Diāna Lapsa
Diāna Lapsa
Foto – Timurs Subhankulovs

Tomēr jāsaprot – ja kāds ieslēdzas istabā un nekontaktē ar līdzcilvēkiem, problēma pirmām kārtām meklējama viņa iekšienē. Līdzīgi laimes izjūtai, arī vientulība slēpjas pašā cilvēkā, tā nav mākslīgi piepildāma ar apkārt esošu sabiedrību. Tāpat kā nav iespējams iedot vai uzdāvināt otram cilvēkam laimi, mēs ar savu klātbūtni nevaram aizpildīt viņa vientulību – ja nu vien uz pavisam īsu brīdi. 5


– Bet ne jau visi šajos svētkos varēja sanākt kopā. Kā saglabāt saites, ja dažas ģimenes ir burtiski saraustītas – bērni vai mazbērni strādā Īrijā, darba meklējumi dažkārt šķir pat laulātos?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo! 13
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās
TV24
STOPkadri: Tikai granulas, malku, briketes! Saeimā pieklusināti top izmaiņas likumā, kas ietekmēs renovēto privātmāju īpašniekus
Lasīt citas ziņas

– Tā tiešām ir problēma, jo ģeogrāfiskā distancēšanās var izraisīt arī emocionālu atsvešināšanos. Aizbraukšana skārusi daudzas Latvijas ģimenes, to es jūtu pat savā psihoterapeites praksē. Nenoliedzami – vecākiem sāp bērnu prombūtne. Bet jāsaprot arī, ka vairs nedzīvojam patriarhālā sabiedrībā, kurā bērniem nodeva mantojumā mājas, lauku saimniecības un biznesus, vienlaikus sagaidot atbalstu vecumdienās. Es teiktu – ja mēs patiesi mīlam savus bērnus, tad nedrīkstam kavēt viņu sapņus un centienus, ieskaitot došanos pasaulē.

– Dzirdēts, ka, salīdzinot ar citām Eiropas zemēm, Latvijā maz lieto antidepresantus, savukārt ārsti bieži izrakstot trankvilizatorus jeb tā sauktos nomierinošos preparātus. Vai tā ir?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Depresiju skaits pieaug arī pie mums. Vienlaikus Latvija patiešām ir starp tām Eiropas valstīm, kur ārsti vismazāk izraksta antidepresantus, savukārt Francijā – visvairāk. Atšķirībā no antidepresantiem trankvilizatoru lietošana sniedz tūlītēju efektu, līdzīgi kā kuņģa dedzināšanas gadījumā dažkārt glābj tēj­karote dzeramās sodas. Bet ne soda var ārstēt kuņģi, ne trankvilizatori savest kārtībā psihisko veselību, efekts būs īslaicīgs.

Trankvilizatorus parasti lieto akūtu stāvokļu laikā – panikas lēkmē, trauksmē, akūta stresa vai pēctraumas reakciju mazināšanai. Ārsta psihoterapeita pienākums ir izglītot pacientu. Piemēram, ārsts saka – varam izrakstīt trankvilizatoru, bet jums jāsaprot, ka šīs tabletes paredzētas “ugunsgrēka dzēšanai”. Nēsājiet tās līdzi somiņā drošības pēc, ja nu uznāk bailes pirms lidošanas vai līdzīgā situācijā.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.