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Īrija nosaka pārvietošanās aizliegumu Covid-19 dēļ 1
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Igaunijā koronavīruss apstiprināts vēl 22 Sāmsalas aprūpes nama iemītniekiem un trim darbiniekiem
8 stundas
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Tramps devis rīkojumu “General Motors” ražot plaušu ventilatorus 1
8 stundas

Lasītākie

LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
Meitenes mīl patīkamus pārsteigumus. Saruna ar Hermani Paukšu
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdien gaidāms sniegs un brāzmains vējš
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
6 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Ceļā uz Saulkrastiem izveidojies sastrēgums vairāku desmitu kilometru garumā
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
No nākamās nedēļas bruņotie spēki sargās valsts austrumu robežu
4 stundas