Kultūra
Mūzika un deja

Pēc klausītāju gaumes un pirktspējas: ārzemju zvaigznes Latvijā – vienas un tās pašas?1


Pēc nedēļas, 10. jūnijā, “Arēnā Rīga” uzstāsies izcilais britu komponists un dziedātājs, 16 “Grammy” balvu ieguvējs Stings.
Pēc nedēļas, 10. jūnijā, “Arēnā Rīga” uzstāsies izcilais britu komponists un dziedātājs, 16 “Grammy” balvu ieguvējs Stings.
Publicitātes foto

Lai arī šī ir intensīvākā liela mēroga pasaules un vietējo mūzikas zvaigžņu koncertvasara pēdējos gados, tomēr Latvija joprojām nav daudzu populāru mūziķu turneju kartē, vairāku gadu griezumā veidojot salīdzinoši vienveidīgu ainu.

“Lai gan pie mums nenotiek koncerti stadionos, tomēr varam runāt par stadiona izmēra populāru mūziķu un grupu koncertiem, un tādu šogad Latvijā un Igaunijā ir tik daudz, kā nav bijis nekad,” saka koncertaģentūras “FBI” un festivāla “Positivus” vadītājs Ģirts Majors.

Atklājot koncertvasaru, tikko nodārdēja 80. gadu rokzvaigznes “Bon Jovi” koncerts teju izpārdotā Tallinas Dziesmu svētku estrādē. Tālāk stafeti tepat, “Arēnā Rīga”, pārņems mums jau labi pazīstamās populārās mūzikas zvaigznes Stings (10. jūnijā), kurš Latvijā uzstājies vairākkārt, kā arī pie mums iecienītie “Muse” (12. jūnijā).

Turpmākajos vasaras mēnešos visu paaudžu klausītāju pūļus Rīgā pulcēs arī Lucavsala – Rīgā atgriežas gan šobrīd pasaules popularitātes viļņa augšgalā esošais brits Eds Šīrans, gan – izpārdotā koncertā – vācu smagā viļņa globālie veseri “Rammstein”.

Starplaikā varam aizjoņot līdz netālajai Tartu, kur Rādi lidlaukā varēs izpurināt matus metālmūzikas veterānu “Metallica” pavadībā.

Šovasar klausītājus Latvijā atkārtoti priecēs arī citi pasaulē gana atpazīstami vārdi, piemēram, hipnotiskie “Cigarettes After Sex” (“Palladium”) un jau trešoreiz Siguldā – talantīgā dziedātāja LP.

Interesē Baltija kā reģions

Pasaules populārās mūzikas grandu menedžeri šobrīd uz Rīgu raugās kā uz vienu no iespējām koncertu norisei reģionā – Baltijā līdzās Skandināvijai, Krievijai un Polijai, jo tikai ar Latvijas vai Igaunijas fanu kapacitāti ir par maz, lai uz vienas, pat gana zvaigžņotas grupas koncertu sapulcinātu vairākus desmitus tūkstošu skatītāju.

“Uz “Bon Jovi” koncertu Igaunijā devās vismaz 10 tūkstoši latviešu, savukārt milzīgs cilvēku skaits no tuvākām ārzemēm brauks uz “Rammstein” vai Eda Šīrana koncertiem,” skaidro Ģ. Majors.

“Svarīgi, lai varētu sapulcināt pietiekami daudz klausītāju ne tikai no tuvākā, bet arī apkārtnes reģioniem.

Piemēram, ja mākslinieka koncerts nenotiek Somijā, tad labākā vieta būs Tallina, kur dosies gan igauņi, gan somi, gan latvieši.

Ja Somijā koncerts tomēr paredzēts, tad, protams, izdevīgāka vieta būs Rīga,” novērojusi koncertu aģentūras “L-Tips” pārstāve Līva Toniņa.

Izvēloties Baltiju kā potenciālu koncerta vietu, lielo šovu rīkotājiem ne mazāk svarīga ir koncertvietas ietilpība. Šobrīd nepārspēta rekordiste Baltijā joprojām ir Tallinas Dziesmu svētku estrāde (Madonna tur sapulcināja 72 067 klausītājus, “Metallica” – 78 000).

Pēc Mežaparka Lielās estrādes pirmajā kārtā veiktās skatītāju zonas rekonstrukcijas grupa “Prāta vētra” pulcēja maksimālo iespējamo estrādes koncerta apmeklētāju skaitu – 60 000.

Pēc restaurācijas otrās kārtas Mežaparks noteikti tikšot iekļauts koncertvietu piedāvājumā lielajām zvaigznēm, sola L. Toniņa.

Pašreiz lielāko publikas skaitu spēj pulcēt Lucavsalas teritorija – “Rammstein” koncerts pulcēs 40 000, bet Eda Šīrana uzstāšanās – aptuveni 50 000 apmeklētāju.

