Ronalds Briedis: “Ironija, diemžēl vai par laimi, ir mana rakstura noteikta. Tas ir veids, kā instinktīvi reaģēju uz apkārtējo pasauli.”
Ronalds Briedis: “Ironija, diemžēl vai par laimi, ir mana rakstura noteikta. Tas ir veids, kā instinktīvi reaģēju uz apkārtējo pasauli.”
Publicitātes foto

Ronalds Briedis: Politika arī ir popkultūras sastāvdaļa 0

Viens no šā gada pirmo mēnešu spilgtākajiem notikumiem latviešu literatūrā ir dzejnieka un Literārās akadēmijas vadītāja ­Ronalda Brieža dzejas krājuma “Zāles pret nemirstību” klajā nākšana apgādā “Neputns”. Tā ir dzejnieka trešā grāmata.

VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
Inese Vaidere par vīra aiziešanu un dzīvi pēc tās: “Līdz pašam pēdējam brīdim ticēju, ka Arturs būs atkal vesels…”
Lasīt citas ziņas

– Jūsu jaunākā krājuma nosaukums ir “Zāles pret nemirstību”. Izskanējis, ka šī rinda pārceļojusi no iepriekšējā krājuma dzejas rindām…

R. Briedis: – Tas bija dzejolis, ko pēc redaktora ieteikuma no iepriekšējā krājuma izņēmu. Šobrīd no tā atceros vairs tikai divas rindiņas: “Krišnaīts večiņai sola/ Zāles pret nemirstību.” Pārējais ir veiksmīgi pagaisis no prāta un elektroniskajiem datu nesējiem un atnācis vietā jau veselas grāmatas formā. Virsrakstam paņemtā rinda var šķist paradoksāla, bet tikai tikmēr, kamēr paliekam ierastajās domāšanas kategorijās. Rietumu vērtību sistēmā indivīds ir augstākā vērtība, taču cilvēks ir mirstīgs, tādēļ savas nebūtības iespēju uztveram kā problēmu. Austrumu priekšstatos indivīds ir drīzāk nepilnība – daļa, kas nošķiroties zaudējusi izpratni par veselo. Individuālās gribas konfrontācija ar Visuma kārtību rada visas mūsu ciešanas, mēs nespējam tajā atgriezties, nespējam arī pilnībā izdzist – arī pēc ķermeņa nāves – tāpēc būtībā esam nolemti nemirstībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Krājumā paralēli sadzīviskām un kultūras peripetijām ievietoti arī trāpīgi politiku un politiķus atmaskojoši dzejoļi. Kas jūs pamudina rakstīt par šādām tēmām?

– Manā uzmanības lokā galvenokārt ir popkultūras zīmes. Tās man atgādina ģenētiski modificētas ogas, kam nav vairs kauliņa. Zīmes, kas atbrīvotas no sava satura. Politika arī ir popkultūras sastāvdaļa. Politiķu izdarībām seko līdzi kā nebeidzamai “ziepenei”, tikai aktieri sliktāki un dialogi garlaicīgāki. Taču es šeit neakcentētu politiķus, jo tie daži teksti, kas pieskaras šī brīža ģeopolitiskajām aktualitātēm Krievijā vai Ziemeļkorejā, nav par aktīvu, bet par pasīvu attieksmi – nemainīgām, cikliskām izpausmēm nācijas kā kolektīva kopuma attieksmē pret varas institūcijām – tā saukto aziātisko modeli, kad tirāns jau pats kļūst par šī simulakra ķīlnieku.

– Mani jūsu dzeja pārsteidz ne tik daudz ar lakonisma šarmu, stilizācijas āķīgumu, ironijas vai – šajā gadījumā – postironijas eleganci, kā ar prasmi lietot paradoksa poētiku un pasniegt dzīves nebūšanu pilno ikdienību dzejiski viegli. Vai rakstīt viegli ir viegli?

