Pēc 10 gadiem beidzot “pie stūres” nav “Saskaņa”. Vai jaunā vara sāks ar veco darbinieku atlaišanu? 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes jaunā koalīcija, kuru veido četras centriski labējās partijas, trešdien pēc koalīcijas līguma un rīcības plāna svinīgās parakstīšanas solīja, ka savu darbību neuzsāks ar pašvaldības struktūru reorganizāciju un darbinieku atlaišanu.
“Rīgas domē strādā arī daudzi godprātīgi cilvēki, kuriem dosim iespēju strādāt, un tad vērtēsim,” žurnālistiem sacīja Rīgas mēra kandidāts Mārtiņš Staķis (“APP”).
Viņš uzsvēra, ka tagad darba kārtībā neesot ne departamentu reorganizācija, ne amatpersonu rotācija, dodot iespēju visiem strādāt.
Vicemēra kandidāts Vilnis Ķirsis (“JV”), norādot uz tuvākā laika izaicinājumiem satiksmes jomā, sacīja, ka nevarot uz pusgadu atstāt “Satiksmes departamentu gaisā pakārtā stāvoklī”, lai arī tajā ir problēmas.
Ir pagājis mēnesis kopš Rīgas domes vēlēšanām, kurās vairākumu – 39 balsis – ieguva centriski labējās partijas – “Attīstībai/Par” un “Progresīvie” (“APP”), “Jaunā Vienotība” (“JV”), Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA), kā arī Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Līdz ar to pēc desmit gadu pārtraukuma domes vadībā tiks nomainīta “Saskaņa” un tās ilggadējie sabiedrotie “Gods kalpot Rīgai”, kas tagad būs opozīcijā.
Piektdien, 2. oktobrī, ir paredzēta pirmā jaunās domes sēde, kurā plānots ievēlēt domes priekšsēdētāju un vicemērus. M. Staķis apzinoties, ka darbs būs jāsāk ļoti sarežģītos apstākļos, jo mantojumā ir atstāta problemātiska pilsētas saimniecība, valstī ir ekonomiski slikta situācija, kā arī ir iespējams Covid-19 otrais vilnis.
Taču M. Staķis bija gandarīts, ka ir izdevies vienoties par ambicioziem darbiem – ja cilvēki, kas parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, būšot gatavi strādāt kopā, tad tie esot īstenojami. To, ka koalīcijas sarunas nav bijušas vieglas, varēja noprast arī no vicemēra kandidāta Edvarda Smiltēna (NA/LRA) īsās uzrunas, kurā viņš izteikti uzsvēra, ka viss ir izdarāms, tikai kopīgi strādājot un nedalot atbildības jomas.
Sadarbības līgumā ir noteikta kārtība, lai izvairītos no negaidītiem konfliktiem. Visi partneri apņemas ievērot vispārējās ētikas normas kā partiju sadarbībā, tā komunikācijā ar sabiedrību un medijiem. Tiesa, sadarbības padomē katrai partijai ir tik balsu, cik deputātu mandātu.
Lēmumu pieņemšanai vajag vismaz 31 balsi, kas nozīmē, ka ne tikai bez JKP, kurai ir četri deputāti, bet arī bez NA un LRA septiņiem domniekiem var nodrošināt vairākumu,
taču līgums paredz, ka ikviena frakcija var lūgt atlikt kāda jautājuma izskatīšanu. Lēmumā par budžeta pieņemšanu ir jāievēro vienprātības princips. Līgums paredz visu domes frakciju padomes izveidi, tajā iesaistot arī opozīciju. Frakciju padomes sēdes sasauc domes priekšsēdētājs.
Iepriekš no opozīcijas frakcijām jau bija izskanējušas šaubas par visu frakciju līdzvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanā, jo esot dzirdēts, ka padomē tikai tikšot sniegta informācija pirms domes sēdēm.
Četri jaunās koalīcijas partneri parakstīja arī turpmākās darbības rīcības plānu, ko daļēji var uzskatīt par priekšvēlēšanu solījumu apkopojumu.
Vicemēra kandidāte Linda Ozola (JKP) uzsvēra, ka rīcības plānā ir liels uzsvars uz labas pārvaldības principu iedzīvināšanu un atklātību, lai sabiedrība būtu informēta par pašvaldībā notiekošo. Plānā paredzēts izskaust korupciju Rīgas pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībās, sagatavojot korupcijas novēršanas un apkarošanas plānu.
Tajā arī solīts Rīgā ikvienam bērnam nodrošināt vietu bērnudārzā, bet pirmsskolas pedagogiem – cienīgu atalgojumu, par ko pirms vēlēšanām runāja vairākas partijas. No NA un LRA priekšvēlēšanu programmas rīcības plānā redzama gan sadarbība ar Pierīgu, gan iecere Pārdaugavā izveidot “zināšanu jūdzi”, kurā būtu Latvijas Nacionālā bibliotēka un trīs augstskolas.
Jaunās varas solījums savu darbību nesākt ar reorganizāciju, visticamāk, ir tikai laika jautājums,
apzinoties, ka šis nav piemērotākais laiks tādām darbībām. Plānā ir teikts, ka tiks pārskatītas funkcijas un deleģējumi pašvaldības institūcijās, kā arī veikti padziļināti auditi departamentos, kapitālsabiedrībās un aģentūrās.
Jaunums būs Veloinfrastruktūras plānošanas un ieviešanas nodaļas izveidošana Satiksmes departamentā, lai būtiski uzlabotu iespējas pārvietoties riteņbraucējiem. Vēl viena jauna lieta varētu būt mazdārziņu un ekoloģisko kopienu zonu iekārtošana pilsētā, tāpēc paredzēts izveidot Rīgas galvenā dārznieka amatu.
