Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Foto: LETA/Zane Bitere

LIZDA sola protestus, ja no likumiem izslēgs normas par solīto algu palielināšanu un finansējumu augstskolām 1

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rīkos protesta akcijas, ja tiks labots Izglītības likums, Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums, no tiem izņemot normas, ar kurām valsts apņemas ievērot pedagogu algu kāpšanas grafiku, kā arī paaugstinās finansējumu augstskolām un zinātnei.

Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Lasīt citas ziņas

Latvijā šobrīd 11 dažādos likumos ietverta apņemšanās noteiktām nozarēm novirzīt finansējumu, kas reāli Valsts budžeta likumā tām tomēr netiek piešķirts. Valsts prezidents Egils Levits jau aicinājis labot šos likumus, lai tajos nebūtu normas, ko nevar izpildīt. To vietā, ja Saeima vēlas paust īpašu atbalstu, piemēram, mediķiem, parlaments varētu pieņemt deklarāciju, kurā aicinātu valdību rast finansējumu lielākām algām.

Skolotāju arodbiedrībā vislielākās bažas ir par to, ka tā tiek apdraudēta Izglītības likuma norma, kas paredz, ka “pedagoga mēneš­alga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagoga darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā”. Ja to izņemtu no likuma, valdībai vairs nebūtu pienākuma celt skolotāju algas saskaņā ar pērn pieņemto grafiku, norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiebilst gan, ka šo normu par gluži deklaratīvu nevar nosaukt, jo valdība grafiku tiešām apstiprinājusi un vismaz pagaidām tas ievērots, solīts pedagogu algu kāpums arī no nākamā gada 1. septembra, kas prasīs papildu 9,2 miljonus eiro.

Savukārt Augstskolu likumā kopš 2013. gada teikts, ka ik gadu par 0,25 procentiem jāpalielina finansējums studijām valsts augstskolām, līdz tas sasniegs vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finanšu ministrijā aprēķināts: ja šo likuma normu ievērotu, jau nākamā gada budžetā augstskolām būtu jāpiešķir papildus gandrīz 83 miljoni eiro, 2021. gadā – vairāk nekā 170 miljoni eiro, bet 2022. gadā – jau gandrīz 262 miljoni eiro.

Līdzīgs nosacījums jau kopš 2005. gada ir Zinātniskās darbības likumā: valsts finansējumam ik gadu jāpieaug par 0,15 procentiem, līdz būs sasniegts vismaz viens procents no kopprodukta. Ja to ievērotu, zinātnei šogad pienāktos par teju 50 miljoniem eiro vairāk, bet 2022. gadā tās finansējums jau pieaugtu par 157 miljoniem eiro.

Kaut arī, kā apgalvoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), attiecīgu likumprojektu izstrāde, lai atteiktos no dāsnu finansējumu sološajām normām, neesot sākta, LIZDA jau šonedēļ paziņoja, ka protestēs, ja šādi likumprojekti taps.

“Ja arī vēl nav uzsākta to izstrāde, laikus brīdinām politiķus, lai nemaz to nemēģina un neveic lieku darbu,” sacīja I. Vanaga. Tāpat LIZDA nosūtīs vēstules parlamenta frakcijām un valdībai, lūdzot sniegt rak­stiskas, skaidras un nepārprotamas atbildes, vai viņi atbalstītu šādu grozījumu izstrādi. Kādi tieši protesti notiks, ja politiķi šo brīdinājumu neņems vērā, par to vēl neesot domāts.

Jautāta, vai tas, ka likumā ir normas, kas netiek pildītas, neveicina tiesisko nihilismu, I. Vanaga atbildēja, ka, no vienas puses, tas tā arī varbūt ir, bet, no otras puses, ja šādu normu nebūs, attiecīgajām nozarēm būs vēl mazākas cerības uz finansējuma pieaugumu.

Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, kura vada arī Rektoru padomi, spriež, ka LIZDA rīkojas pareizi, draudot ar protestiem, jo nedrīkst mainīt likumus tāpēc vien, ka šobrīd nav iespējas tos izpildīt. Kamēr likuma normās ietverti solījumi palielināt finansējumu, politiķi spiesti vismaz meklēt iespējas tos izpildīt, rast kompromisus ar nozari.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāpiebilst, ka novembra beigās Satversmes tiesa pēc opozīcijas deputātu pieteikuma ierosinājusi lietu par to, ka nākamā gada Valsts budžeta likumā nav izpildīta prasība attiecībā uz finansējuma palielināšanu augstskolām. Satversmes tiesa šo lietu grasās sagatavot izskatīšanai līdz aprīļa beigām.