– Rokraksts parasti veidojas no organiski piemītošām īpatnībām, tām izkristalizējoties. Ironija, diemžēl vai par laimi, ir mana rakstura noteikta. Tas ir veids, kā instinktīvi reaģēju uz apkārtējo pasauli. Kad reflektēju par šo jautājumu, tā ir sevis pašizziņa. Šī procesa gaitā mana attieksme pret ironiju ir vairākkārt nomainījusies un transformējusies postironiskā skatījumā – ironijā par pašu ironiju. Viegluma izjūta drīzāk ir blakusparādība.

– Vairākkārt esat teicis, ka krājums ir kāds noiets dzīves posms un jūs var raksturot kā zinātkāru un erudītu dzejnieku. Iepriekšējā krājumā iedziļinājāties age­lasta tēmas problemātikā, šajā galvenais uzstādījums ir Budas smaids. Vai esat jau atradis kādu jaunu, urķējamu tēmu nākamajam krājumam?

– Agelasta jeb nesasmīdināmās princeses tēma man ir centrālā visos krājumos. Savulaik Fransuā Rablē definēja cilvēku kā “dzīvnieku, kurš smejas”. Mani interesē cilvēks, kurš nesmejas. Iepriekšējā grāmatā sev uzdevu jautājumu – vai ironija ir savienojama ar kristīgo ētiku? Šoreiz uzstādījums bija cits – kāpēc tā ir savienojama ar budismu? Tēma izvērtās daudz plašāka, jo sāka veidot paralēles un pretstatus ar hinduisma, konfuciānisma, šinto un citu Āzijas tautām raksturīgo mācību priekšstatiem. Dīvainā kārtā tas atveda mani atpakaļ punktā, no kura visa mana rakstība sākās, vēl pirms “Asaru gāzes”, bet ar pavisam citu attieksmi pret aplūkojamo parādību. Es zinu, ka būs nākamais loks, un pat aptuveni nojaušu, kādā virzienā tas ies, bet šobrīd cenšos izbaudīt sasniegto tukšuma stāvokli. Galu galā starp manu pirmo un otro grāmatu pagāja četri gadi, starp otro un trešo – astoņi. Aritmētiskā progresija nosaka, ka nākamajai grāmatai jāiznāk pēc sešpadsmit gadiem, tā ka laiks vēl ir.

– Jūsu dzeja ir skaniska un vizuāli telpiska. Iespējams, ka jūsos mīt gleznotāja vai mūziķa apslēpts talants…

– Nedomāju, ka pateikšu ko jaunu, apgalvojot, ka dzīvojam laikā, kad robežas starp žanriem un māk­slas veidiem noārdās. Taču vienlaikus tas liek arī pamatus jauniem žanriem. Īpaši labi to var novērot populārajā žanru literatūrā, kas reizēm ir daudz precīzāks barometrs pārmaiņām nekā avangards. Par maniem apslēptajiem talantiem – tie noteikti neslēpjas glezniecībā vai vizuālajās mākslās kopumā. Mana māte bija keramiķe, bet pats zīmēju sliktāk par bērnudārza audzēkni. Dzejā ir iespēja to kompensēt, un par vizualitāti es tiešām piedomāju. Ar mūziku ir citādi – tā nāk no pašas valodas. Krājumā ir tikai viens dzejolis – triolets “Kad Gangas krastos gongi dārd…” –, kurā apzināti veidoju instrumentāciju. Taču tam blakus var atrast citu trioletu “Peld rozā lotoss…”, kurā arī saklausāma instrumentācija, kaut arī rakstot tāda netika veidota. Vienkārši teksts instrumentēja pats sevi.

– Jūsu sirdsdarbs ir Literārās akadēmijas kūrēšana. Vai komunikācija ar jaunajiem autoriem ietekmē radošo procesu?

