Pētījums: mazturīgi bērni noveco ātrāk nekā viņu turīgie vienaudži 0
Bērni no mazturīgām ģimenēm, salīdzinājumā ar turīgākiem vienaudžiem, biežāk piedzīvo bioloģiskas nelabvēlības, tostarp paātrinātu novecošanos, liecina pētījums.
Imperial College London zinātnieki analizēja datus par 1160 bērniem vecumā no sešiem līdz 11 gadiem no dažādām Eiropas valstīm. Pētījums publicēts žurnālā “The Lancet”. Bērnu ģimenes labklājību pētnieki vērtēja, izmantojot starptautisku mērogu, kurā ņemti vērā dažādi faktori, piemēram, vai bērnam ir sava istaba un cik transportlīdzekļu ir ģimenē.
Bērni tika iedalīti augstas, vidējas un zemas labklājības grupās. No asins paraugiem tika mērīts leikocītu vidējais telomēru garums, bet no urīna – stresa hormona kortizola līmenis. Telomēri ir hromosomu struktūras, kas nodrošina šūnu novecošanās un DNS integritātes kontroli, un to saīsināšanās ir saistīta ar novecošanos. Cilvēkam novecojot, telomēri kļūst īsāki, ziņo “The Telegram“.
Iepriekšējos pētījumos jau tika konstatēta saistība starp telomēru garumu un hroniskām slimībām, kā arī to, ka stress – gan īslaicīgs, gan ilgstošs – var saīsināt telomērus.
Pētījumā tika atklāts, ka bērniem no augstas labklājības grupas telomēri bija vidēji par 5% garāki nekā bērniem no zemas labklājības grupas. Meitenēm telomēri bija vidēji par 5,6% garāki nekā zēniem, savukārt lielāks ķermeņa masas indekss (ĶMI) bija saistīts ar īsākiem telomēriem – katrs tauku masas procenta pieaugums saistījās ar telomēru saīsinājumu par 0,18%.
Bērniem no vidējas un augstas labklājības grupām kortizola līmenis bija par 15,2–22,8% zemāks nekā bērniem no zemas labklājības grupas.
Autori atzīmēja, ka pētījumam ir ierobežojumi – analizētie bērni nebija no ģimenēm, kas dzīvo galējā nabadzībā, un rezultāti nav interpretējami kā saikne starp labklājību un “gēnu kvalitāti”. Tā vietā tie uzsver vides netiešo ietekmi uz zināmu novecošanās un veselības rādītāju.
Dr. Olivers Robinsons no Imperiālās koledžas Sabiedrības veselības skolas, pētījuma vadošais autors, sacīja: “Mūsu atklājumi rāda skaidru saikni starp ģimenes labklājību un zināmu šūnu novecošanās rādītāju, norādot, ka dzīves laikā izveidojas noteikti bioloģiski raksti jau bērnībā.”
“Dažiem bērniem ekonomiskā izcelsme var nozīmēt bioloģisku nelabvēlību salīdzinājumā ar tiem, kuriem dzīve sākas labvēlīgāk. Ja šo problēmu nerisinām, mēs veidojam dzīves trajektoriju, kurā šiem bērniem var būt mazāk veselīga un īsāka dzīve.”
Robinsons piebilda: “Mūsu darbs liecina, ka bērniem no maznodrošinātām ģimenēm notiek papildu bioloģisks nolietojums. Šis nolietojums var būt ekvivalents aptuveni desmit gadu šūnu līmeņa novecošanai salīdzinājumā ar turīgāku ģimeņu bērniem.”
Kendala Marstona, pētījuma pirmā autore, sacīja: “Mēs zinām, ka ilgstoša stresa iedarbība izraisa bioloģisku nolietojumu organismā. Dzīvnieku pētījumos tas ir pierādīts – stresam pakļautiem dzīvniekiem ir īsāki telomēri.”
“Kaut arī mūsu pētījums nevarēja pierādīt, ka kortizols ir tiešais mehānisms, tas uzrāda skaidru saikni starp labklājību un telomēru garumu, kas pieaugušajiem ir saistīts ar mūža ilgumu un veselību. Bērni no mazāk turīgām ģimenēm, iespējams, piedzīvo lielāku psihosociālo stresu – piemēram, viņiem var nākties dalīt guļamistabu ar citiem ģimenes locekļiem vai viņiem var nebūt pieejams dators mājasdarbu veikšanai.”
