Ribno Alpu kūrortviesnīca, kas Eiropā nupat pirmā saņēmusi “Zero Waste” biznesa
sertifikātu, atrodas vienā no Slovēnijas skaistākajiem apvidiem ar izcilu skatu uz kalniem un ezeru.
Ribno Alpu kūrortviesnīca, kas Eiropā nupat pirmā saņēmusi “Zero Waste” biznesa sertifikātu, atrodas vienā no Slovēnijas skaistākajiem apvidiem ar izcilu skatu uz kalniem un ezeru.
Ribno Alpu kūrortviesnīcas publicitātes foto

Pirmā viesnīca ar “Zero Waste” sertifikātu – gleznainā vietā Slovēnijas Alpos 8

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Eksperti atklāj, ka ir kaut kas, no kā Putins baidās vairāk nekā no NATO
Lasīt citas ziņas

Nupat pirmais uzņēmums Eiropā – Ribno Alpu kūrortviesnīca gleznainajā Bledas pilsētā Slovēnijā – ieguvis nesen izveidoto “Zero Waste” jeb bezatkritumu biznesa sertifikātu. Vai jaunais rīks būs vērtīgs palīgs, lai glābtu cilvēci no noslīkšanas atkritumu kalnos, un kā tas palīdzēs nostāties uzņēmējiem uz zaļās takas?

Uzņēmējdarbībā sertifikāts, kas apliecina saudzīgu resursu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību vides jomā, nav jaunums. Līdz šim pasaulē plašāk pazīstama “Green Key” jeb Zaļā atslēga, kas tiek izmantota tūrisma nozarē. Lai to iegūtu, uzņēmumam jāatbilst vairāk nekā 110 kritērijiem, sākot ar elektroenerģijas un ūdens resursu saudzīgu izmantošanu līdz īpaši izstrādātiem vides politikas dokumentiem un personāla apmācībām par vidi saudzējošām ikdienas darbībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Latvijā lauku tūrisma un ēdināšanas jomā jau vairāk nekā 20 gadus pastāv vietējas nozīmes vides kvalitātes zīme “Zaļais sertifikāts”, kas norāda, ka uzņēmums savā darbībā saudzē vidi, saglabā ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī ievēro vietējās tradīcijas.

“Zero Waste” sertifikātu izveidoja un sāka ieviest 2021. gada martā dibinātā “Mission Zero Academy” jeb Zero akadēmijas misija, kas ir Eiropas nevalstiskās organizācijas “Zero Waste Europe” filiāle. Tās mērķis ir kļūt par uzticamu, plaši atzītu un lietotājiem draudzīgu vienas pieturas aģentūru bezatkritumu risinājumiem, resursiem un informācijai, palīdzot uzņēmējiem pārvarēt zināšanu trūkumu pārejā uz nulles atkritumu praksi.

Sertifikāta saņemšanai izvirzīti deviņi pamata kritēriji, katrā nozarē paredzot arī specifikas prasības. Zero akadēmijas misijas izstrādātais rīks nebūšot mazāk efektīvs par līdzšinējiem, taču uzņēmējiem pieejamāks un lētāks, apgalvo Māra Vilciņa – bezatkritumu biznesa sertifikāta pirmā auditore Latvijā. Viņa jau ir piedalījusies Ribno Alpu kūrortviesnīcas auditā.

Wi-Fi parole – “Zero Waste”

Par iesācējiem videi draudzīgā saimniekošanā pirmā bezatkritumu biznesa sertifikāta saņēmēju nenosaukt. Ribno Alpu kūrortviesnīca jau 2018. gadā ieguva Slovēnijas “Zero Waste Hotel” sertifikātu, kļūstot par pirmo viesnīcu ar šādu titulu, 2021. gadā tā tika atzīta arī par “Zero Waste Glamping” tūrisma mītni.

“Vēlamies saglabāt savu pasauli zaļu,” rakstīts viesnīcas mājaslapā. Ģimenes uzņēmums par svarīgāko savā ilgtspējīgās vides politikā nosauc atkritumu apsaimniekošanu, cieņpilnu dzeramā ūdens un pārtikas izmantošanu. Izskatās, ka viņiem tas izdodas, jo Zero akadēmijas misijas auditori Ribno Alpu kūrortviesnīcas saimniecisko darbību atzinuši par atbilstošu otrajam līmenim, piešķirot divu zvaigžņu vērtējumu no trīs iespējamām.

