Slaidiņš nosauc 5 mērķus, ko, ielidojot Polijā, veiksmīgi sasniedza krievu droni 6
Vitālija Portņikova analītiskais darbs par Polijā ielidojušajiem droniem visprecīzāk izskaidro notikušā būtību, tā uzskata Jānis Sladiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, piebilstot, ka kopumā analītiķi šoreiz spriež diezgan līdzīgi.
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” Sladiņš citē Portņikova teikto, kā pirmo izceļot to, ka Krievijas rīcības mērķis bija NATO sarkano līniju pārbaude. Kremlis labi apzinās, ka Rietumu galvenais vājums nav ieroču vai finanšu trūkums, bet gan politiskā griba.
Ideālā gadījumā Maskava vēlas pierādīt NATO kā kolektīvās institūcijas neveiksmi. Šis pārbaudījums ir personiski adresēts ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš vairākkārt ir demonstrējis skepsi attiecībā uz ASV alianses saistībām. Putinam būtu uzvara parādīt pasaulei, ka ASV prezidents nav gatavs riskot Varšavas un Viļņas dēļ.
Otrais dronu mērķis bija baiļu sēšana Centrāleiropā. Terors un kara draudi vienmēr rada politiskas galējības. Ultralabējie un ultrakreisie spēki, kas atklāti vai slēpti simpatizē Maskavai, iegūst iespēju nostiprināt savas pozīcijas. Un tad Eiropa arvien vairāk sāk līdzināties “Orbāna kontinentam”, saka Sladiņš, “kur sadarbība ar Kremli kļūst par normu un solidaritāte ar agresijas upuriem un greznība”.
Kā trešo Portņikova punktu Sladiņš norāda – diskusiju raisīšana par Eiropas pašas aizsardzības spējām. Kremlis ļoti labi saprot: jo vairāk eiropiešu runās par nepieciešamību stiprināt savas armijas un atjaunot aizsardzības nozari, jo skaļākas būs balsis par palīdzības mazināšanu Ukrainai. Maskava cenšas pārliecināt Rietumus, ka labāk ir gatavoties hipotētiskam karam nākotnē, nevis palīdzēt Ukrainai.
Kā ceturto punktu Portņikovs izceļ antiukraiņu noskaņojuma kurināšanu. Ukraiņu bēgļu plūsma Eiropā jau kļuvusi par ērtu trumpi populistiem, kas kurina ksenofobiju. Uzbrukums Polijai ir signāls, ka karš ir tuvu un ukraiņi ir atgādinājums, ka karš var nonākt arī jūsu mājās. Kremlis vēlas, lai cīņa pret agresoru pret ukraiņiem izturētos kā pret apgrūtinājumu, nevis kā pret sabiedrotajiem.
Piektais Krievijas mērķis ir gatavošanās plašāka mēroga agresīvām darbībām. Tagad Kremlis var aprēķināt nākamā kara scenāriju atkarībā no Vašingtonas un Briseles reakcijas. Ja NATO reakcija uz uzbrukumu Polijai izrādīsies vāja, tas būs kā aicinājums Putinam spert vēl drosmīgākus soļus.
Kā rezumē Sladiņš, Portņikova secinājumi ir izsvērti un skaidri, jo viņš labi pēc pieredzes pārzina krievu metalitāti.
