Putins ir sajūsmā par NATO pretgaisa aizsardzības izmēģinājumu rezultātiem, vēsta “The Financial Times” 0
Krievijas bezpilota lidaparātu masveida iebrukums Polijas gaisa telpā ir atklājis NATO pretgaisa aizsardzības vājās vietas un devis Kremlim pārliecību, vēsta dialog.ua.
Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukums Polijai ir nosūtījis satraucošu brīdinājumu visai Ziemeļatlantijas aliansei. Uzbrukuma atkārtošanās, visticamāk, ir neizbēgama, tas teikts rakstā laikrakstā “Financial Times”.
Krievijas diktators Vladimirs Putins, iespējams, apzināti izmantoja uzbrukumu, lai pārbaudītu NATO pretgaisa aizsardzības sistēmu gatavību.
Analītiķi norāda, ka rezultāts, visticamāk, viņu iepriecināja un, visticamāk, pamudinās Kremli spert tālākus soļus. Tā bija pirmā tiešā Krievijas ieroču pārtveršana no NATO spēku puses kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma. Un, lai gan iznīcinātājiem izdevās notriekt dažus no droniem, eksperti saka, ka uzbrukums parādīja alianses austrumu flanga ievainojamību pret nopietniem gaisa triecieniem.
Bens Hodžess, bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, sacīja: “Maskava ir norādījusi, ka mēs vēl neesam mācījušies no tā, ar ko Ukraina saskaras ikdienā. Mēs esam nožēlojami nesagatavoti… un tagad ienaidnieks ir pie mūsu durvīm.”
Viņš teica, ka atbilde, izmantojot dārgas F-35 lidmašīnas pret lētiem droniem, parāda esošās sistēmas neefektivitāti. “Tas bija mēģinājums, lai pārbaudītu mūsu reaģēšanas ātrumu un agrīnās brīdināšanas sistēmu darbību,” uzsvēra ģenerālis.
Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krosetto bezpilota lidaparātu iebrukumu nosauca par “apzinātu uzbrukumu”, kura mērķis bija “provocēt un pārbaudīt”. Viņš sacīja, ka Maskava apzināti virza Eiropu uz eskalāciju, neinteresējoties par mieru. Itālijas izlūklidmašīna palīdzēja pārtvert Krievijas mērķus.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks ziņoja, ka valsts gaisa telpā ielidojuši aptuveni 19 droni, no kuriem notriekti tikai četri – tie, kas radīja tiešus draudus. Militārpersonas uzsvēra, ka lielākā daļa dronu izrādījušies mānekļi, kurus Krievija tradicionāli izmanto, lai pārslogotu Ukrainas pretgaisa aizsardzību pirms galvenajiem raķešu un kamikadzes dronu triecieniem.
Pēc Polijas puses teiktā, tie bija Gerbera droni – Irānas šahedi, bet bez kaujas galviņas. Eksperti ir pārliecināti, ka tiem sekoja triecienmašīnu vilnis, kas bija vērsts pret Ļvovu. “Viena ierīce var būt negadījums, bet deviņpadsmit noteikti nav kļūda,” sacīja avots valsts aizsardzības nozarē.
Daļa no droniem tika palaisti no Baltkrievijas, kur šodien sākās plaša mēroga Krievijas un Baltkrievijas mācības “Zapad”.
Polija jau ir slēgusi robežu ar šo valsti, un Vācija ir paaugstinājusi gatavības līmeni un izmantojusi datus no savām Patriot sistēmām, kas izvietotas netālu no Žešovas. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja: “Tas liecina, ka mēs pastāvīgi esam pakļauti Krievijas bruņoto spēku provokāciju draudiem.”
Pašā Polijā un Baltijas valstīs novērošana ir pastiprināta. Zapad mācības, kas notiek ik pēc četriem gadiem, tradicionāli simulē karu ar NATO un šoreiz tiek uzskatītas par īpaši bīstamām. Iepriekš šādi manevri ietvēra kodolieroču trieciena scenāriju Varšavai, un 2021. gadā tie notika pirms Krievijas karaspēka koncentrēšanas iebrukumam Ukrainā.
Eksperti uzskata, ka pašreizējām provokācijām ir vairāki mērķi: pārbaudīt NATO reakciju, parādīt Krievijas armijas spēku, neskatoties uz neveiksmēm Ukrainā, un uzturēt kaimiņvalstis pastāvīgā spriedzes stāvoklī.
Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielius Landsberģis brīdināja, ka šis nebūs pēdējais incidents. “Viņi rīkojas vienreiz, tad vēlreiz, un, ja mēs nereaģējam, tā kļūst par jauno normu,” viņš atzīmēja.
Ņemot vērā iepriekšminēto, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis uzsvēra draudus kaimiņvalstīm, sakot, ka Krievija cenšas paplašināt karu ārpus Ukrainas un izmantot haosu, lai izdarītu spiedienu uz Eiropu.
