Viens no jūsu jubilejas koncertiem notiek Dobelē, vistuvāk jūsu dzimtajai vietai. Vai ar to vēl ir kādas saites? 11
Jā, es tur beidzu mūzikas skolu, aiz Dobeles, Kroņaucē, dzīvo mans krusttēvs un krustmāte – tā ir liela laime, ka manā vecumā viņi vēl ir dzīvi. Bieži, kad braucu uz Jelgavu, iegriežos arī pie viņiem ciemos un pēc lauku labumiem. Protams, ka viss, kas audzis Latvijā, ir daudz garšīgāks.
Kas jums patīk labāk – dziedāšana vai pedagoģija?
Pagaidām dziedāšana, kamēr vēl varu. Mācīt ir grūtāk, vieglāk ir pašam nodziedāt. Jauniešiem koncertos nereti mazliet pietrūkst harismas, drosmes, bet mūzikā vajag drosmi; brīdī, kad jāiet uz skatuves, kautrība jāmet pie malas, jāiedzīvojas, jāsaprot, kā to panākt.
Jūs mācīja Leonīds Zahodņiks – tas pats mūzikas pedagogs, kuru ar labu vārdu intervijās piemin Laima Vaikule?
Jā, mēs vienā laikā ar Laimu pie viņa mācījāmies, 1976. gadā.
Pieminējāt “Jauno vilni”, pēdējos gados to Jūrmalā nomainījis Vaikules festivāls. Ko domājat par viņas izvēlēto formātu?
Cepuri nost, viņa to ļoti labi, brīnišķīgi dara, un Vaikule ir arī viena no retajiem māksliniekiem, kura prot pati sevi organizēt. Patlaban Dzintaru koncertzālē ir arī ļoti spēcīgi nopietnās mūzikas koncerti, augsta līmeņa atpūtnieki Jūrmalā var baudīt patiešām augstas kvalitātes mūzikas pērles – tikko bija Rikardo Muti, vasarā šeit uzstāsies mūsu pašu Elīna Garanča un Aleksandrs Antoņenko, un rudenī gaidāms kora mūzikas konkurss, ko ļoti augstā līmenī rīko Jānis Ozols. Tie ir izsmalcinātāki koncerti, kuriem diemžēl šobrīd, kā redzu, jo strādāju arī Jūrmalā, trūkst klausītāju. Šobrīd ļoti jūtams, ka Dzintaru koncertzāle organizē tikai ekstra klases koncertus, bet trūkst atbilstošu atpūtnieku.
Atceros, padomju laikos bija periods, kad uz Dzintaru koncertzāli brauca visi labākie PSRS orķestri, vijolnieki, pianisti – tas bija 20. gadsimta 60. gados, kad darbojās kūrorti, dziednīcas, kuros ārstējās ļoti inteliģenta publika – skolotāji, pasniedzēji, zinātnieki. Patlaban Jūrmalā dziednīcu nav, un arī publika ir mainījusies. Iespējams, vajadzētu savest pilsētu vairāk kārtībā, aicināt labākos mediķus, piedāvāt ārstniecības iespējas, vilināt šurp atpūtniekus no tuvākajām valstīm, kaut vai no Skandināvijas, jo vide, gaiss jau Jūrmalā ļoti veselīgs. Tagad ir tikai viens kūrorts Jaunķemeros un viena Krievijai piederoša dziednīca, tāda sajūta, ka Jūrmalas vadība neko nedara, lai šo publiku, veselības tūristus, piesaistītu. Tas jādara ļoti strauji.
Jūs pats katru gadu braucat koncertēt uz Vāciju, vai tā ir kāda konkrēta pilsēta?
Jā, tā ir sanācis, pa Ziemassvētku laiku. Man vispār patīk ceļot, arī pa Latviju, manu dzimto Tērveti, man patīk Zemgale, plašums, iekoptie lauki. Mums nupat, 25. maijā, bija koncerts Elejā, var redzēt, kā vide sakopta.
