Pēteris Apinis: Gadu gadi augstpapēžu kurpēs, sievietes ķermenis un stāja
0
Vēsturiski augstpapēžu kurpe nav sieviešu mode. Augstpapēžu kurpes radās Persijā (mūsdienu Irānā) kā funkcionāls rīks jātniekiem. Persiešu karavīrs stāvēja kāpšļos, šāva ar loku un vienlaikus vadīja zirgu, bet papēdis palīdzēja viņam stabili noturēties un neļāva kājai izslīdēt no kāpšļa vai arī cauri tam. Tātad – sākumā augstais papēdis bija tehniskais aprīkojums, nevis modes aksesuārs. 16. gadsimta beigās persiešu diplomāti ieradās Eiropā, bet Eiropas karaļnamos aristokrāti pamanīja šos ekzotiskos apavus un tos pārņēma, lai demonstrētu savu vīrišķību un augsto statusu. Eiropā papēži kļuva par statusa simbolu – jo augstāks papēdis, jo mazāk cilvēkam bija jāstrādā fizisks darbs. Francijas Saules karalis Luijs XIV padarīja sarkanus papēžus par savu preču zīmi. Tikai aristokrātijai bija atļauts valkāt kurpes ar sarkaniem papēžiem.
17. gadsimta otrajā pusē augstos papēžus pārņēma sievietes, bet 18. gadsimtā vīriešu papēži kļuva zemāki un praktiskāki, savukārt sieviešu kurpes kļuva slaidākas un dekoratīvākas. 19. gadsimtā līdz ar fotogrāfijas attīstību, attīstījās arī mode kā vizuāla māksla, augstie papēži sievietes fotoattēlos padarīja graciozākas. Augstie papēži kļuva par estētisku objektu.
20. gadsimtā augstie papēži noteica sieviešu modi un sociālo stāvokli, tie tika iekļauti ģērbšanās noteikumos un gaidās par to, kā sievietēm vajadzētu izskatīties. Tā nu mūsdienās augstpapēžu kurpes ir kļuvušas par vizuālo stāju – tās maina sievietes gaitu, padarot to svārstīgāku, izceļ kāju muskuļus un vizuāli pagarina siluetu. Tas ir evolūcijas piemērs, kur militārā funkcionalitāte ir transformējusies sociālā estētikā, pilnībā ignorējot to sākotnējo mērķi – turēties kāpšļos un vienlaikus šaut ar loku. Tiesa, mūsdienās daudzas sievietes augstpapēžu kurpes nēsā nevis tāpēc, ka to gauži vēlas, bet tāpēc, ka to pieprasa darba etiķete – augstpapēžu kurpes mēdz būt prasība lidmašīnu stjuartēm, banku sektora darbiniecēm, viesmīlēm augstas klases restorānos. Tādā gadījumā tas vairs nav jautājums par modi, bet par iztikas līdzekļu pelnīšanu.
Augstie papēži joprojām ir plaši pieņemti, neskatoties uz sāpēm, ko tie var izraisīt. Sāpes kājās tiek uzskatītas par normālu parādību, un saspringtas kājas tiek norakstītas kā skaistuma cena. Augstpapēžu kurpēm joprojām ir sava vieta, bet tās vairs nav vienīgais elegances rādītājs. Patiesā problēma nav viena balle un svētku nakts augstpapēžu kurpēs. Tā ir gadu garumā.
Augsto papēžu radītais kaitējums sākas brīdī, kad papēdis atdalās no zemes, un tas neaprobežojas tikai ar pēdu. Kad papēdis atdalās no zemes, ķermeņa svars tiek pārnests uz pēdas priekšējo daļu (metatarsālo zonu). Tas rada pārmērīgu slodzi pēdas pamatnei, koncentrējot spiedienu zonā, kas nav paredzēta šim svaram. Ahileja cīpsla, kas tiek šādā veidā saīsināta, pakāpeniski zaudē elastību. Lai saglabātu līdzsvaru, potīte fiksējas izstieptā pozīcijā, ierobežojot tās dabisko kustību amplitūdu. Soļi kļūst īsāki, sievietes gaita sāk mainīties un saglabājas pat tad, kad viņa uzvilkusi sporta apavus.
Tūlītējākā problēma bieži vien ir sāpes pēdas priekšpusē – bet tas ir tikai sākums. Biežāk sastopami ir tā sauktie “kauliņi” (hallux valgus), pēdas velves saplacināšanās un pirkstu deformācijas, bet seko plantārais fascīts un nervu kairinājums. Lai gan stiepšanās, atbalstošāku apavu valkāšana un laiks var palīdzēt mazināt daļu no šīm sekām, slimības kļūst grūtāk ārstējamas, tām progresējot.
