Pētījums: visbiežāk iedzīvotāji ikdienā pārvietojas ar automašīnu 0
Lūgti norādīt, kādus transporta veidus visbiežāk izmanto ikdienā, vairāk nekā puse aptaujāto atzīmējuši automašīnu (57%). Salīdzinoši bieži aptaujātie ikdienā izmanto arī pilsētas (38%) un starppilsētu (24%) sabiedrisko transportu. Tikmēr ar velosipēdu pārvietojas 16% aptaujāto, bet ar motociklu, skūteri vai mopēdu – vien 2%, liecna jaunākā “DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti.
“Pētījuma rezultāti liecina, ka 57% aptaujāto visbiežāk kā transportu ikdienā izmanto automašīnu, kas ir ļoti daudz. Rodas jautājums, kas ir tie šķēršļi, kuri viņiem traucē pārsēsties sabiedriskajā transportā? Vai tā ir sabiedriskā transporta biļešu dārdzība vai reisu nesaskaņotība ar citiem transportlīdzekļiem? Iespējams, ka 21% respondentu, kuri reisu nesaskaņotību uzskata par vienu no galvenajām problēmām, tieši šī iemesla dēļ brauc ar personiskajām automašīnām un neizvēlas sabiedrisko transportu. Noskaidrojot viņu motivāciju, kļūtu skaidrāk redzams, kas jādara, lai cilvēki vairāk izmantotu sabiedrisko transportu,” atzīmē biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Savukārt, izvērtējot, kādās ar transportu saistītās jomās pēdējo piecu gadu laikā ir gūti lielākie panākumi, visbiežāk (32%) respondenti minējuši velo satiksmi (īpašu joslu ierīkošanu, drošības palielināšanu u.c.). Tikmēr panākumi citās jomās minēti nedaudz retāk – sasniegumus aviācijā (maršrutu no Rīgas skaitu palielināšanu) atzīmēja 20% aptaujāto, autosatiksmē (ceļu un tiltu remonti, būvniecība) – 20%, dzelzceļā (projekta “Rail Baltica” uzsākšana) – 19%, sabiedriskā transporta kustībā (pilsētu un starppilsētu sabiedriskā transporta attīstība, sakārtošana) – 19%. Visretāk (5%) aptaujātie uzskatīja, ka panākumi gūti jūrniecībā (piemēram, prāmju satiksmes regularitātes attīstība). Tikmēr 13% aptaujāto norādīja, ka panākumi nav gūti nevienā ar transportu saistītā jomā.
“Liels nopelns pienākas sabiedriskajām organizācijām, kuras ir visaktīvākās viedokļa paudējas par velotransportu publiskajā telpā, tādā veidā panākot to, ka šī tēma ir aktuāla publiskajā telpā, un tādēļ arī sabiedrība uzskata, ka šajā jomā “katliņš vārās”. Taču praksē Latvijas pašvaldības ļoti maz attīsta velo infrastruktūru, lielākoties izveidojot kopīgus gājēju un velosipēdu ceļus, taču cilvēki sarunvalodā tos dēvē par “veloceliņiem”, un katra rekonstruētā ietve gājējiem dod iespaidu, ka tas ir ieguvums velo satiksmei. Latvijas valsts ceļi līdz 2017.gadam plāno uzbūvēt velo infrastruktūru aptuveni 0,1% apmērā no Latvijas ceļu garuma. Tas norāda, ka fakti dzīvē neapliecina, ka ir notikuši kādi sasniegumi velo satiksmē,” norāda Rīgas Brīvostas pārvaldes attīstības dienesta vadītājs, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
Vaicāti par lielākajām neveiksmēm transporta jomā pēdējo piecu gadu laikā, visbiežāk aptaujātie norādīja uz aviāciju (atbalsts “Air Baltic” u.c.) (36%) un dzelzceļā (vilcienu iepirkumi u.tml.) (31%). Jāpiebilst, ka liela daļa aptaujāto minējuši arī autosatiksmi (ceļu stāvokli, sastrēgumus, avārijas u.c.) (27%). Tikmēr 19% aptaujāto saskata neveiksmes sabiedriskā transporta (kvalitātes, cenas u.c.) jomā. Viedokli, ka nevienā ar transportu saistītā jomā pēdējo piecu gadu laikā nav bijušas neveiksmes, pauda vien 7%.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vairākums iedzīvotāju kā vienu no galvenajām sabiedriskā transporta problēmām atzīmējuši biļešu dārdzību (74%). Tikmēr 30% aptaujāto minējuši nepietiekamu reisu biežumu, bet 21% – nesaskaņotību ar citiem transportlīdzekļiem un 18% – nepārdomātus maršrutus. Līdzīgi kā iepriekšējā jautājumā tikai 7% aptaujāto uzskata, ka sabiedriskā transporta jomā nav problēmu.
Komentējot šos datus, Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands norāda: “Šķiet, ka biežāk minētā sabiedriskā transporta problēma – biļešu dārdzība – visvairāk varētu būt minēta tieši attiecībā uz Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu, jo kopumā sabiedriskā transporta biļešu cenas valstī nevar uzskatīt par pārmērīgām. Nepārsteidz, ka Latvijas iedzīvotāji vēlētos redzēt ērtu un efektīvu sabiedrisko transportu par pieejamu cenu, kas visumā sakrīt ar būtiskākajiem faktoriem, kuri tiek vērtēti, veidojot valsts transporta politiku.”
Savukārt, ņemot vērā, ka jau ilgu laiku sabiedrībā tiek diskutēts par projektu “Rail Baltica”, aptaujātie tika aicināti izvērtēt dažādus izteikumus par to. Visbiežāk aptaujātie uzskata, ka, pateicoties “Rail Baltica” projekta attīstībai, būs ērtāka ceļošana starp Baltijas valstīm un uz Eiropas valstīm (40%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka tiks veicināta ekonomiskā attīstība (27%) un projekts stiprinās Latvijas integrāciju Eiropā (24%). Tikmēr 23% aptaujāto pauda pārliecību, ka projekts ir liels slogs valsts budžetam.
Jāpiebilst, ka 17% neko nezina par “Rail Baltica” projektu un 17% iedzīvotāju bija grūti sniegt viedokli šajā jautājumā.
Visbeidzot, lūgti paust viedokli, kāpēc Latvijai ir nepieciešama sava nacionālā aviokompānija, liela daļa aptaujāto norādīja, ka tā nodrošina neatkarību no citu valstu aviokompāniju lēmumiem (37%) un ļauj vairāk ņemt vērā tieši Latvijas iedzīvotāju vajadzības un intereses (30%). Tikmēr daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka uzņēmuma darbība nodrošina tiešus (peļņa u.tml.) (21%) un netiešus ienākumus (tūrisms, investīcijām nepieciešamā infrastruktūra u.c.) valsts budžetā (20%), kā arī ļauj nodrošināt zemākas cenas Latvijas iedzīvotājiem (19%). Jāpiebilst, ka 20% respondentu uzskatīja, ka Latvija varētu iztikt arī bez valstij piederošas aviokompānijas.
