Tūrisma iespējas Ogres novadā

Ogres novads ir bagāts ar dabas vērtībām, kas paver iespējas tūrismam, veselīgai un aktīvai atpūtai dabā 4

Elga Zēģele, žurnāls “Baltijas Koks”

Vai zināt, kur atrodas tiltiņš uz Nekurieni? Nezināt?

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka 20
Dārgāk nekā Šveicē, Vācijā vai Dānijā. Vietnē, kas analizē dzīves dārdzību, norādīts, ka Latvijā komunālie pakalpojumi ir otrie dārgākie pasaulē
Kokteilis
“Tā ir visprastākā lielummānija un cinisms!” Grupas “Līvi” dibinātājs beidzot skaļi paudis savu viedokli par grupas pašreizējām darbībām
Lasīt citas ziņas

Tas ir uzbūvēts Ogres novada Mazozolu pagastā netālu no Ogres muižas, un tā to dēvē tautā. Nosaukums aizgājis no mutes mutē. Aizbrauciet, novietojiet auto stāvvietā un uz priekšu pāri jaunuzbūvētajam tiltiņam! Pārejot pāri, jūs būsiet nonācis Nekurienē, un tā jūs pārsteigs. Skatam pavērsies skaista Latvijas ainava – brīnumaina ziedu pļava upes ielokā, kur tālāk kalnā aizvijas taka un tās malā slejas vareni ozoli. Koku šalkas, putnu dziesmas, bišu sanoņa, sienāžu sisināšana, un pilnīgs miers. Jā, ikdienas rūpju un trauksmes pārņemtam cilvēkam paveras Nekuriene.

Ogres novads ir bagāts ar dabas vērtībām. Skaistie un gleznainie Daugavas krasti, Ikšķile ar Svētā Meinarda salu, dabas parki Ogres Zilie kalni, Ogres ieleja un vēl daudzas pārsteidzošas vietas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Brīnišķīgas vietas tūrismam un veselīgai, aktīvai atpūtai dabā. Lai novada iedzīvotāji un viesi to visu varētu baudīt, Ogres novada pašvaldība šā gada sākumā reorganizēja pašvaldības aģentūru Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa Zilie kalni attīstības aģentūra, paplašinot tās pienākumus un darbības lauku. Galvenie aģentūras uzdevumi ir šādi:

apsaimniekot un attīstīt dabas parku Ogres Zilie kalni;

Ķentes kalnā izveidot vasaras un ziemas atpūtas un sporta kompleksu;

attīstīt tūrisma un atpūtas infrastruktūru dabas parkā Ogres ieleja.

Dabas parks Ogres ieleja

Dabas parks Ogres ieleja plešas gandrīs visā upes garumā gar abiem Ogres upes krastiem no Madonas novada cauri Ogres novada septiņiem pagastiem līdz Ogres pilsētai. Tā garums ir vairāk nekā 70 kilometru. Novadu reforma ir devusi iespēju aktīvāk pievērsties dabas parka attīstībai, jo tagad šī teritorija ir Ogres novada ziņā. Tādēļ ir izvirzīts mērķis šo dabas bagātību padarīt pieejamu tūrismam un atpūtai. Ogres upe ir viena no ūdenstūrismam piemērotākajām. Aģentūra plāno veidot Ogres upi par vienu no laivotāju iecienītākajām upēm Latvijā ar vairākām labiekārtotām atpūtas vietām un apmetnēm naksņošanai. Svarīgi atsevišķās vietās izkopt aizaugušos krastus un veidot vietas, kur iespējams izvilkt laivas no upes. Ņemot vērā situāciju, šīs vietas tiks veidotas uz valstij un pašvaldībai piederošās zemes.

Otrs populārākais attīstāmais atpūtas veids ir velotūrisms. Dabas parka teritorijā jau ir ierīkotas velotrases. Nākotnes plāni paredz šīs infrastruktūras attīstīšanu un paplašināšanu, lai ikviens pilsētnieks ar ģimeni var atbraukt līdz vietai, kur ierīkota autostāvvieta un kur netālu ir labiekārtotas piknika vietas, un no turienes doties velo braucienā pa paša izvēlētu maršrutu un, izmetot loku pa gleznainajām dabas parka vietām, atgriezties sākuma punktā. Nav jau liegts sapņot – ka velomaršruts vestu arī līdz viesu mājai, kur pārnakšņot, pavadīt brīnišķīgu vakaru un nākamajā dienā turpināt velotūri, vakarā nonākot līdz nākamajai naktsmītnei, un tikai trešajā dienā atgriezties pie savas mašīnas, lai dotos uz pilsētu. Tieši tāpat vairāku dienu dabas pārgājienos varētu doties ar kājām, pa ceļam nakšņojot labiekārtotās telšu vietās vai viesu mājās. Šobrīd tā visa nav – Tiltiņš uz Nekurieni ved tuvāk dabai, Latvijas lauku ainavai un idilliskam mieram. Tas arī ir ļoti, ļoti daudz! Bet nākotnes plāni sola vairāk!