Tomēr problēmas nav tikai pēdā un apakšstilbā. Ceļgali spiesti uzņemt slodzi, kas tiem nav paredzēta šādā leņķī, mainās ceļgalu mehānika, tā laika gaitā veicina ceļa locītavu deģenerāciju. Cīpslas un četrgalvainie muskuļi spiesti strādāt smagāk – lai uzturētu līdzsvaru un virzītu kustību uz priekšu.
Ar laiku arī uz jostas vietu tiek izdarīts papildu spiediens. Lai saglabātu līdzsvaru, iegurnis dabiski sagāžas uz priekšu. Tas savukārt rada pastiprinātu izliekumu muguras lejasdaļā – hiperlordozi. Šī izliektā mugura izskatās estētiski pievilcīgi, bet rada nepamatotu slodzi muguras skriemeļiem un diskiem. Visbiežākais rezultāts ir hroniskas muguras sāpes. Muguras lejasdaļas muskuļi ir nepārtrauktā saspringumā, lai noturētu stāju. Pārmērīgs izliekums muguras lejasdaļā liek krūškurvim un pleciem kompensatoriski mainīt pozīciju, kas parasti noved pie saspringuma sprandā.
Ieteikums – mazināt augstpapēžu kurpju nēsāšanas biežumu un samazināt papēžu augstumu. Tiklīdz papēži pārsniedz piecus centimetrus, spiediens uz pēdas priekšpusi ievērojami palielinās. Saglabājot zemāku augstumu, samazinās gan diskomforts, gan ilgtermiņa strukturālais risks. Svarīgs ir arī kurpes dizains. Plašāka pirkstu daļa ļauj pirkstiem atrasties dabiskā stāvoklī, nevis būt saspiestiem. Bloka papēdis nodrošina lielāku stabilitāti nekā šaurs papēdis, vienmērīgāk sadalot svaru. Biezāka zole var palīdzēt absorbēt daļu no spēka, kas virzās uz augšu caur pēdu.
Ierobežojot augsto papēžu valkāšanas laiku, var samazināt kumulatīvo slodzi. Papēžu un atbalstošu apavu maiņa visas dienas garumā ļauj ķermenim atjaunoties starp stresa periodiem.
Kāpēc tik maz tiek stāstīts par augsto papēžu nelāgo ietekmi uz muguru, gūžām, ceļu locitavām un Ahileja cīpslu?
Modes industrijai ir milzīgs ekonomiskais spēks, bet augstpapēžu kurpes ir viens no ienesīgākajiem apavu industrijas segmentiem. Augstpapēžu kurpes tiek pārdotas nevis kā apavi, bet kā tēls, pārliecība un seksapīls. Modes žurnāli un influenceri ir šīs sistēmas dzinējspēks, un viņi nemēdz kritizēt produktus, kas veido viņu biznesa modeli. Bez tam kaut kādā mērā vēl joprojām augsti papēži veic vēsturisku atsauci uz statusu. Atteikties no augstpapēžu kurpēm nereti nozīmē atteikties no labāka tēla vai profesionālā izskata.
Cilvēka psihe ir iekārtota tā, ka pacienti nemēdz baidīties no procesiem, kas notiek lēni. Mugura sāk sāpēt pēc 5–10 gadiem, saikne starp smukajām kurpēm un hroniskajām muguras sāpēm nav nolasāma. Sievietes mēdz uzskatīt, ka diskomforts ir cena, kas jāmaksā par reprezentablu izskatu. Tā rezultātā sievietes bieži vien pacieš sāpes, uzskatot tās par kaut ko pašsaprotamu, nevis par brīdinājuma signālu, ko raida ķermenis.
Vispār jau sievietes ķermenis ir ļoti izturīgs un ilgi spēj kompensēt slodzi, tādēļ problēmas krājas neredzami, līdz brīdim, kad tās kļūst par medicīnisku diagnozi un pārceļas uz ārsta praksi.
Mūsdienu medicīna lielākoties strādā pēc principa – ārstējam, kad jau ir par vēlu.
Ģimenes ārsti un fizioterapeiti ierauga šīs pacientes tikai tad, kad sāpes jau ir nopietnas. Fizioterapeitam jākļūst par sievietes labāko draugu un jāierāda visi vingrinājumi, kas ļauj labot augsto papēžu radītos bojājumus.
