Puķu audzētāji ir gatavi uzņemt interesentus, izrādot savas kolekcijas. Kur doties skatīt krāšņākos ziedu dārzus? 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pavasaris ar saviem ziedu paklājiem kā apsolījums vismaz daļējam dzīves līdzsvaram šogad ir jo īpaši gaidīts. Vietējie puķu audzētāji jau tagad ir gatavi uzņemt interesentus, izrādot savas kolekcijas, savukārt Holandē apmeklētājiem atklāti Keukenhofas ziedu dārzi.
Pirmie pavasara vēstneši – sniegpulkstenītes – uzziedējušas piesaulē pie mājām pat daudzviet vēl sniega klātajā Austrumlatvijā, bet selekcionāru Gunas un Jāņa Rukšānu siltumnīcās pasaulē lielākā krokusu kolekcija ar apmēram divsimt dažādu sugu krokusiem jau sāk pārziedēt.
Unikāla daudzveidība, ja ņem vērā, ka pasaulē apzinātas aptuveni 250 krokusu sugas. Savvaļā krokusi aug no Atlantijas okeāna piekrastes rietumos līdz Ķīnas ziemeļaustrumu pierobežas kalniem, taču vislielākais sugu skaits atrodams Turcijā un Balkānos. Pie mums krokusi tiek audzēti daiļdārzos, šad tad nevērīgam dārzkopim “aizbēgot ganībās” – izsējoties dobei tuvumā esošajā zemes gabalā.
Raiskuma pagasta “Jaunrūjās” nekas tāds nav iespējams, jo Jānis Rukšāns ir ļoti akurāts, turklāt pats atklājis un aprakstījis piecdesmit jaunas krokusu sugas. “Par to, ka krokusi ātri pārzied, nevajag satraukties, jo pavasara ziedu skaistums pie mums tik ātri nepāriet.
Šobrīd krāšņi zied ap simts cīrulīšu sugu un citas puķes – fritilārijas, muskares, tulpes, ciklamenas, tīkliņīrisi, stenbergijas, erantes, gimnospermiji, bet punktu pavasara sezonai pieliks dekoratīvie sīpoli – aprīļa beigās un maijā,” situāciju raksturo Guna Rukšāne. Viņa mierina, ka uz krokusu ziedēšanu vēlreiz varēšot atbraukt rudenī – oktobra beigās –, jo tad ziedēšot tie krokusi, kas pašlaik izdzinuši tikai lapas, tostarp arī visdižāko lapu īpašnieks safrāna krokuss.
Apmeklēt Rukšānu ģimenes siltumnīcas var katru dienu plkst. 11–16, un ieteicams to darīt saulainā laikā, kad krokusi atvērušies. Vienmēr smaidošie saimnieki gan katram pielipinās pozitīvu noskaņojumu arī pelēkā dienā. Līdztekus darbam dārzā abi raksta grāmatas.
Jānis gatavo pielikumu grāmatai “Krokusu pasaule”, kas bija veltīta Latvijas simtgadei, savukārt Guna raksta “Hostu grāmatu”, arī iepriekšējais veikums “Dārza spēks” joprojām ir iegādājams. Šovasar Rukšāni pie sevis aicina uz diviem lieliem pasākumiem – Peoniju svētkiem 19. jūnijā un Flokšu balli 7. augustā.
Orhidejas un eksotiskie rāpuļi
Lai gan orhideju pavasara ziedēšanas kulminācija iet uz beigām, vēl iespējams doties uz Apguldes “Briežiem” (Dobeles novadā).
Tur apskatāma Egona Tones aptuveni divsimt sugu lielā orhideju kolekcija, kuru saimnieks sācis veidot 1979. gadā, un vienubrīd tā bijusi pat trīsreiz lielāka.
“Pasaulē ir ļoti daudz sugu orhideju dzimtā, taču, izklausīsies paradoksāli, nevienu nesauc tieši par orhideju. Pirmais orhideju ziedēšanas vilnis manā kolekcijā ir februārī, martā, otrais – oktobra beigās un novembra sākumā, taču nekad nav tā, ka nekas neziedētu,” stāsta kolekcijas īpašnieks.