Reklāma
Reklāma

Šķēršļi veiksmīgai darbībai

Tomēr viss nav tik vienkārši, jo dabas parka Ogres ieleja teritorijā ir daudz un dažādi zemes īpašnieki. Fiziskajām personām pieder 76,6% no dabas parka teritorijā esošās zemes, juridiskajām privātpersonām – 9,7%; valstij – 3,7%, 8,8% īpašnieks nav noskaidrots, bet pašvaldībām pieder tikai 1,3%.

Stratēģiski pareizi būtu parka teritorijā tūrisma un atpūtas objektus izvietot proporcionāli, vienas dienas laivošanai vai velotūrei atbilstošās vietās. Bet dažādās īpašuma tiesības to padara sarežģītu – kā zināms, pašvaldība nedrīkst sabiedrības līdzekļus ieguldīt privātu un citu juridisku personu īpašumā. Līdz ar to vienīgā iespēja ir tūrisma infrastruktūru veidot uz valstij un pašvaldībai piederošās zemes.

Ogres novadam ir arī pozitīva pieredze, slēdzot nomas līgumus ar privātpersonām, kuras atļauj ierīkot tūrisma vietas savā īpašumā. Tomēr šāda sadarbība nav garants ilgtspējīgai attīstībai, jo, kā zināms, īpašnieki mēdz mainīties un katram var būt savs redzējums, savi nodomi un plāni attiecībā uz zemes izmantošanu.

Par pozitīvo pieredzi

Viens no aģentūras galvenajiem uzdevumiem ir plānot otra, jau labiekārtota, dabas parka Ogres Zilie kalni turpmāku attīstību. Taču arī šeit ir tie paši ierobežojumi. Iepriekšējo desmit gadu pieredze dabas parka attīstībā ir bijusi veiksmīga. Vēl pirms 15 gadiem šī vieta bija Nekuriene – ar nenovērtējami skaistu mežu, kurš vietām bija pat mežonīgs, jo aizaudzis. Neapzinīgi pilsoņi šeit mēdza izgāzt atkritumus, takas un meža ceļus izbraukāt ar mašīnām, jebkurā vietā kurināt ugunskurus. Divu pilsētu Ogres un Ikšķiles tuvums darīja savu. Tā bija skaista vieta, kas netika izmantota atpūtai un dabas baudīšanai. Redzot tās potenciālu, Ogres un Ikšķiles novadu vadības vērsās pie Rīgas pilsētas un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas meži, kas bija un ir dabas parka lielākās daļas zemes īpašnieks, par iespēju to attīstīt un padarīt pieejamu cilvēku atpūtai un brīvā laika pavadīšanai. Skaidrs, ka Rīga nebija ieinteresēta ieguldīt līdzekļus teritorijā, kura atrodas citos novados un kuru izmanto citu novadu nodokļu maksātāji. Rīgai toreiz bija un vēl tagad ir daudz darba, lai veidotu tūrisma un atpūtas infrastruktūru mežos, kas atrodas pašas pilsētas administratīvajā teriotorijā un Pierīgā, kur atpūšas rīdzinieki.

Toreiz abu novadu sarunas ar Rīgas mežiem bija veiksmīgas un uz trīsdesmit gadiem tika noslēgts nomas līgums. Tas bija labs sākums, lai Ogres novads varētu šeit ieguldīt lielus līdzekļus. Tagad redzam, ka sadarbība un abpusēja izpratne ir ļāvusi Ogres Zilos kalnus izveidot par populāru Ogres novada un tuvākās apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vietu. Šeit ir Latvijā garākā apgaismotā distanču slēpošanas trase ar 15 kilometru garu loku; pastaigu takas dabas izzināšanai un vērošanai; ierīkotas 16 kāpnes, lai piekļūtu Dubkalnu ūdenskrātuvei, neizbradājot zemsedzi, uzbūvēts 27 metrus augsts skatu tornis, no kura var redzēt Daugavu un saulainā laikā pat Rīgu. Cauri Ogres Zilo kalnu dabas parkam vijas asfaltēts ceļš, ir ierīkots aktīvās atpūtas laukums bērniem ar tēlnieku veidotām dzīvnieku skulptūrām – lapsu, lāci, ezi, zaķi un citiem draugiem, uzstādīti vingrošanas rīki, ierīkots piedzīvojumu parks Milžu taka ar trim dažādas grūtības pakāpes trasēm, izbūvētas tualetes, darbojas sporta inventāra nomu, uzstādīta laipa ar āliņģi ziemas peldētājiem, izveidoti pludmales sporta laukumi. Tagad šī ir lieliska vieta aktīvai atpūtai, ko izmanto nūjotāji, riteņbraucēji, skrējēji un ikviens, kas pastaigājas, sēņo vai ogo. Ogres novads bez bažām turpina investēt dabas parkā Ogres Zilie kalni.