Tad kādi būtu labie ieteikumi?
Man jau gribētos sākt ar vīrišķu atziņu – neļaujiet modes industrijas naratīvam ignorēt jūsu biomehānisko realitāti. Sapratu jau, ka šie vārdi neatrada draudzīgu sapratni.
Bet kaut ko savā labā darīt var. Atkārtošos. Pirmais būtu – nēsāt augstpapēžu kurpes jo retāk, jo labāk. Otrkārt – samazināt papēža augstumu, katrā ziņā mazāku par 5 centimetriem.
Ja sievietei ir jāpavada garas stundas augstpapēžu kurpēs, viņai būtu jācenšas ik pēc stundas uz mirkli novilkt kurpes un izkustināt pirkstus un potītes. Pat 30 sekundes bez kurpēm uzlabo asinsriti.
Lai mazinātu augstpapēžu kurpju radīto spriedzi, vingrošanai būtu jābūt trīskāršai – jāstiepj ikri, jāstiprina pēdas velve un jāatbrīvo muguras lejasdaļa. To visu diezgan grūti izskaidrot – labāk jau būtu apmeklēt fizioterapeitu un manus padomus nelasīt.
Ikru un Ahileja cīpslas stiepšana ir vissvarīgākais vingrinājums, jo tas atbrīvo muskuli, kurš visu dienu bijis sasprindzināts. To var darīt nostājoties pret sienu vai ejot pa kāpnēm Tā sienas stiepšanās ir jāveic šādi: nostājieties pret sienu, viena kāja – soli uz priekšu, otra atpakaļ. Aizmugurējās kājas papēdi stingri piespiediet pie grīdas un virziiet gurnus uz priekšu, līdz jūtiiet stiepšanos ikrā. Vieglāk ir stiept ikrus, ejot pa kāpnēm. Nostājieties ar pēdu priekšējo daļu uz pakāpiena malas. Ļaujiet papēžiem lēnām nolaisties zemāk par pakāpiena līmeni. Turieties pie margām līdzsvaram.
Augstpapēžu kurpēs pēdas velve zaudē savu elastību un kļūst stīva. Vislabāk to atdzīvināt, rullējot bumbiņu. Paņemiet tenisa bumbiņu vai speciālu masāžas bumbiņu. Rullējiet to zem pēdas velves, pieliekot nelielu spiedienu. Variet veikt arī šādu vingrinājumu – apsēdieties uz krēsla, novietojiet uz grīdas dvieli. Mēģiniet ar pirkstiem savākt dvieli sev apakšā. Tas stiprina mazos pēdas muskuļus, kuri augstpapēžu kurpēs atrofējas. Vēl viens itin vienkāršs paņēmiens ir izmantot dvieli vai lenti, lai – maigi velkotu pirkstus uz augšu, vienlaikus turot kāju taisni, šo stiepšanos veikt pietiekami ilgi, lai pilnībā atbrīvotu dienas laikā uzkrāto spriedzi.
Tā kā papēži liek gurniem sagāzties uz priekšu, gūžas saliecējmuskulis kļūst saīsināts. Muguras atbrīvošanai būtu jāveic vingrinājumi izklupiena stāvoklī – viena kāja priekšā, otra aizmugurē uz ceļa. Virziet gurnus uz priekšu, turot muguru taisnu. Jutīsiet spēcīgu stiepšanos gūžas priekšpusē. Otrs vingrinājums būtu jānoskatās no dusmīga kaķa. Četrrāpus pozīcijā jāizliec muguru uz augšu, nu tā kā dusmīgs kaķis dara – un tad jāieliec uz leju. Tas palīdz atbrīvot muguras skriemeļus, kas bijuši saspiesti nedabiskajā izliekumā. Vai jūs šņāksiet kā kaķis vai nē – tas lai paliek jūsu ziņā.
Mans ieteikums ir gandrīz tāds pats kā vienmēr – mīliet savu ķermeni un ieklausieties tajā. Ja jūtiet, ka pēdas vakaros ir ļoti stīvas, izvairieties no kurpēm ar pilnīgi plakanu zoli nākamajā dienā – labāk izvēlies apavus ar mazu, 1–2 cm platformu, lai pēdai ir neliels atbalsts.
Mainiet apavus dienas gaitā. Ļoti augsta papēža valkāšanu atstāsim īpašiem gadījumiem un pēc tam dodiett ķermenim laiku atgūties.