“Šis noteikti būs lielākais notikums, kas līdz tam pieredzēts Lucavsalā,” par Šīrana koncertu teic “L-Tips” pārstāve, atklājot, ka tā dienā iznāks mūziķa jaunais albums, kas Rīgas koncertu padarīs pievilcīgu arī daudziem ārvalstu viesiem.

Klausītājs – turīgs trīsdesmitgadnieks

Kādēļ ārzemju zvaigznes lēni, bet tomēr arvien biežāk uztver Rīgu un Baltiju kā koncerta cienīgu vietu pasaulēs kartē? Koncertu rīkotāji uzskata, ka iemesls ir daudzu gadu griezumā izveidojies stabils koncertu apmeklēšanas paradums. Tiesa, regulāro ārzemju zvaigžņu lielkoncertu apmeklētāju salīdzinājumā ar rietumvalstīm ir maz – aptuveni 0,5 procenti no visiem iedzīvotājiem jeb, vienkārši sakot, uz dažādiem koncertiem nāk vairāk vai mazāk vieni un tie paši klausītāji.

Neraugoties uz ārzemju zvaigžņu koncertu bagātīgo piedāvājumu, par klausītāju interesi koncertu rīkotāji nesūdzas, vien esot jāprot atrast māksliniekus, kuru daiļrade uzrunātu pirktspējīgo un reizē arī aktīvo auditoriju.

“Mūsu koncertu industrija balstās uz apmeklētājiem pēc 30 gadu vecuma, un ir jāņem vērā viņu gaume un pirktspēja.

Jaunieši visā pasaulē ir straumēšanas paaudze, viņu interese par dzīvajiem koncertiem ir krietni mazāka nekā viņu vecākiem.

Tāpēc mēs neriskētu vest šurp, piemēram, šobrīd ārkārtīgi populāro Billiju Elišu vai reperi Dreiku,” novērojusi Līva Toniņa. Risks gan paliekot arī it kā pārbaudītā auditorijā. “Grupas “The XX” koncerti Latvijā un Lietuvā bija izpārdoti, bet Igaunijā uz viņiem neatnāca pat tūkstotis klausītāju. Protams, ir stabilas vērtības, piemēram, Andrea Bočelli, kura koncerts būs pilns vienmēr.”

Latvijā un Baltijā pārsvarā uzstājas mākslinieki un grupas, kurām šeit jau ir bijusi laba pieredze, novērojuši koncertu rīkotāji.

“Primāri tas nozīmē, ka pasaulē ir mākslinieki, kas ir gatavi spēlēt pie mums, un, protams, tie ir mūziķi, kuri šeit spēj pulcēt lielu cilvēku skaitu. Ir sakritis, ka pēdējos gados šādi mākslinieki koncertē vairāk, un to jūtam arī mēs,” uzskata Ģ. Majors.

Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ uz mūsu skatuvēm vairāku gadu griezumā redzam vienus un tos pašus māksliniekus, piemēram, “Muse”, “Rammstein”, “Metallica” vai Edu Šīranu, vairākkārt, taču ir citi, kuri pie mums nav braukuši un neplāno to darīt arī pārredzamā nākotnē.

Biļešu cenas aug

Pirms dažiem gadiem kādas ārzemju zvaigznes koncertu bija iespējams apmeklēt par vidēji 40 līdz 50 eiro, bet tagad cenas svārstās jau no vidēji 50 līdz 100 eiro par biļeti. Iemesli tam vairāki. “Aug infrastruktūras izmantošanas, pakalpojumu izmaksas visā valstī kopumā, un tas, protams, atsaucas arī uz koncertu rīkošanas jomu,” norāda L. Toniņa.

Reizē jāatzīst, ka mūzikas lielkoncertu biļešu cenas Baltijā joprojām ir vidēji mazākas nekā Rietum­eiropā.

Piemēram, biļeti uz Eda Šīrana koncertu Rīgā varam iegūt par 69 līdz 79 eiro, bet, piemēram, Barselonā par šo prieku būs jāšķiras no 80 līdz pat vairāk nekā 300 eiro par biļeti. “Cena pie mums ir par trešdaļu zemāka nekā citur Eiropā, tāpēc nevaram atļauties tādus māksliniekus kā Lēdija Gāga vai “U2″ – viņu honorāra apmēram mūsu pirktspējas kapacitāte diemžēl ir par mazu,” secinājis Ģ. Majors.

Mūsdienās grupām, dziedātājiem, mūziķiem koncerti ir bizness, turklāt pēc fizisku mūzikas ierakstu pārdošanas norieta koncerti ir viens no viņu pamatienākumu avotiem. Lielkoncerti, šovi gan pašiem māksliniekiem, gan vietējiem organizētājiem ir dārgs prieks – viena “stadiona” koncerta budžets Latvijā lēšams no diviem līdz trim miljoniem eiro.

