Juris Lorencs: Pērc, bet vai laimē? 2
Medijos diezgan bieži uzduros kādai komerciālai vēstij, kas patiesībā arī stipri ož pēc viltus ziņām (par kurām mūsdienās vairāk pierasts runāt saistībā ar politiku). Tā vajā mūs visur – radio, televīzijā, drukātajā presē, internetā. Un ne tikai vajā – ne viens vien ir uzķēries uz šīs makšķeres.
Šī viltus ziņa skan: “Pērc un laimē!” Cik es saprotu latviešu valodu un tās loģiku, tad vārdu savienojums “pērc un laimē” nozīmē ne tikai pirkumu, bet arī simtprocentīgu laimestu. Var jau būt, ka juristi un lingvistikas eksperti domā citādi, bet man kā ierindas patērētājam tas izklausās tieši tā. Tāpēc es, cik vien tas iespējams, jau sen apzināti cenšos boikotēt šādos ne visai godīgos “dāvanu komplektos” piedāvātas preces vai produktus. Jo patiesībā aiz “pērc un laimē” taču slēpjas nevis droša garantija, bet gan tikai varbūtība – “pērc, un tev būs iespēja laimēt” vai “‘pērc, un tu varēsi piedalīties loterijā”. Ir taču uzņēmēji, kas to tā arī tieši un godīgi pasaka. Būtu interesanti uzzināt, kas notiktu, ja kāds pircējs reiz vērstos pie laimesta solītāja ar jautājumu – paklau, kur tad mana balva? Un atteikuma gadījumā vērstos ar prasību tiesā. Es nebrīnītos, ja veikls advokāts pierādītu, ka “pērc un laimē” to arī nozīmē – “pērc un saņem laimestu”.
Kad 80. gadu nogalē es pirmo reizi nonācu Rietumos (tā bija Rietumberlīne), mani pārsteidza vairākas lietas, to starpā arī daudzās reklāmas. Bet vēl vairāk uzlīmes uz pastkastītēm – “Bitte kein Werbung!”, tātad “Reklāmu nemest!”. Jau vairāk nekā gadsimta ceturksni dzīvojam brīvajā tirgū un reklāmas ielenkti, bet šādas uzlīmes uz Latvijas pastkastītēm vēl neesmu redzējis. Varbūt tādas vienkārši nav pārdošanā? Iespējams, mūsu sabiedrība vēl nav pārbarota ar reklāmu. Vismaz Rīgā nav manītas līdz augšai piebāztas pastkastītes, kurās reklāmas bukletiem un aicinājumiem uz kārtējo izpārdošanu burtiski vairs nav vietas, kā jau tolaik redzēju Vācijā.
Vienu lietu gan esmu ievērojis – nepaņemto uzlīmju kaudzītes pie Latvijas lielveikalu kasēm aug aizvien lielākas. Izskatās, tās nevienam vairs nav vajadzīgas. Nu ko, vismaz šo mārketinga triku cilvēki ir atkoduši. Vai arī mājā sakrājies jau tik daudz it kā “izdevīgi” nopirktu, bet vēl nekad nelietotu (tātad patiesībā nevajadzīgu) trauku, katlu, pannu, čemodānu un tā tālāk, ka reiz tik “aplaimotais”, bet beidzot pie sajēgas nākušais pircējs atradis sevī spēkus apstāties. Kas zina, varbūt pienāks laiks, kad aizdomāsimies arī par reklāmām “atlaides 40%, 50%, 70%!”. Vismaz man šķiet, ka arī tā nav visai godīga spēle – ne pret iepriekšējiem klientiem, kas nopirkuši “pa dārgo”, ne pret cilvēkiem kaut kur otrā pasaules malā, kuri par savu darbu patiesībā saņēmuši grašus.
Bet atgriezīsimies pie politiskajām viltus ziņām. Šeit aicinājums iesaistīties, lai arī nomaskēts, skan mazliet citādi: “Ieklausies, notici un laimē labāku dzīvi!” Un, lai arī šis sauklis mūs neaicina vērt vaļā makus, tas nenozīmē, ka tas būtu mazāk cinisks un ne tik bīstams. Tieši otrādi, turklāt spēle ir ilgtermiņa un ar daudz augstākām likmēm. Notici tam, ko es saku, un būs labāk! Tas, kas šeit netiek pateikts līdz galam: būs labāk ja ne tev, tad vismaz man. Morāle: pilnīgi par brīvu ir tikai siers slazdā.