Vērts pieminēt, ka viesnīca atrodas vienā no Slovēnijas skaistākajām vietām ar 1011. gadā romānikas stilā celto pili uz klints, no kuras paveras izcila ainava ar smaragdzaļo Bledas ezeru un Juliāna Alpiem. Uz romantiskās saliņas ezerā atrodas 17. gadsimtā celtā ievērojamā Debesbraukšanas baznīca. No Bledas Līdz Austrijas robežai ir tikai 15 kilometru.

Reklāma
Reklāma

Viesnīca vai uz katra soļa viesus gan iepazīstina ar savām vērtībām, gan izglīto vides jomā, par pirmajiem iespaidiem stāsta M. Vilciņa. “Savai WI-FI parolei tā izmanto “Zero Waste” nosaukumu ar domu – ja nu kāds vēl nav pamanījis viņu politiku, tad, lietojot internetu, noteikti ievēros.”

Bufete zaļāka par restorānu

Pārtikas atkritumu apjomus Ribno Alpu kūrortviesnīcai palīdzējusi samazināt arī ēdamzālē pie sienas izvietotā informācija sešās valodās, aicinot viesus likt šķīvī tik daudz ēdiena, lai tas nepaliktu pāri.
Ribno Alpu kūrortviesnīcas publicitātes foto

Atkritumu uzskaiti viesnīca sākusi 2017. gadā, sverot un analizējot, kas paliek pāri pašu saimnieciskajā darbībā un ko atstāj apmeklētāji. Darbs uzticēts saimniecības daļas pārzinim, kas koordinē visu atkritumu apsaimniekošanu, bet darbiniekam no vadības menedžmenta jānodarbojas ar personāla izglītošanu un apmācību tieši vides jautājumos.

Lai samazinātu pārtikas atlikumu apjomus, tika veiktas nozīmīgas pārmaiņas ēdināšanas sektorā, nomainot restorānā ēdiena pasūtināšanu pēc ēdienkartes ar bufetes galdu. Turklāt tika samazināts šķīvju izmērs un pie sienas izvietota informācija sešās valodās ar aicinājumu likt traukā tik daudz ēdiena, cik spēj apēst, lai neradītu pārpalikumus. Restorāna darbinieki piemērojas viesu ēšanas paradumiem, piemēram, itāļiem brokastīs nav vērts piedāvāt omletes vai karstas desiņas, jo viņi pamatā izvēlas tikai kruasānus un kafiju, savukārt ceļotājiem no Āzijas valstīm uz galda noteikti jābūt rīsiem.

Rezultāti ilgi nebija jāgaida – pārtikas atlikumu kļuvis krietni mazāk. M. Vilciņa stāsta, ka dienā, kad auditējuši ēdināšanas daļu, pēc 20 cilvēku pusdienām atlikumu bijis labi ja pāris ēdamkarošu.

Viesnīca ievērojami spējusi samazināt arī jaukto atkritumu apjomu. Par inovāciju varot saukt viņu izvirzītās prasības produktu piegādātājiem paņemt atpakaļ ne tikai lielo taru – kastes un tamlīdzīgu –, bet arī mazāku, piemēram, izlietotos jogurta trauciņus. Ja neizdodas vienoties, līgums tiek lauzts. “Viņu plāns paredz vēl samazināt atkritumu daudzumu,” piebilst M. Vilciņa.

Fotosesija pie miskastes

Viesi iecienījuši fotografēties pie šī romantiska izskata namiņa, pat nenojaušot, ka tajā atrodas viesnīcas atkritumu konteineri.
Ribno Alpu kūrortviesnīcas publicitātes foto

Viesnīcas saimnieka aizraušanās ir kokapstrāde, mēbeļu atjaunošana un būvniecība, kas atspoguļojas būvēs, interjera mēbelēs, dekoros, suvenīros un jau pieminētajās informatīvajās izkārtnēs ar padomiem vides jautājumos. Pat atkritumu konteineriem speciāli izveidots koka namiņš, turklāt tik romantiskā stilā, ka viesi bieži vien fotografējas tieši pie tā. Uzzinot par saturu, viņi nejūtas sarūgtināti, jo ir pieņēmuši, ka šajā viesnīcā valda “Zero Waste”. Ar savu pieredzi kokapstrādē un vides jomā saimnieks iepazīstina arī vietējos skolēnus un dizaina studentus.

