Rīta Korpivāra: Neticība savas balss svaram ir visticamākais iemesls nebalsošanai vēlēšanās 7
Rīta Korpivāra, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas gan Latvijā, gan Somijā. Latvijā nobalsoja aptuveni 34 procenti no balsstiesīgajiem. Somijā – apmēram 55 procenti. Līdzdalība abās valstīs bija ārkārtīgi zema.
Somijas politiskie komentētāji izvērtējuši dažādus iemeslus vēlētāju intereses trūkumam. Viens no ticamākajiem izskaidrojumiem bija tas, ka ievērojams skaits vēlētāju domāja, ka nav jēgas balsot viena vai otra iemesla dēļ.
Mana dzimtā pilsēta ir Helsinki. Pilsētas dome lemj, cik un kādiem mērķiem tiek tērēta mana nodokļu nauda. Lēmums par gada budžetu ir vissvarīgākā pašvaldību funkcija.
Piemēram, dome apsvērs, vai piešķirt līdzekļus gājējiem draudzīgāka centra veidošanai, sabiedriskā transporta atbalstīšanai vai privātā transporta izmantošanas atvieglošanai.
Saistībā ar pašvaldības budžetu dome lemj arī par to, kādās skolās mani mazbērni mācīsies un kur tās atradīsies. Turklāt tā lems arī par tik svarīgu jautājumu, kā Helsinki cīnīsies pret klimata pārmaiņām.
Manai vienīgajai balsij nav lielas ietekmes. Bet, jo mazāk aiziet nobalsot, jo vairāk varas tiem, kuri nobalso. Turklāt vēlēšanu aktivitāte ietekmē domes mandātu: morāli ir grūtāk pieņemt būtiskus lēmumus, ja balsojums nav bijis reprezentatīvs.
Šī gada vēlēšanās partija, par kuras atbalstītājiem zināms, ka viņi noteikti aizies balsot, saņēma daudz varas. Galu galā tā darbojas demokrātija. Ir svarīgi parādīt un izmantot tiesības balsot.
Lai novērtētu, par ko balsot, esmu pateicīga Somijas plašsaziņas līdzekļiem par dažādu partiju un kandidātu viedokļu atspoguļošanu. Esmu pārliecināta, ka esmu atradusi kandidātu, kurš vēlas un spēj ietekmēt pilsētas attīstību man svarīgā virzienā.
Uzticami, zinoši un daudzveidīgi mediji ir svarīga demokrātijas sastāvdaļa – tā sauktā ceturtā vara mūsu politiskajā sistēmā. Ticu un ceru, ka mans ievēlētais deputāts spēs strādāt arī ar tiem, kuru vēlmes un vajadzības ir atšķirīgas no manējām.
Helsinki nedarbosies pienācīgi, ja visas vēlmes, vajadzības un uzskati netiks saskaņoti pēc iespējas visaptverošāk.
Somijas novados dzīvo daudzveidīgas cilvēku grupas. Tās ietver dažādu profesiju pārstāvjus, ģimenes un vieniniekus, cilvēkus no dažādām kultūrām un minoritātēm, jaunus un vecus cilvēkus.
Vēl bez iedzīvotājiem pašvaldību teritorijās darbojas daudz dažādu veidu organizāciju – uzņēmumi, no mikrouzņēmumiem līdz lieliem, nevalstiskās organizācijas un sporta klubi.
Tomēr Somijā tipisks pašvaldības deputāts ir cilvēks, kuram ir piecdesmit vai vairāk gadu. Nenoniecinot viņu prasmes un pieredzi, ievēlēto padomju ideālajam sastāvam būtu jābūt pēc iespējas labāk pārstāvošam sabiedrību, kas ir būtiski ieļaujošas pašvaldības attīstībā.
Vecāki pilsoņi mēdz balsot par sev līdzīgiem, tāpēc nav pārsteigums, ka ievēlētie domes deputāti arī mēdz vairāk līdzināties viņiem.
Svarīgi ir arī tas, lai kandidātu loks, kas pārstāv sabiedrību, būtu pēc iespējas plašāks. Pētījumi ir norādījuši, ka atturēšanos iet balsot izraisa nabadzība, marginalizācija, nevienlīdzība un sajūta, ka esam ārpus sabiedrības.
Plašs kandidātu loks dod plašākas iespējas izvēlēties no cilvēkiem, kuri arī paši izprot noteiktas dzīves īpatnības. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka neliela un ekskluzīva grupa ievēros savas šaurās intereses.
Ģimenēm ir svarīgi arī rādīt piemēru – tas ir ļoti satraucoši, ka zema politiskā aktivitāte bieži tiek pārmantota no paaudzes paaudzē.
Ja politiskā sistēma nav tik iekļaujoša, cik iespējams, vienmēr pastāv risks, ka to pārņem intereses, kas neveido sabiedrības daļu summu.
Somija ir viena no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē, bet mums ir bijusi arī sava daļa gadījumu, kad pašvaldību lēmumi, šķiet, bija devuši priekšroku noteiktam draugu lokam.
Tas nenotiek tikai pašvaldību līmenī: Somijā viens ar to saistīts korupcijas veids tiek dēvēts par “tiltu bungu politiku”. Tas savu nosaukumu ieguva no pazīstamiem nacionāla līmeņa politiķiem, kas valsts budžeta līdzekļus virzīja ceļu, tiltu u. c. būvniecībai savos vēlēšanu apgabalos.
Rezumējot, mums ir jādara savs darbs, lai politiskā sistēma – gan valsts, gan vietējā – pārstāvētu plašākas intereses, citādi, kas zina, nākotnē mēs cietīsim paši.
Aktīvi pilsoņi ir jebkuras demokrātijas stūrakmeņi, un viņu līdzdalība ir jāveicina vēl vairāk.