Taču orhidejas nav vienīgās Egona rūpju lokā. Viņš ir arī ļoti plašas eksotisko dzīvnieku kolekcijas īpašnieks. To veidojot, ne tik daudz domāts par retām sugām, cik par tādām, kas pašam patīk. Kolekcijā atrodamas dažādas ķirzakas (zilmēles scinks, Argentīnas melnbaltā tegu), iguānas, gekoni, bārdainās agāmas, ūdensdrakoni, bruņurupuči (Eiropas, sarkanausu, trionikss), ragainās vardes, šņācējtarakāni un čūskas – varavīksnes boa, Amerikas degunradžčūska, karaliskais pitons, kukurūzas zalkši.
Rāpuļi Egonu interesējuši jau no agras bērnības, un, piedraudot tos no mājām aizvākt, vecākiem izdevies uzlabot zēna sekmes. “Mani eksotiskie dzīvnieki ar savu krāsu bagātību apmeklētājus priecē visu cauru gadu,” atklāj E. Tone.
Īstiem dabas draugiem nebūtu jākautrējas pajautāt viņam par ekspedīciju Amazones džungļos, no kurienes atceļojušas daudzas orhidejas un eksotiskie dzīvnieki, kuri tālāk nokļuvuši Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Jāatceras gan, ka kolekcijas apskate iespējama tikai līdz pulksten 17, kad saimnieks sāk vakara soli savā fermā.
Keukenhofas dārzi un Floriāde
Pēc divu gadu pārtraukuma pandēmijas ierobežojumu dēļ vakar apmeklētājiem atkal tika atvērti Keukenhofas ziedu dārzi, kur brīvā dabā ik gadu uzzied miljoniem tulpju, narcišu un hiacinšu sīpolu, kas sastādīti ikreiz citādās kompozīcijās atbilstoši galvenajai tēmai, un šogad tā ir “Ziedu klasika”.
Turklāt ziedu paviljonos iekštelpās vairāk nekā sešsimt puķu audzētāju no visas Eiropas atved šurp savus skaistākos ziedošos augus, atrādot jaunākās šķirnes un selekcijas sasniegumus dažādās tematiskajās parādēs.
Brīnišķīgais ziedu paklājs, kas izvijas cauri plašajam parkam, kaut reizi dzīvē ir jāredz savām acīm.
Agrākajām šķirnēm noziedot, to vietā nāks vēlīnākas, un ziedu parādi noslēgs visvēlākās šķirnes, līdz arī tās būs noziedējušas, un Keukenhofa tiks slēgta 15. maijā.
Bet pa vidu būs neaizmirstamā Ziedu parāde – simtiem ziedu kompozīcijām izrotātu mašīnu un auto platformu brauciens visas dienas garumā no Nordvīkas līdz Hārlemai (42 km), kas šogad risināsies 23. aprīlī. Šim notikumam vietējie uzņēmēji gatavojas jau pusotru mēnesi iepriekš. Vispirms dizaineri izveido milzīgus karkasus atbilstoši iecerētajām instalācijām, tēliem.
Pēc tam ļaudis dodas pavasara puķu plantācijās, kur saplūc ziedus un veido tajos kompozīcijas, rūpējoties par to, lai noplūktie ziedi garajā ceļā nesavīstu. Vērot šo milzīgā darba un skaistuma apvienojumu ierodas tūkstošiem cilvēku no visas pasaules. Tam šobrīd ir visi priekšnosacījumi, jo Nīderlandē ir atcelti pandēmijas laika ierobežojumi, un tas nozīmē, ka apmeklēt Keukenhofu var arī bez kovidsertifikāta. Ieeja ziedu dārzos uz visu dienu maksā 19 eiro.
Šogad Holande puķu mīļotāju uzmanības centrā būs līdz vēlam rudenim, jo 14. aprīlī Amsterdamā Almerē tiks atklāta “Expo Floriade” – pasaulē lielākā dārzu izstāde, kas te notiek reizi desmit gados un priecēs ar skaistiem ziediem līdz pat tās slēgšanai 9. oktobrī. Izstādes tēma ir “Zaļo pilsētu izaugsme”.
Sešu mēnešu laikā tās apmeklētāji varēs iepazīties ar visdažādākajiem zaļajiem risinājumiem, inovācijām zaļās pārtikas, veselības un enerģijas jomās. Ar saviem plašajiem dārzu stendiem piedalīsies Vācija, Francija, Indija, Indonēzija, Japāna, Katara un citas valstis. Darba laiks – katru dienu plkst. 10–19. Biļetes cenā (35 eiro) ietilpst arī brauciens ar trošu vagoniņu (850 m), no kura pavērsies skaists skats uz visu Floriādes parku.
