Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Foto: via REUTERS/SCANPIX/LETA

Pagāja tikai četras dienas pēc Ķīnas prezidenta vizītes Maskavā… Putins “uzmet” Dzjiņpinu 32

Četras dienas pēc tikšanās ar Ķīnas prezidentu kara noziegumos apsūdzētais Vladimirs Putins “uzmetis” Sji Dzjiņpinu, paziņojot par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā pretēji Maskavas un Pekinas iepriekš paustajam kopīgajam paziņojumam.

Reklāma
Reklāma
3 lietas, ko nedrīkst glabāt mājās: tās sola bēdas un nelaimes
Kad šis augs uzzied, gaidāmi bada laiki. Šis cikls ir gaužām precīzs… 3
Veselam
Kas notiks ar tavu ķermeni, ja neēdīsi zupas – ļoti interesants fakts
Lasīt citas ziņas

21. martā abu valstu līderi nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, ka kodolvalstīm nevajadzētu izvietot kodolieročus ārpus savām teritorijām un tos izvest no ārvalstīm, bet jau 25.martā Kremļa saimnieks paziņoja, ka 1.jūlijā Krievijas Federācija pabeigs taktisko kodolieroču noliktavas būvniecību Baltkrievijas teritorijā un izvietos tur savus ieročus.

Jau vēstīts, ka Dzjiņpins 20. martā Kremlī ticies ar Putinu. Tikšanās sākumā Putins nāca klajā ar īsu paziņojumu, ka Krievija esot gatava sarunām par Ukrainu. Viņš sacīja, ka Maskava ir iepazinusies ar Ķīnas miera plānu un ir gatava to apspriest.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sji Maskavā uzturējās trīs dienas. Ķīnas prezidents un kara noziegumos apsūdzētais Putins parakstījuši divas vienošanās par stratēģiskās partnerības pagarināšanu līdz 2030.gadam.

Sji paziņoja, ka vizītē Maskavā aizvadījis konstruktīvas sarunas ar Krievijas līderi, un runāja par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības paplašināšanu ar Krieviju, Ķīnai eksportējot vairāk elektronisko preču.

Putins pavēstīja, ka panākta vienošanās par papildus dabasgāzes piegādēm Ķīnai un abas valstis plāno paplašināt transporta savienojumus, būvējot jaunus ceļus un tiltus.

Putins arī paziņoja, ka daudzi ierosinājumi plānā, ko Ķīna piedāvājusi kara izbeigšanai ar Ukrainu, sakrītot ar Krievijas nostāju un var kļūt par pamatu miera noslēgšanai, kad Rietumi un Ukraina tam būs gatavi.

Savukārt Sji norādīja, ka Ķīna pieturoties pie ANO statūtu mērķiem un principiem, un uzsvēra, ka Pekina ieņemot objektīvu nostāju Ukrainas karā.

Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pavēstīja, ka abi līderi ilgāk nekā stundu runājuši par Ukrainu un tā bijusi iespēja visu noskaidrot. Peskovs piebilda, ka abi līderi uzklausījuši viens otru un tas esot pats svarīgākais.

Pekina publicēja savu 12 punktu plānu Krievijas iebrukuma gadadienā. Plānā galvenokārt izklāstītas jau sen zināmas Ķīnas pozīcijas un tas nepiedāvā reālistisku risinājumu kara izbeigšanai.

Ķīna ir paziņojusi, ka ievērojot neitralitāti Krievijas un Ukrainas konfliktā, bet faktiski atbalsta Maskavu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.