Patērētāji gaida zemākas cenas – mazāka inflācija diemžēl automātiski nenozīmē arī cenu krišanu 24
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl februāra sākumā banku analītiķi prognozēja, ka šī gada janvāris bija pēdējais mēnesis, kurā gada inflācija pārsniedza 20%. Prognoze ir izrādījusies kļūdaina – inflācija ir samazinājusies no 21,5% janvārī līdz 20,3% februārī, tātad joprojām ir lielāka par 20%.
Lai gan patēriņa cenas februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6% un visjutīgākajai produktu grupai – pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem – pat par 1,2%, kopējā banku ekonomistu nostāja nav mainījusies: tiek prognozēts, ka līdz gada vidum inflācija samazināsies divkārt – līdz apmēram 10% vai pat zemāk. Latvijas patērētāji to gaida ar nepacietību, jo vidējā inflācija eirozonā samazinās jau vairākus mēnešus kopš augstākā rādītāja sasniegšanas pērn oktobrī – 10,6%. Šī gada februārī tā samazinājusies par piektdaļu – līdz 8,5%. Ne visās valstīs gan tā ir kritusies – piemēram,
Francijā un Spānijā tā februārī pat palielinājusies līdz attiecīgi 6,2 un 6,1%, taču pieņemu, ka visi piekritīs – šie skaitļi uz Latvijas janvāra 21,5% un februāra 20,3% fona izskatās vienkārši smieklīgi.
Arī Lietuvā un Igaunijā inflācija gada sākumā sāka samazināties un jau janvārī bija mazāka par 19%, lai gan Latvijā gada pirmajā mēnesī tā joprojām pieauga. Augsto cenu izmocītā Latvija gaida inflācijas krišanos un cer, ka prognoze – šī gada otrajā ceturksnī inflācija varētu samazināties līdz viencipara skaitlim – ir reālistiska.
Būtiskākais cenu pieaugums februārī bijis svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-10,4%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,8%), piena produkti (-2,2%), mājputnu gaļa (-2%) un sviests (-4,7%). Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,1%.
Pamale jau kļūst gaišāka
Runājot par inflācijas skaitļiem, vajadzētu pateikt to, ka Latvijas valdības politika inflācijas samazināšanā, lai arī tā bija pareiza un atbalstāma, ar šiem skaitļiem ir izspēlējusi ļaunu triku. Proti, 2022. gada pirmajos četros mēnešos valdība īstenoja efektīvus enerģijas cenu līmeņa samazināšanas pasākumus galvenokārt kā energoresursu cenu daļēju kompensāciju iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tie bija daudz apjomīgāki un efektīvāki nekā Igaunijā un Lietuvā – to rezultātā elektrības cenas uz brīdi pat samazinājās.
Šo pasākumu rezultātā 2022. gada ziemas un pavasara mēnešos gada inflācija Latvijā bija jūtami zemāka nekā kaimiņvalstīs – konkrēti trīs līdz sešus procentpunktus zemāka. Taču, tā kā inflāciju mēra, salīdzinot kāda mēneša datus ar tādiem pašiem datiem gadu iepriekš, tad šobrīd tas fakts, ka pirms gada Latvijā bijusi zemāka inflācija, darbojas kā spoguļattēls – salīdzinot ar zemāko līmeni pērn, šķiet, ka šībrīža inflācijas pieaugums ir lielāks.
Tomēr nākotnes pamale jau šķiet krietni gaišāka. Globālās inflācijas tempi sarūk, ko veicina gan piegāžu ķēžu, gan transportēšanas izmaksu, gan izejvielu stabilizēšanās pirmspandēmijas līmenī.
“Negaidīti veiksmīgi mums attīstās arī enerģijas cenas. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā to kritumam ir jāsāk atspoguļoties tarifos, kā arī jābremzē cenu pieaugums citās grupās. Tuvākajos mēnešos daudzās grupās cenu kāpums vēl saglabās inerci, ko iekustināja izmaksu pieaugums iepriekšējā gada laikā. Drīzumā ir jāstabilizējas pārtikas cenu pieaugumam.
