Latvijā
Izglītība

LIZDA sola protestus, ja no likumiem izslēgs normas par solīto algu palielināšanu un finansējumu augstskolām1


Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Foto: LETA/Zane Bitere

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rīkos protesta akcijas, ja tiks labots Izglītības likums, Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums, no tiem izņemot normas, ar kurām valsts apņemas ievērot pedagogu algu kāpšanas grafiku, kā arī paaugstinās finansējumu augstskolām un zinātnei.

Latvijā šobrīd 11 dažādos likumos ietverta apņemšanās noteiktām nozarēm novirzīt finansējumu, kas reāli Valsts budžeta likumā tām tomēr netiek piešķirts. Valsts prezidents Egils Levits jau aicinājis labot šos likumus, lai tajos nebūtu normas, ko nevar izpildīt. To vietā, ja Saeima vēlas paust īpašu atbalstu, piemēram, mediķiem, parlaments varētu pieņemt deklarāciju, kurā aicinātu valdību rast finansējumu lielākām algām.

Skolotāju arodbiedrībā vislielākās bažas ir par to, ka tā tiek apdraudēta Izglītības likuma norma, kas paredz, ka “pedagoga mēneš­alga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagoga darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā”. Ja to izņemtu no likuma, valdībai vairs nebūtu pienākuma celt skolotāju algas saskaņā ar pērn pieņemto grafiku, norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Jāpiebilst gan, ka šo normu par gluži deklaratīvu nevar nosaukt, jo valdība grafiku tiešām apstiprinājusi un vismaz pagaidām tas ievērots, solīts pedagogu algu kāpums arī no nākamā gada 1. septembra, kas prasīs papildu 9,2 miljonus eiro.

Savukārt Augstskolu likumā kopš 2013. gada teikts, ka ik gadu par 0,25 procentiem jāpalielina finansējums studijām valsts augstskolām, līdz tas sasniegs vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Finanšu ministrijā aprēķināts: ja šo likuma normu ievērotu, jau nākamā gada budžetā augstskolām būtu jāpiešķir papildus gandrīz 83 miljoni eiro, 2021. gadā – vairāk nekā 170 miljoni eiro, bet 2022. gadā – jau gandrīz 262 miljoni eiro.

Līdzīgs nosacījums jau kopš 2005. gada ir Zinātniskās darbības likumā: valsts finansējumam ik gadu jāpieaug par 0,15 procentiem, līdz būs sasniegts vismaz viens procents no kopprodukta. Ja to ievērotu, zinātnei šogad pienāktos par teju 50 miljoniem eiro vairāk, bet 2022. gadā tās finansējums jau pieaugtu par 157 miljoniem eiro.

Kaut arī, kā apgalvoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), attiecīgu likumprojektu izstrāde, lai atteiktos no dāsnu finansējumu sološajām normām, neesot sākta, LIZDA jau šonedēļ paziņoja, ka protestēs, ja šādi likumprojekti taps.

“Ja arī vēl nav uzsākta to izstrāde, laikus brīdinām politiķus, lai nemaz to nemēģina un neveic lieku darbu,” sacīja I. Vanaga. Tāpat LIZDA nosūtīs vēstules parlamenta frakcijām un valdībai, lūdzot sniegt rak­stiskas, skaidras un nepārprotamas atbildes, vai viņi atbalstītu šādu grozījumu izstrādi. Kādi tieši protesti notiks, ja politiķi šo brīdinājumu neņems vērā, par to vēl neesot domāts.

Jautāta, vai tas, ka likumā ir normas, kas netiek pildītas, neveicina tiesisko nihilismu, I. Vanaga atbildēja, ka, no vienas puses, tas tā arī varbūt ir, bet, no otras puses, ja šādu normu nebūs, attiecīgajām nozarēm būs vēl mazākas cerības uz finansējuma pieaugumu.

Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, kura vada arī Rektoru padomi, spriež, ka LIZDA rīkojas pareizi, draudot ar protestiem, jo nedrīkst mainīt likumus tāpēc vien, ka šobrīd nav iespējas tos izpildīt. Kamēr likuma normās ietverti solījumi palielināt finansējumu, politiķi spiesti vismaz meklēt iespējas tos izpildīt, rast kompromisus ar nozari.

Saistītie raksti

Jāpiebilst, ka novembra beigās Satversmes tiesa pēc opozīcijas deputātu pieteikuma ierosinājusi lietu par to, ka nākamā gada Valsts budžeta likumā nav izpildīta prasība attiecībā uz finansējuma palielināšanu augstskolām. Satversmes tiesa šo lietu grasās sagatavot izskatīšanai līdz aprīļa beigām.

A. Ašeradens “Latvijas Avīzei” sacīja, ka nav informēts, ka tiktu plānota deklaratīvo normu atcelšana. Viņš spriež, ka vajadzētu pagaidīt, kāds būs Satversmes tiesas tiesnešu vērtējums par valdības un Saeimas rīcību, neietverot Valsts budžeta likumā to, kas saskaņā ar citiem likumiem būtu jānovirza augstskolām, un tikai pēc tam lemt par to, ko darīt ar līdz šim nepildītajām likuma normām.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Azartspēles Covid-19 laikā interaktīvajām vidē neatļaus
15 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Noticis incidents veikalā distances neievērošanas dēļ 6
17 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kariņš: Jāveicina medicīnas aizsarglīdzekļu ražošana Latvijā
17 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Diennakts laikā konstatēti 16 jauni Covid-19 gadījumi, kopējam slimnieku skaitam sasniedzot 509
58 minūtes
LE
LETA
Dabā
Saule mīsies ar mākoņiem. Pastiprināsies anticiklona ietekme
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Epidemiologs: Visticamāk, ar Covid-19 būs jāsadzīvo ilgu laiku
17 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Dod zaļo gaismu papildu pasākumiem Covid-19 krīzes pārciešanai
14 stundas
LE
LETA
Veselam
KARTE. Starp Covid-19 skartajām pašvaldībām arī Priekule un Dobele
15 stundas