“Par alkohola testu katru rītu ir milzīgs aizvainojums!” Krauklis atklāj, ko viņam stāstījuši policisti, bet tauta komentāros “pamatīgi aizsvilstas” 0
Pēc pēdējā laikā plaši apspriestajiem incidentiem, kuros iesaistīti Valsts policijas darbinieki, sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par disciplīnu, atbildību un alkohola pārbaudēm iekšlietu struktūrās.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks iepriekš paudis, ka pēc traģēdijas Priekulē prevencijas nolūkos policijā tiks veikti alkohola testi. Tie attiektos uz policistiem, kuru pienākumu izpildē nepieciešams dienesta šaujamierocis un kuri vada dienesta transportlīdzekli.
Šī iecere izraisījusi asas reakcijas soctīklos. Diskusiju īpaši uzjundīja Vents Armands Krauklis, kurš platformā “X” rakstīja, ka šajās dienās esot saticis vairākus policistus un viņi par alkohola testu katru rītu jūtot “milzīgu aizvainojumu”.
“Dēļ viena traģiska notikuma apšaubīt vairuma policistu godaprātu nav pareizi. Visi teica, ka pie pirmās izdevības ies prom no darba,” rakstīja Krauklis.
Viņa ieraksts izraisīja plašu reakciju. Daļa komentētāju Krauklim piekrita, norādot, ka ikdienas pārbaudes varētu tikt uztvertas kā neuzticēšanās godprātīgiem darbiniekiem, īpaši tiem, kuri policijā nostrādājuši 20 gadus bez pārkāpumiem vai aizrādījumiem. “Ja cilvēks ilgi strādājis bez problēmām un tagad pēkšņi viņam paziņo, ka būs papildu pārbaudes, rūgtumu var saprast,” sprieda kāds komentētājs.
Tomēr ievērojami vairāk komentāros pausts pretējs viedoklis – ja policistam nav ko slēpt, alkohola pārbaudei nevajadzētu būt pazemojumam. Cilvēki atgādina, ka daudzās profesijās šādas pārbaudes ir ikdiena, jo īpaši tur, kur darbs saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanu, cilvēku drošību vai paaugstinātu risku.
“Ja neko nepārkāpj, tad nav pamata aizvainojumam. Ja pašiem ir aizdomas, ka būs 0,1, 0,5 vai 1,0 promiles, tad saprotams, ka ies projām no darba un satraucas,” raksta kāds diskusijas dalībnieks.
Vairāki komentētāji salīdzināja policistus ar sabiedriskā transporta šoferiem, lidotājiem un citu nozaru darbiniekiem, kuriem alkohola pārbaudes pirms darba ir ierasta prakse. “Rīgas satiksmes šoferi alkohola testu veic katrā galapunktā, katrā reisā. Un neviens tāpēc darbu nepamet,” norāda kāds lietotājs. Citi piebilst, ka arī noliktavu darbiniekiem, rūpnīcu strādniekiem un autovadītājiem daudzviet pārbaudes ir norma.
Diskusijā iesaistījās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, norādot, ka NMPD šādi testi jau vairākus gadus tiek veikti visiem, kuri savā maiņā sēdušies pie stūres. Viņa uzsvēra, ka kolēģu un pacientu drošība ir svarīga un “tur nav par ko aizvainoties”.
Komentāros izskanēja arī viedoklis, ka policijas darbiniekiem prasībām jābūt pat stingrākām nekā daudzās citās profesijās, jo viņiem ir tiesības pielietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un dienesta ieroci. “Varas pārstāvim, kuram ir tiesības pielietot spēku un kurš nēsā ieroci, ir lielāka atbildība un jābūt arī augstākiem standartiem,” raksta kāds komentētājs.
Citi uzsver, ka runa nav tikai par vienu traģisku gadījumu. Viņuprāt, pēdējie incidenti tikai izgaismojuši problēmas, par kurām sabiedrībā jau sen bijušas aizdomas. “Tas nav viens traģisks notikums, šis vienkārši skaļāk izskanējis,” raksta kāds lietotājs, pieminot arī gadījumu, kad alkohola reibumā esoša policijas darbiniece pēc ceļu satiksmes negadījuma pameta notikuma vietu.
Daļa komentētāju norāda, ka godprātīgiem policistiem pašiem būtu jābūt ieinteresētiem, lai no dienesta tiktu atsijāti tie, kuri grauj profesijas reputāciju. “Tieši godprātīgiem policistiem būtu jābūt visvairāk ieinteresētiem iztīrīt no savām rindām tos, kas profesijai neatbilst un apcūka mundieri,” pausts kādā komentārā.
Savukārt Krauklis diskusijā vairākkārt skaidroja, ka neesot pret disciplīnu un neuzskata, ka policijā viss ir ideāli, tomēr ikrīta pārbaudes, viņaprāt, ir pārspīlēta reakcija. Viņš norādīja, ka viņa sarunu biedri bijuši vidēja ranga policisti ar vairāk nekā 20 gadu stāžu, bez aizrādījumiem un pārkāpumiem, un ka šāda kontrole viņiem šķiet aizvainojoša.
“Man tomēr liekas, ka tā ir braukšana no viena grāvja otrā,” rakstīja Krauklis, atbildot kritiķiem.
Tomēr daudzi komentētāji uz šo argumentu reaģēja skarbi. “Nevajag dzert, un tad nebūs nekāda aizvainojuma,” raksta viens. Cits ironizē: “Ja policistam ‘iepūst trubiņā’ ir aizvainojums, tad atliek cerēt, ka pirmā izdevība aiziet būs jau rīt.”
Diskusijā parādās arī plašāks jautājums – vai sabiedrībai pēc šādiem gadījumiem vēl ir pamats uzticēties policijai bez papildu kontroles? Vieni uzskata, ka pārbaudes palīdzētu atjaunot uzticēšanos, citi bažījas, ka ar jauniem aizliegumiem un kontrolēm tiek reaģēts emocionāli, nevis sistēmiski.
“Ja cilvēkam nav ko slēpt un ir saprašana, kāpēc tas ir vajadzīgs, tad šādas pārbaudes tieši vērstas uz sadarbību, lai atjaunotu sabiedrības uzticību,” raksta kāds komentētājs.
Vēl citi norāda, ka sabiedrībā kopumā tolerance pret alkoholu darba vidē ir samazinājusies, un policijai šajā ziņā nevajadzētu būt izņēmumam. “Daudzās privātā sektora darba vietās ir obligātas alkohola pārbaudes, ne tikai šoferiem. Tā ir norma,” norāda komentētāji.
Diskusijas tonis gan brīžiem kļuva ass un personisks, tomēr tās centrā palika viens jautājums: vai alkohola pārbaudes policijā ir pazemojoša neuzticēšanās visiem, vai tomēr pašsaprotams drošības instruments profesijā, kur kļūdām var būt traģiskas sekas?
Pagaidām skaidrs ir viens – sabiedrības lielākā daļa šādu kontroli uztver nevis kā aizvainojumu, bet kā minimumu, kas būtu sagaidāms no cilvēkiem, kuri ikdienā sargā citu drošību.