– Kad pats sāku rak­stīt, bija visai maz iespēju saņemt atsauksmes un padomus darbam ar tekstiem. Man paveicās, ka varēju kādu laiku ekspluatēt Jāni Rambu, sūtot viņam pa pastu biezas aploksnes ar saviem smērējumiem, bet tad viņš kļuva par Jāni Elsbergu un pielika šai lietai punktu. Tā ka, tiklīdz pavērās iespēja izveidot tam domātu programmu, tūlīt iesaistījos šajā procesā. No vienas puses, tas atņem laiku un spēku rak­stīt ko pašam, no otras puses, tomēr dod arī jaunus stimulus. Reizēm palasi konkursam iesniegtos darbus un saproti, ka mest rakstīšanu pie malas laikam vēl nevajadzētu. Kāds iemanās rakstīt arī sliktāk par tevi. Citreiz redzi, ka jaunā paaudze demonstrē tādu virtuozitāti, ka ir jāsaņemas pašam.


Ronalds Briedis. Dzeja no krājuma “Zāles pret nemirstību”

***

Tempļa dievībām acīs vīd rūsa

Pūķi bantītē sasietām ūsām

Vēro salūtu Šambalas ielās

Paparaci ķer princeses smaidu

Naktīs neguļ – uz sienas laiž slaidus

Nospiež izsmēķus kafijas mielēs

Oroboro ap tukšumu griežas

Vaibstiem cauri vien tapešraksts spiežas

Palankīna logs aizklāts ar sietu

Paver spraudziņu moskītu tīklā

Bāla roka un noglāsta bikli

Pūķa galvu kas iznirst no lietus

***

Smejas pērtiķi bambusu birzī

Līst virs upes uz piestātni virzās

Skaļiem lozungiem nokārtās baržas

Izmirkušas līdz vīlītēm sievas

Saskrien templī šai sezonā dievi

Rāmi pārtiek no ēdienu smaržām

Plēvēm apsegtas letes kur uzlikts

Krāšņo masku klāsts mandalu puzles

Tūkstoš dzīvju zem zvaigznēm vēl skumt tiem

Bronzas Buda sūb lotosa pozā

Sārtie karogi ielās kļūst rozā

Gaisma nokāpj pa pagodu jumtiem

***

Tas opija pagrabiņš Vecrīgas ielā

Ar pīpēm ko pienes trīs austrumu sievas

Kur grimis tas šodien no kādām nu vielām

Top mākoņi kuros pa bulvāriem lieliem

Peld laipnie un viltīgie ķīniešu dievi

Vai ieklīst vēl Čaks piespraust vīstošu puķi

Pie frakas kā ordeni skumjām vai dzisis

Sen atspulgs no papīra laternām pūķi

Guļ tumsā un vienīgi pusaudzes skuķes

Vēl spiegdamas izskrien no melnās nakts mises

Kad galvaskauss nolaiž pār altāri bizi

 

BALTĀS APKAKLĪTES

III

Vienā lapā satilpst viss

Karjera un dzīves gājums

Grēku plūdus novērsīs

Aukstā ūdens skaitītāji

Arvien retāk griesti mirkst

Eiroremonts glābj un joga

Pildspalva ir sestais pirksts

Pāršūts cimds lai ielien roka

Nenokrīt pat matiņš tievs

Neapdrošināts pret riskiem

Ja mūs nesapratīs Dievs

Iztulkosim latīniski

***

Viesu namiņš upes labajā krastā

Vienīgā vieta visā Tokijā

Kur pasniedz liellopu gaļu

Vecajā Edo laika ēkā

Nesen ievilkta elektrība

Un vakaros var dzirdēt kā naktstauriņi

Sitas pret plānajām papīra sienām

Atstājuši lakādas kurpes pie ieejas

Četri Meidži perioda poēti

Sasēžas uz salmu paklāja

Salej kristāla glāzēs rīsu vīnu

Un turpina uz ielas uzsākto strīdu

Ar kādiem hieroglifiem

Jāatveido vārdi “impresionisms”