Nākotnes plāni Zilo kalnu attīstībai

Daļai Ogres Zilo kalnu teritorijas ir noteikts īpaši aizsargājamas teritorijas statuss – Natura 2000, kas uzliek par pienākumu aizsargāt retās dabas vērtības. Piemēram, no 35 parkā sastopamajām putnu sugām sešas ir īpaši aizsargājamas – lielā gaura, upes zīriņš, mežirbe, malnā dzilna, sila cīrulis un mazais mušķērājs. Tāpat parkā sastopamas vairākas aizsargājamas kukaiņu sugas, te var atrast arī daudzus aizsargājamus augus. Lielais dabas parka apmeklētāju skaits liek domāt un risināt jautājumus, kas saistīti ar dažādu interešu grupu sabalansētu virzīšanu pa parka teritoriju, lai netiek noplicināta zemsedze un iznīcinātas dabas vērtības. Tādēļ nākotnē plānots izbūvēt koka pastaigu laipas, pie Dubkalnu ūdenskrātuves veidot daudzfunkcionālu atpūtas laukumu aktīvai atpūtai un pasākumu organizēšanai, kā arī labiekārtot peldvietu, izbūvēt autostāvvietu, veidot kemperu parku, uzbūvēt bērnu rotaļu laukumu.

Ogres Zilo kalnu attīstībai jābūt sabalansētai, domājot par dažādām interešu grupām, nezaudējot neko no dabas vērtībām. Sakārtota infrastruktūra ļaus sekmīgāk, videi draudzīgāk un lielākā apjomā organizēt pasākumus un sporta sacensības.

Šobrīd aģentūra iegulda lielu darbu un resursus, nodrošinot Ogres Zilajos kalnos tīrību un kārtību, lai infrastruktūra ir sakopta un uzturēta labā līmenī.

Ķentes kalns novada iedzīvotājiem

Ogres pilsētas malā slejas ar kokiem un krūmāju aizaudzis kalns. Tas ir Ķentes kalns – ļoti sens un leģendām apvīts pilskalns, kas bija apdzīvota vieta jau pirms 3–5 tūkstošiem gadu. Viens no Daugavas lībiešu centriem, kur senatnē pulcējušies lībiešu vadoņi, lai risinātu svarīgus jautājumus. Tautā saglabājies pilskalna senais nosaukums Vecā Rīga. Tātad pirmā Rīga ir atradusies Ogrē!

Kalns ir vieta, kur padomju laikos bijusi kamaniņbraukšanas trase, kas darbību pārtrauca laikā, kad tika uzbūvēta trase Siguldā. Tagad pašvaldība ir deleģējusi aģentūrai atbildīgu uzdevumu – veidot slēpošanas kalnu un kameršļūkšanas trasi atpūtai ziemā, kā arī domāt par kalna lietošanu sportam un aktīvai atpūtai vasarā. Izmantojot reto un vērā ņemamo reljefu, nākotnē šeit būs sporta un atpūtas komplekss. Riekstu kalnam, Žagarkalnam un citiem pievienosies vēl viens brālis.

Dabas tūrisma ilgtspēja

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu dabas tūrisma atīstību, ir jāsaskaņo daudzas intereses un viedokļi – teritorijas īpašnieka, administratora, pakalpojumu sniedzēju un lietotāju. Ja teritorija ir dabas parks, jāievēro pienākumi, ko uzliek dabas aizsardzības plāns.

Septembrī Ogres bibliotēkā, kas ir īpaša būve, jo ir lielākā koka celtne Latvijā, tika organizēta pirmā Latvijas dabas tūrisma konference. Tajā piedalījās lektors no Nīderlandes Roberts Flečers, kurš ceļotājus ved dabas tūrisma ceļojumos uz Dienvidameriku, jo viņa valstī meži ir izcirsti un purvi nosusināti. Dabas tūrisma ilgtspēja ir zudusi. Viņa pieredze sasaucās ar Ogres Zilo kalnu aģentūras speciālistu viedokli, ka ir jārada kaut neliela infrastruktūra, lai cilvēki dotos meklēt piedzīvojumus dabā. Tas pat maza komforta ceļojumus padarīs patīkamus un interesantus. Jebkura cilvēku plūsma ir jāorganizē un jāvirza, ja vēlamies saudzēt dabu. Redzot, ka ir sākusies ceļotāju plūsma, arī privātais sektors kļūst aktīvs, jo saskata iespēju investēt tūrisma objektos uz sev piederošās zemes. Tad sniega bumba sāk velties. Ja tūristi tiek vesti ceļojumos uz Dienvidameriku un Āfriku, tad Ogres Zilo kalnu aģentūras darbinieki sev jautā: kādēļ gan lai viņi nebrauktu šādos dabas ceļojumos uz Latviju? Aģentūra šajā jomā saskata savu ieguldījumu Latvijas tūrisma attīstībā – veidot infrastruktūru, lai mūsu meži, takas un upes kļūtu interesantas pasaules ceļotājiem.

Ne tikai dabas tūrisms, bet visa Latvijas nākotne ir to cilvēku rokās, kuri būvē tiltiņus uz Nekurieni un atklāj Nekurienes patiesās vērtības, skaistumu un bagātību. Jācer, ka Latvijā aizvien vairāk būs tādu cilvēku, kas saskata jaunas iespējas turpināt būvēt un veidot, un mazāk tādu, kas citu darbu noniecina un iznīcina.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.