A. Ašeradens “Latvijas Avīzei” sacīja, ka nav informēts, ka tiktu plānota deklaratīvo normu atcelšana. Viņš spriež, ka vajadzētu pagaidīt, kāds būs Satversmes tiesas tiesnešu vērtējums par valdības un Saeimas rīcību, neietverot Valsts budžeta likumā to, kas saskaņā ar citiem likumiem būtu jānovirza augstskolām, un tikai pēc tam lemt par to, ko darīt ar līdz šim nepildītajām likuma normām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Uzkrātais pensijas kapitāls rūk – ko iesaka darīt finanšu speciālisti?
Krievijā avarējis helikopters, ar kuru pārvadā Putinu 74
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Lasīt citas ziņas
Riekstiņa: Pēdējo gadu laikā Rīgā ir vizuāli vērojama atpalicība no Tallinas un Viļņas
FOTO. Pakistānā sprādzienā lūgšanu laikā mošejā 47 nogalinātie 23
Slaidiņš: Tankiem nāvējošākais drauds ir aviācija
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Francija un Austrālija piegādās Ukrainai artilērijas šāviņus
Piektā bronza! Latvijas kamaniņbraucējiem bronza komandu stafetē
23:24
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – “Skroderdienas Silmačos” izrāda jaunā manierē
23:14
1933. gada 30. janvārī. Vara Hitlera rokās
23:04
FOTO. Šefpavāru uz uguns gatavots ēdiens un īpašā godā celtas ķimenes – aizvadīts Ziemas garšu festivāls Siguldā
VIDEO. Suns aiz garlaicības izgrauzis caurumu un izbāzis galvu caur ārdurvīm
Dažviet tie maksā naudu, citviet ir par brīvu – pircēji nesaprašanā par salātu iepakojuma traukiem veikalos 1
Streips: “Saskaņa” vismaz paredzamajā nākotnē nekur nepazudīs
Sociālantropologs: Daļa sabiedrības cīņā ar Krieviju ir gatava kļūt tāda pati 29
Naktī brīžiem lietus, sniegs, uz ceļiem atkala. Kāda būs otrdiena?
Diemžēl Ukrainas pusē labiem cilvēkiem ir jāiet bojā, lai apturētu neliešus, tā Latvijas vēstnieks Ukrainā 42
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 3
Pretēji plānotajam, vēl nav izdevies atjaunot portāla “Latvija.lv” darbību 28
Ja cilvēks vēlas dzīvot Latvijā un viņam nav medicīnisku argumentu – viņam ir jākārto latviešu valodas eksāmens, tā Vītola
Skačkovs: Levita ideja par tribunāla veidošanu ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas 45
Šmauc pircējus? Ražotāju triki un zaļmaldināšanas pērles veikalu plauktos
“Viņā atklājās augstākā līmeņa diplomāts,” Gordons atzīst, ka Zelenskis kara laikā parādījis sevi no vislabākās puses 38
Tas prasīs tikai minūti… Bijušais britu premjers Boriss Džonsons saņēmis Putina draudus 46
Austrijā vīna pagrabā atrasti seši bērni, kurus tur turējis sazvērestības teoriju piekritējs
ST vērtēs valdības lēmumu, kas pavēra iespējas izcirst jaunākus mežus 1
Centrālapkures nav, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” liek maksāt par apkures iekārtu remontu 43
“Gāze noteikti atradīsies, bet par kādu cenu!” Pamazām jāsāk domāt par nākamo apkures sezonu
“SOK ir kara, slepkavību un iznīcināšanas veicinātāja,” Ukrainas prezidenta biroja padomnieks skarbi par SOK
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
Vai ir iespējama Suvalku koridora okupēšana? “Var cilvēki gulēt mierīgi”, tā Slaidiņš
Ne visi cilvēki ar zemiem ienākumiem var saņemt sociālo palīdzību. RD pārstāvis skaidro, kādās situācijās to atsaka 16
Par gada vārdu kļūst okupeklis, bet par savārstījumu – Maira Brieža izteikums
Mandeļu miltu, šokolādes, kartupeļu… Neierastas vafeļu receptes!