Un “beisbols” un vai mēnesi

Uz Japānu atveduši ķīnieši

Zem piesvīdušajiem cilindriem

Matu šķipsnas uz pieres

Atgādina galvai piesūkušās dēles

Pēc lietus sezonas

Pilsētu pārņēmusi neizturama tveice

Un šķiet pat cikādes

Ginka koku zaros griež zobus

Viens no viņiem iedomājas

Ka tur varētu sanākt kāds haiku

Taču atliek pensneju atpakaļ

Kad saimniece gaišā vasaras kimono

Atnes čurkstošos steikus

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
Inese Vaidere par vīra aiziešanu un dzīvi pēc tās: “Līdz pašam pēdējam brīdim ticēju, ka Arturs būs atkal vesels…”
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Lasīt citas ziņas
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Par Čehijas prezidentu kļuvis bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pavels 15
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Analītiķiem baisas prognozes – Krievija gatavojas pastiprinātiem uzbrukumiem Ukrainā
Šodien tu spēsi aptvert visu nezināmo un sasniegt teju vai neiespējamo! Horoskopi 29.janvārim
22:10
Uzmini nu! Sastopama gan Āfrikā, gan Latvijā, dzied naktīs. Uzskatāma par ukraiņu iemīļotu simbolu
21:26
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns?
20:44
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki
VUGD plūdu laikā lūdza nebraukt uz Jēkabpili ekskursijā. Vai sabiedrība klausījās un izprata situāciju?
4 iemesli, kāpēc vajadzētu kaļķot koku stumbrus: to vislabāk darīt, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu
VIDEO. Grūtniece Purvciemā izraisa smagu autoavāriju – taranē skolnieku mikroautobusu un pati nokļūst slimnīcā 7
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns?
Uzmini nu! Sastopama gan Āfrikā, gan Latvijā, dzied naktīs. Uzskatāma par ukraiņu iemīļotu simbolu
Sinoptiķu prognozes svētdienai – ne pārāk iepriecinošas
VIDEO. Ziemeļkoreja, Irāna vai Kuba? Propagandas TV raidījumā eksperti prāto – kuras valsts modelis Krievijai tagad būtu vispiemērotākais? 27
Pēc neveiksmes vēlēšanās partija “Saskaņa” cer uz “reanimēšanos” ar Nilu Ušakovu vadībā
“Saskaņas” politiķis Jānis Urbanovičs atzīst – partija vēlēšanās zaudēja, jo viņš atļāvās “agresoru nosaukt par agresoru” 50
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
Brīnumainā izglābšanās Krievijā: 66 gadus vecs pensionārs apmaldījies un četras dienas mīnuss 40 grādos ar slēpēm klīdis pa apkārtni 11
Garāks mācību gads – labāka izglītība?
Šodien tu spēsi aptvert visu nezināmo un sasniegt teju vai neiespējamo! Horoskopi 29.janvārim
FOTO, VIDEO. “Ļaunuma izpostītās cilvēku dzīves…. mēs nevarējām palikt vienaldzīgi!” – grupa “Sudden Lights” nāk klajā ar jaunumiem
Bankrotējusi Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija “flybe” 2
Zemkopības ministrs: “Pārtikas cenas kritīsies. Tirgotāji reizēm nelaiž cenas lejā, tad, kad tās būtu jālaiž”
Šajā nedēļas nogalē nebūs pieejams portāls Latvija.lv
Neiepriecinoša tendence – degvielas cenas atkal kāpj
“Konflikts sākās ar lielo vīru sastrīdēšanos.” Partijā “Konservatīvie” ir sākusies drupināšana
Kāpēc tieši Vācijas 12 “Leopard” tanki ir tik svarīgi Ukrainai? Politologs min trīs iemeslus 56
Maskava pieprasa Latvijas vēstniekam Riekstiņam Krieviju atstāt divu nedēļu laikā 43
FOTO. Jau 12 gadi bez Mārtiņa Freimaņa… “Ar dievu, mazo dīvainīt! Tu teici un jau biji prom”