Arvien lielākam skaitam produktu parādīsies atlaides, pirms piedzīvosim arī izteiktāku cenu samazinājumu. Taču skaidrs, ka vairākumam produktu cenas 2021. gada līmenī neatgriezīsies,” izteicies SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš arī atzinis, ka turpmākās inflācijas tendences būs atkarīgas no energoresursu cenu izmaiņām, kas šogad var būt pietiekami svārstīgas. Lai arī tāds energoresursu stress, kāds bija vērojams pagājušā gada vasaras beigās, vairs nav gaidāms, gan naftas, gan gāzes cenu pieaugums, salīdzinot ar pašreizējo līmeni, ir pilnīgi iespējams, īpaši tad, ja Krievija pieņems lēmumu pārtraukt eksportēt jebkādus energoresursus uz Eiropu.
“Galvenie dzīves dārdzības vairotāji joprojām ir mājoklis un pārtika, veidojot ap trijām ceturtdaļām kopējās gada inflācijas. Vēl nedaudz šajā “nedarbā” vainojamas arī transporta izmaksas,
bet to ietekme drīz jau kļūs samazinoša. Gada otrajā pusē no plusa uz mīnusu mainīsies zīme arī mājokļu izmaksu ietekmei, šo brīdi var pietuvināt vai atlikt valsts lēmumi par atbalstu mājsaimniecībām.
Sagaidāms, ka februārī gada inflācija samazināsies pakāpeniski, bet turpmākajos mēnešos jau ļoti strauji, jo pērn pavasarī cenas auga ļoti strauji, veidojot šim gadam “izdevīgu” bāzes efektu. Jau šī gada maijā gada inflācija Latvijā var būt viencipara skaitlis,” uzskata “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Gada beigās algu pieaugums apsteigs inflāciju
Taču jautājums, kas uztrauc daudzus, – kad tieši varētu samazināties cenas veikalos. “Kāpēc samazinājumu vēl neredzam inflācijas datos? Tāpēc, ka pārmaiņas prasa laiku. Lai gan Latvijā cenu pārnese ir diezgan strauja, tomēr izmaiņas nenotiek viena mēneša laikā. Piemēram, par gāzi vēl līdz aprīlim patērētājiem jāmaksā pēc iepriekš noteiktā tarifa. Tomēr ir manāmas arī pārmaiņu vēsmas.
Piemēram, globālo gāzes cenu kritums jau vairākās apdzīvotās vietās licis uz leju pārskatīt noteiktos siltumenerģijas tarifus, kas stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā,”
izteikusies Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane. Viņa norāda, ka dažos gadījumos tas ir arī jautājums par tirgotāju vēlmi pārskatīt cenas uz leju jau tagad vai tomēr vēl nogaidīt. “Šeit ir aktuāls jautājums par atbilstošu konkurences līmeni, kas neļautu šādu [nogaidīšanas] stratēģiju plaši pielietot,” viņa izteikusies.
Neskatoties uz to, ka vidējās algas Latvijā pērn formāli pieauga par 7,5%, augstā inflācija nodrošināja to, ka reālā naudas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Tādējādi 2022. gads bija pirmais gads kopš 2008.–2011. gada krīzes, kad Latvijas iedzīvotāju labklājība mazinājās. Domājams, ka šī gada beigās vidējās algas pieaugums Latvijā jau atkal apsteigs inflāciju un dzīves līmenis atkal sāks augt.
Taču, tā kā vidējā alga un tās pieaugums ekonomikā ir ļoti nevienmērīgs – tas visvairāk jūtams eksportspējīgajās ražošanas un pakalpojumu nozarēs, bet vismazāk kultūrā, izglītībā un sociālo pakalpojumu jomās –, tad arī algu pieauguma tempam apsteidzot inflāciju, daudzām sabiedrības grupām maksātspējas situācija joprojām būs sarežģīta.
Zemāki inflācijas rādītāji automātiski arī nenozīmē zemākas cenas vai masveidīgu cenu līmeņa atgriešanos pirmskara līmenī. Jāatzīst, ka, visticamāk, daudzu preču un pakalpojumu cenas paliks esošajos līmeņos un samazināsies tikai lēni un pakāpeniski.
Tomēr sabiedrība var cerēt uz atsevišķu produktu grupu būtisku samazinājumu, piemēram, daudzi būs pamanījuši lauksaimnieku protestus saistībā ar būtisku piena iepirkuma cenu kritumu, kuram vajadzētu atspoguļoties arī piena produktu cenu samazinājumā veikalu plauktos. Veikaliem bieži vien ir izdevīgi ilglaicīgu cenu samazinājumu sākumā pasniegt kā akciju vai īpašu piedāvājumu lojalitātes karšu īpašniekiem un tikai tad samazināt cenas pamatpiedāvājumam.