“Atvest šurp savu šovu nenozīmē tikai iekāpt lidmašīnā un atbraukt. Mūsdienās lielos koncertos nepietiek ar to, ka redzam iemīļotos māksliniekus – ir daudz specefektu, gaismu, citu elementu, ir milzīgs apkalpojošā personāla daudzums, un tā ir ļoti dārga mašinērija,” norāda Ģ. Majors.

Piemēram, “Rammstein” koncerts Rīgā skatuves uzbūves un izmēra ziņā būšot iespaidīgākais, ko līdz šim Baltijā esam redzējuši, pārspējot arī pērn Tallinā redzēto grupas šovu, sola koncerta rīkotāji, dēvējot to par tehnoloģiski iespaidīgāko koncertturneju Eiropā šogad.

Grupa vedīs tehniku ar 70 smagajiem auto, “Rammstein” tehniskajā komandā strādās 150 cilvēku, un uz vietas vajadzēs vismaz 200, kas visu palīdzēs uzbūvēt. Unikāls būs arī īpašais grīdas segums vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā, uz kura tiks uzbūvēta grandiozā skatuve.

Konkurences cīņa ierauj festivālus

Gan Latvijā, gan pasaulē iespēju par salīdzinoši nelielu naudu vienuviet apmeklēt pasaulē populāru mūziķu koncertus piedāvā arī mūzikas festivāli. Latvijā, kur jau gadiem ilgi apmeklētājus pulcē lielākie no tiem – “Positivus” un “Summer Sound” –, tie sniedz arī salīdzinoši interesantu un progresīvu ainu.

Tomēr rīkotāji atzīst, ka, pieaugot koncertu piedāvājuma konkurencei, festivālu pastāvēšana vairs nav viegls uzdevums.

Jau pieredzējām, kā pērn no Baltijas tirgus aizgāja populārā deju mūzikas festivālu franšīze “Weekend Festival”, kas ik gadu norisinājās Pērnavā.

Reaģējot uz konkurenci koncertu industrijā un festivāla apmeklētāju paradumu maiņu, “Positivus” rīkotāji lēmuši par festivāla apjoma samazināšanu no trim uz divām dienām, kā arī šogad piedāvā biļetes par zemākām cenām.

“Šobrīd konkurence ir lielāka – notiek gan ārzemju mūziķu, gan vietējo mūziķu lielkoncerti, un apmeklēt vienu koncertu, protams, ir daudz lētāk nekā pavadīt trīs dienas Salacgrīvā, tāpēc šobrīd festivālam ir jāatrod sava vieta tirgū,” skaidro Ģ. Majors.

“Festivāls ir citāds koncertu baudīšanas žanrs – tā klausītājs daudz vairāk novērtē sniegto atmosfēru, dzīvās mūzikas baudījumu, nevis nāk uz “vecajiem, lielajiem” grupu vārdiem reizi vai divas gadā.”

Populāru ārzemju mākslinieku koncerti šogad

* 10. jūnijā – Stings “Arēnā Rīga”.

* 11. jūnijā – “Cigarettes After Sex” koncertzālē “Palladium Rīga”.

* 12. jūnijā – “Muse” “Arēnā Rīga”.

* 2. jūlijā – “LP” Siguldas pilsdrupu estrādē.

* 12. jūlijā – Eds Šīrans Lucavsalā.

* 26., 27. jūlijā – festivāls “Positivus”: viesosies grupas “Disclosure”, “Royal Blood”, “The 1975”, “Underworld”.

* 8. augustā – “Rammstein” Lucavsalā (izpārdots).

* 13. augustā – “Father John Misty” koncertzālē “Palladium Rīga”.

* 10. oktobrī – Dēvids Gerets “Arēnā Rīga”.

* 3. novembrī – Sāra Braitmena “Arēnā Rīga”.

* 29. novembrī – Dīters Bolens “Arēnā Rīga”.

* 5. decembrī – Enrike Iglesiass “Arēnā Rīga”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
Janas Egles stāsts “Aiziet jūriņā!” no apbalvotā krājuma “Gaismā” piedzīvos pirmizrādi uz skatuves
22 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
VIDEO. Katrīnai Gupalo tapis Egila Levita iedvesmots romantisks skaņdarbs
23 stundas
AT
Andris Tiļļa
Kultūra
Ar grāmatnieces misiju. Rita Krasta visu mūžu strādājusi par bibliotekāri
23 stundas

Lasītākie raksti

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Valstsvīrs ar statistiķa aicinājumu 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
2020.gads Latvijā varētu kļūt par siltāko novērojumu vēsturē
34 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Vidzemes ziemeļos gaisa temperatūra pazeminājusies līdz -10 grādiem
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Diena vēsturē. 1880. gada 29. februārī. Eiropas kalnu inženierijas brīnums
52 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Tramps uzdevis Pompeo parakstīt vienošanos ar talibiem 1
9 stundas