Ulmaņlaiku krejotava pārtop par omulīgu viesu namu. Ciemos Pūteļkrogā 4
Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, netālu no robežas ar Tērvetes novadu, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados celto krejotavu, kurā tās agrākie īpašnieki no vietējo zemnieku nodotā piena savulaik taisīja krējumu, biezpienu un sieru, jelgavnieku ģimene – Rita un Sergejs Bobkovi – pārbūvējuši par labiekārtotu viesu namu.
Pārbūvētais nams, ko tagad sauc par Pūteļkrogu, gan nemaz neatgādina parastu dzertuvi. Pašlaik te var paēst sātīgas pusdienas, nomazgāties pirtī, pārnakšņot labiekārtotās naktsmītnēs, atrast piemērotu telpu lietišķām sarunām un vietu atpūtai. Patīkami, ka jaunie saimnieki gādājuši par celtnes vēstures saglabāšanu. Rita Bobkova gan atsevišķā albumā, gan uzņēmuma mājas lapā saglabājusi Pūteļu krejotavas darbinieku fotoattēlus. Tos viņai uzdāvināja krejotavas kādreizējā, padomju laikā represētā īpašnieka meitas.
Ēkas pirmajā stāvā tagad iekārtots restorāns, kurā vienlaikus var uzņemt ap 30 apmeklētāju, vēl 70 vietas ir divās atsevišķās zālēs, kur var rīkot svinības, lietišķas sanāksmes un citus pasākumus. Savukārt otrajā stāvā ir 28 labiekārtotas naktsmītnes divām līdz trijām personām. Pavisam namā var uzņemt ap 120 viesu. Par viesu uzņemšanu gādā aptuveni 10 līdz 12 darbinieku.
Laika zoba sagrauztās ēkas atjaunošanā un viesu nama izveidošanā uzņēmīgā jelgavnieku ģimene ieguldījusi ap 200 000 eiro. “Tādas naudas mums pašiem, protams, nebija, tāpēc ieceres īstenošanai bankā ņēmām aizdevumu, kurš vēl pilnīgi nav atmaksāts,” stāsta Rita. “Bet, tā kā līdz šim esam strādājuši sekmīgi, ceru, ka veiksme nepametīs mūs arī turpmāk. Kopš 2008. gada, kad viesu namu atvērām, mums pastāvīgi ir daudz apmeklētāju. Uz Pūteļiem brauc pusdienot pat no Dobeles, turklāt ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tur strādājošie dāņi un citi ārzemnieki. Pēdējoreiz mūs apmeklēja divas ceļotāju grupas no Itālijas un Grieķijas. Labākā atzinība uzņēmumam un gandarījums mums ir tas, ka ļaudis, kuri reiz pusdienojuši vai nakšņojuši “Pūteļkrogā”, atgriežas vēlreiz. No viņiem esam saņēmuši gan mutiskas, gan rakstiskas pateicības. Pēdējoreiz saņēmām kartīti ar pateicību no kādas ģimenes, kas šeit viesojās no Brazīlijas.”
Gada pirmie divi mēneši parasti gan mēdzot būt mazliet tukšāki, bet pārējā laikā telpas ir uz izķeršanu, tāpēc svinībām vai kādiem lietišķiem pasākumiem tās jāpiesaka jau vairākus mēnešus iepriekš. “Lielā pieprasījuma dēļ pašlaik arvien vairāk izjūtam telpu trūkumu, tāpēc nākotnē domājam paplašināties, izbūvējot papildu naktsmītnes, kā arī terasi viesu uzņemšanai ārā,” skaidro Rita.
Sevišķi daudz viesu mēdzot būt rudeņos, kad ļaudis brauc apskatīt netālo Tērvetes dabas parku, pa ceļam iegriežoties arī “Pūteļkrogā”. Kaut arī “Pūteļkrogs” ir ceļmalā un garām brauc visādi ļaudis, nama saimniece atzīst, ka apmeklētāji ir pieklājīgi, neviens traukus neplēš un izlietnes nelauž. Saimniecei aizbraucot darba darīšanās, daži pastāvīgie apmeklētāji pat atstājot rakstisku atskaiti par apēsto un naudu.
Rita Bobkova saka, ka, sākot uzņēmējdarbību, jutusies drošāk nekā citi iesācēji. “Mani vairs nevar tik viegli apvest ap stūri, tāpēc ka esmu ieguvusi ekonomistes un biznesa vadības izglītību un agrāk strādājusi par personāla vadītāju uzņēmuma “Lattelecom”, vēlāk Dānijas uzņēmuma Dinex” Latvijas filiālē. Bet ne mirkli neesmu nožēlojusi, ka pametu labi apmaksātu darbu pilsētā, pievērsdamās uzņēmējdarbībai laukos. Ar savu izvēli esmu ļoti apmierināta.”