Auditoriem nebija šaubu, ka sertifikāts ir pelnīts, ko atzina arī Zero akadēmijas misijas koordinatore Kaisa Karjalainena: “Arvien vairāk cilvēku vēlas atpūsties ilgtspējīgā veidā, un bezatkritumu sertifikāts ir izcilības zīmogs tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuri pierāda, ka piedāvā šo iespēju. Ribno Alpu kūrortviesnīca ir iedvesmojusi tūkstošiem tūristu, studentu un atkritumu apsaimniekošanas profesionāļu ar savu ambīciju, vadību un ikdienas atkritumu samazināšanas prakses ieviešanu, tāpēc esam gandarīti, ka šis ir pirmais uzņēmums Eiropā, kas saņēmis sertifikātu.”

Par saņemto novērtējumu lepni jutās tā saņēmēji un solīja, ka darbs tiks turpināts, ieviešot papildu pasākumus atkritumu samazināšanā, to uzraudzību, kā arī nodrošinot sertifikāta ilglaicīgumu.

No Slovēnijas ir ko pamācīties

Zero Akadēmijas misijas komanda, kas piedalījās viesnīcas auditā. Attēlā: (pirmā no kreisās) Māra Vilciņa, viņai blakus misijas koordinatore Kaisa Karjalainena.
Zero akadēmijas misijas publicitātes foto

“Ribno Alpu kūrortviesnīcas pieredze rāda, ka, ieviešot videi draudzīgus risinājumus, informējot un izglītojot par tiem viesus, var mainīt arī cilvēku paradumus – pieradināt nerīkoties izšķērdīgi, neatstāt aiz sevis atkritumus, mazāk tērēt resursus,” spriež auditore M. Vilciņa.

Uzturoties Slovēnijā, auditējot viesnīcu un pēc sarunām ar vietējiem kolēģiem M. Vilciņai jāatzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā Latvijai no Slovēnijas būtu ko pamācīties. “Man radās iespaids, ka šī joma valstī ir sakārtota, visiem saprotama un efektīva. Atkritumu šķirošana, tostarp bioatkritumu, Slovēnijā ir obligāta no 2010. gada, turklāt likums nosaka, ka uzņēmumi tos drīkst nodot utilizācijai sertificētai kompānijai, paši kompostēt vai atlikumus izbarot dzīvniekiem nedrīkst, tas atļauts tikai privātpersonām.”

“Zero Waste” jeb bezatkritumu biznesa sertifikātu, kas aptver visas uzņēmējdarbības nozares, pēc M. Vilciņas domām, var uzskatīt par labu palīgu ar vidi saistītu jautājumu sakārtošanā, lai uzņēmums būtu pārliecināts, ka darbojas pareizā virzienā. Kā skaidro K. Karjalainena, sertifikāts mudina ieviest efektīvu sistēmu, kas ietaupa dabas resursus, novēršot dažādu materiālu nokļūšanu atkritumos. Process balstīts uz ideju samazināt atkritumu daudzumu, pārsniedzot mērķi iegūt 90% šķiroto atkritumu, un sastāv no četriem galvenajiem soļiem: intereses izteikšana, ieviešana, sertifikācija un ikgadēji uzlabojumi.

“Tas paredz pastāvīgu atbalstu no profesionāliem mentoriem un satur vispārīgus kritērijus, kas pielāgoti dažādām nozarēm – viesnīcām, restorāniem, pasākumiem, birojiem un pārtikas preču veikaliem. Viena zvaigzne nozīmē labu praksi, divas ir līdzvērtīgas labajai praksei valsts līmenī un trīs – labākā prakse Eiropā,” norāda Zero akadēmijas misijas koordinatore.

Kāda par šo sertifikātu būs Latvijas uzņēmumu interese, ir jau cita raksta temats.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.