Pret birokrātiju! Krištopans atskatās uz padarīto Eiropas parlamentā un atklāj mērķus 0
Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans norāda, ka vairākas lietas, ko viņš solījis saviem vēlētājiem, Eiropas Parlamentā jau tiek virzītas vai panāktas. Viņš kā piemērus min migrācijas politiku, klimata regulējumu, autoindustriju, atmežošanas regulu un arī medniekiem būtisko jautājumu par vilku aizsardzības statusu.
Krištopans skaidro, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir tā dēvētā atgriešanas regula migrācijas jomā. Tā, viņaprāt, ir svarīga, lai Eiropa efektīvāk risinātu nelegālās migrācijas jautājumus un cilvēku atgriešanu izcelsmes valstīs.
Viņš piemin arī CO2 prasību un klimatneitralitātes mērķu attālināšanu autoindustrijā. Krištopana ieskatā Eiropas Savienības klimata politika nereti tiek īstenota pārāk strauji un birokrātiski, nerēķinoties ar dalībvalstu ekonomiku, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Kā vēl vienu piemēru viņš min atmežošanas regulu. Krištopans norāda, ka Eiropas Parlamentā panākta balsojuma virzība, lai atliktu šīs regulas spēkā stāšanos. Viņa ieskatā tas ir svarīgi, lai uzņēmēji un valstis netiktu pārslogotas ar nesagatavotām prasībām.
Deputāts izceļ arī medniekiem un lauku iedzīvotājiem būtisku jautājumu – vilku aizsardzības statusu. Viņš norāda, ka Eiropas Parlamentā balsots par to, lai vilki no sevišķi aizsargājamas sugas tiktu pārcelti uz aizsargājamas sugas statusu.
Krištopans uzsver, ka Latvijā vilku populācija nav izzūdoša problēma. Viņš stāsta, ka pašam laukos vilki dienas laikā staigājot pa pagalmu, bet zemniekiem bijuši gadījumi, kad vilki saplēš aitas.
“Vilki ir izdzīvojuši. Viņi vienmēr būs tādā tukšā zemē kā Latvija, kur 53% teritorijas ir meži,” saka Krištopans.
Viņa ieskatā Latvijā vilkus “pat gribēdami nevaram iznīcināt”, kur nu vēl tad, ja tie tiek īpaši aizsargāti. Tāpēc vilku statusa maiņu viņš uzskata par praktisku un Latvijai svarīgu lēmumu.
Runājot plašāk par darbu Eiropas Parlamentā, Krištopans uzsver, ka viņa skatījumā galvenā cīņa nav starp labējiem un kreisajiem politiskajiem spēkiem. Viņš uzskata, ka “Patriotu” cīņa ir pret Eiropas Komisijas birokrātisko pieeju.
Viņš īpaši kritizē Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu, norādot, ka viņa nav tieši ievēlēta. Krištopana ieskatā Eiropas Komisijas birokrāti 27 dalībvalstīm arvien biežāk uzspiežot savus noteikumus.
“Visu laiku mēģina kaut ko birokratizēt vairāk un vairāk,” saka deputāts.
Krištopans norāda, ka “Patrioti” turpinās cīnīties pret šo pieeju un, viņa vārdiem, “zāģēt fon der Leienas krēsla kājas”.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas parlamenta politisko grupu “Patrioti Eiropai”. Eiropas parlaments neuzņemas atbildību par publikācijas saturu”