“Vai atliek laika pašu dzīvei vai arī esat nogrimuši savā biznesā līdz ausīm?” jautāju Ritai. Viņa atbild, ka, kaut arī pieprasījums un darba slodze uzņēmumā ir liela, tā gluži nav, ka kaut kam citam nemaz neatliek laika.
Ritas dzīvesbiedrs Sergejs ir Jelgavā pazīstamā akadēmiskās airēšanas kluba “Zemgale” vadītājs un Latvijas kanoe airētāju izlases treneris. Rita savulaik aizrāvusies ar vieglatlētiku, bet tagad brīvajā laikā spēlē tenisu. Sergejs stāsta, ka 2006. gadā Pūteļus nopirkuši nejauši. “Tolaik pastāvīgi dzīvojām Jelgavā un nekādu biznesa plānu mums vēl nebija. Ēku, no kuras patiesībā bija saglabājušies tikai vecie ķieģeļu mūri, ievērojām, reiz vasarā no Jelgavas braucot uz Pūteļu karjeriem peldēties. Papildinot Sergeja teikto, Rita Bobkova atzīst, ka viņas sapnis vienmēr bijis gatavot ēdienus. “Kad nopirkām šo ēku – patiesībā to, kas no tās vēl bija palicis pāri, vīrs man teica, ka nu es varēšot sevi apliecināt. To es tagad diendienā daru,” smaidot piebilst viņa.
Pūteļu saimniecei vaicāju, ar ko viņas viesu nams spēj pievilināt un ar ko varbūt atšķiras no citiem, kādu citur Latvijā ir pulka. “Mēs cenšamies piedāvāt apmeklētājiem garšīgas pusdienas, uzsvaru liekot uz latviešu nacionālo virtuvi. Un arī cenas nemēdz būt viszemākās, jo spiežam uz kvalitāti. Mēs nestrādājam kā bistro, kur nereti ēdienus sagatavo iepriekš, pēc tam atsilda mikroviļņu krāsniņās, kurās tie zaudē garšu un smaržu. Mēs gatavojam tos tikai pēc pieprasījuma. Esam iekopuši arī piemājas sakņu dārzu, kur audzējam burkānus, sīpolus, dažādus garšaugus, piparmētras mūsu viesu galdam. Pieļauju, ka pašlaik palīdz arī konkurences trūkums – tuvākajā apkārtnē esam vienīgais uzņēmums, kurš piedāvā maltītes un naktsmītnes.”
Jelgavas novada pašvaldībā saka, ka no vienkārša ceļmalas krodziņa Ritas Bobkovas uzņēmums izaudzis līdz laba līmeņa ēdinātājam un prasmīgam apkalpotājam viesu uzņemšanā. Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone atzīst, ka novadā nav pārāk daudz kafejnīcu un viesu namu, kur tūristi vai vietējie iedzīvotāji, kuri brauc atpūsties vai darba darīšanās, var piestāt, lai ieturētu maltīti. Piemēram, no Jelgavas uz Elejas pusi braucot, ceļmalā neesot neviena krodziņa, kur pusdienot. Tāpat šāda piedāvājuma nav arī ceļā uz Līvbērzi vai Glūdu.
“Protams, piedāvājumu nosaka pieprasījums. Bet jāņem vērā, ka pietiekami tuvu ir Jelgava ar saviem pakalpojumiem. Tāpat Jelgavas novadā ir plaši lauki, līdz ar to ceļotāji vairāk brauc cauri, nevis kādā vietā uzkavējas ilgāku laiku. Tas arī ir zināms šķērslis uzņēmējam noteikt pieprasījumu tik mainīgam pakalpojumam kā ēdināšanas joma. Tāpēc patiešām varam būt gandarīti par katru uzņēmēju, kurš to piedāvā un kurš spējis izdzīvot un apliecināt sevi,” skaidro viņa.
Ik gadu Jelgavas novada pašvaldība rīko konkursu “Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva”, kura ietvaros vērtē veiksmīgākos pakalpojumu sniedzējus, tostarp jaunos uzņēmumus, mājražotājus, ģimenes uzņēmumus un citus, kurus pēc tam vērtē pašvaldībā izveidota žūrijas komisija. Pagājušajā gadā par Gada ēdinātāju Jelgavas novadā nosaukts “Pūteļkrogs” un tās īpašniece Rita Bobkova.
